Kādas ir potenciālā pircēja iespējas (saskaņā ar normatīvajiem aktiem un trešajām personām publiski pieejamajām datubāzēm) pārliecināties, ka viņa iecerētajā īpašumā (dzīvokļa īpašumā vai lietošanā nododamajā atsevišķajā dzīvoklī, kas ir domājamā daļa no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas) nav veikta nesaskaņota pārbūve? Piemēram, no pārdevēja puses tiek uzrādīts stāva plāns (daudzdzīvokļu mājai, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos), un izvietojums dabā atbilst stāva plānā attēlotajam, jo stāva plāns izstrādāts saskaņā ar apliecinājuma kartes vienkāršotai atjaunošanai I daļu, kura ir akceptēta būvvaldē. Tāpat gadījumā, kad atsevišķa dzīvokļa īpašuma (mājās, kuras ir sadalītas atsevišķos dzīvokļa īpašumos) kadastrālās uzmērīšanas lietā atspoguļotais atbilst stāvoklim dabā. Kur, kādā veidā potenciālajam pircējam (trešajai personai) ir iespēja pārliecināties, ka pēc apliecinājuma kartē paredzēto būvdarbu veikšanas un kadastrālās uzmērīšanas apliecinājuma kartes saņemšanas būvniecības iecere ir nodota ekspluatācijā? Ja pēc iegādes atklājas, ka būvniecības iecere nav nodota ekspluatācijā, par ko pircējs no pārdevēja puses nav ticis informēts (kadastrālās uzmērīšanas lieta vai stāva plāns atbilst dabā esošajam stāvoklim, jo ir būvvaldē akceptēta apliecinājuma kartes vienkāršotai atjaunošanai I daļa, bet pēc uzmērīšanas process nav pabeigts, jo, iespējams, ir atkāpes no projekta, nav iegūti nepieciešamie saskaņojumi, beidzies apliecinājuma kartes derīguma termiņš), vai jaunais īpašnieks (pēc īpašuma tiesību ierakstīšanas zemesgrāmatā) var pabeigt procesu, nododot ekspluatācijā ar apliecinājuma kartes II daļu? Vai jaunā īpašnieka vienīgā iespēja tādā gadījumā ir uzsākt visu procesu no sākuma (ar arhitektu, apliecinājuma kartes I daļu, uzmērīšanas lietu, nodošanu ekspluatācijā)? Ņemot vērā, ka īpašuma apskates laikā nav iespējams noteikt, vai vispār ir veikta kāda pārbūve, ja kadastrālās uzmērīšanas lieta atbilst dabā esošajam, kādas ir pircēja normatīvajos aktos paredzētās iespējas, nepaļaujoties tikai uz pārdevēja un viņa pārstāvju mutiskajiem apgalvojumiem, noskaidrot situāciju par tikai uzsāktiem, uzsāktiem un pabeigtiem pārbūves procesiem? Vai normatīvajos aktos ir paredzēta kārtība, kas nodrošina, lai pircējs laikus tiktu aizsargāts pret “nesaskaņotas pārbūves” iegādi?
Rīgas pilsētas būvvalde skaidro, ka pagaidām vienīgais veids, kā pārliecināties par būvdarbiem un to tiesiskumu, ir vērsties būvvaldē ar iesniegumu. Rīgas pilsētas būvvalde ir nākusi klajā ar ierosinājumu veikt atzīmi zemesgrāmatā par patvaļīgu būvniecību, aktualizējot jautājumu Tieslietu ministrijā, Ekonomikas ministrijā un Latvijas Pašvaldību savienībā.
Ekonomikas ministrija apstiprina, ka šobrīd par šo faktu pārliecināties valsts informācijas sistēmās nav iespējams. Ziņas par patvaļīgu būvniecību jau tagad būvvaldes fiksē būvniecības informācijas sistēmā (BIS), tikai šie dati nevienam ārpus BIS nav publiski pieejami. Ministrija ir sākuši BIS funkcionalitātes izstrādi, kas ļaus būvniecības informācijas sistēmā atzīmēt patvaļīgās būvniecības faktu. Jāatzīst, ka šāda atzīme sistēmā tiks reģistrēta, ja būvvaldes vai institūcijas, kas pilda būvvaldes funkcijas, inspektors būs apvidū konstatējis patvaļīgu būvniecību. Nereti patvaļīga būvniecība dzīvokļos, ņemot vērā būvvaldes kapacitāti un patvaļīgās būvniecības raksturu, netiek atklāta un par to netiek pieņemts lēmums. Līdz ar to arī pircējs nespēs no valsts informācijas sistēmām vien iegūt pilnvērtīgu informāciju.
Par iesāktajām būvniecības lietām var pārliecināties BIS, proti, var apskatītes visus tiesiski uzsāktos būvniecības procesus un procesa stadiju un pārliecināties, ka procesi ir noslēgušies (nodoti ekspluatācijā). Bet arī šī informācija ir norādīta par tiesiski uzsāktajiem būvniecības procesiem.
Lai aizsargātu savas intereses, papildus valsts informācijas sistēmās pieejamajai informācijai pircējs var lūgt pārdevējam iesniegt aktuālo būves kadastrālās uzmērīšanas lietu un pārliecināties, ka tā atbilst situācijai apvidū (tas nedod pilnu garantiju, jo var būt tā, ka būves kadastrālās uzmērīšanas lieta ir gatavota ārpus būvniecības procesa un neatspoguļo notikušās pārbūves). Bet noteikti patvaļīgās būvniecības risks pieaug, ja ir konstatējamas atšķirības dokumentā un apvidū.
EM un Būvniecības valsts kontroles birojs pastāvīgi uzlabo BIS funkcionalitāti, lai sabiedrība varētu iegūt arvien pilnvērtīgāku informāciju par būves tehnisko stāvokli un novērtēt potenciālos riskus. Turpinās darbs pie būves ekspluatācijas lietas izveides, kurā tiks reģistrēti visi ar būves tehnisko stāvokli saistītie dati. Jāatzīst, ka patvaļīgas būvniecības esamība nav vienīgais riska faktors potenciālajam pircējam, tikpat svarīga ir informācija par ēkas stāvokli un nolietojumu, tostarp inženiersistēmu nolietojumu, nepieciešamajiem konstrukciju atjaunošanas darbiem (remontdarbiem), jumta stāvokli, pamatu stāvokli, pārsegumu stāvokli un citiem par būvi pieņemtajiem lēmumiem (piemēram, lēmumu, ar kuru ir uzdots veikt padziļinātu tehnisko izpēti, lai pārliecinātos par kādas konstrukcijas nestspēju un faktisko stāvokli). Plānotā ekspluatācijas lietas funkcionalitāte palīdzēs iegūt objektīvu un aktuālu informāciju par dzīvojamās mājas stāvokli un ar to saistītajiem riskiem. Pēc BIS pilnveidošanas un attiecīgo normatīvo aktu grozījumiem potenciālajiem pircējiem būs daudz lielākas iespējas iepazīties ar pērkamā nekustamā īpašuma tehnisko stāvokli, tostarp arī uzzināt par patvaļīgo būvniecību.
Vienlaikus jānorāda, ka BIS pašlaik neviens neievada vēsturiski pieņemtos lēmumus, kas ir būvvalžu rīcībā un tapuši ārpus BIS, t. i., pirms BIS ieviešanas un obligātas lietošanas uzsākšanas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!