Atvaļinājuma periodā tiek apmaksātas tikai darba dienas, turklāt svētku dienas, kas iekrīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma periodā, netiek ieskaitītas atvaļinājuma laikā, kā arī par tām netiek veikta samaksa.

Tāpat Jūsu jautājumā aprakstītajā gadījumā nav jāizmaksā Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktā noteiktā atlīdzība, kas izmaksājama, ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā.   

Valsts svētku dienas, kuras iekrīt darba dienās, samazina nedēļas, mēneša normālā darba laika kopsummu, jo saskaņā ar Darba likuma 144. panta pirmo daļu darbinieki netiek nodarbināti svētku dienās, tādējādi svētku dienu un pirmssvētku dienu iespaidā samazinās faktiski nostrādājamo stundu skaits, kas ietekmē darba samaksu.

Līdz ar to Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punkta mērķis ir kompensēt darbiniekam nenopelnīto darba samaksu, jo darba laiks samazināts no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ. Tāpēc svētku diena, kurā darbinieks neveic darbu, ir uzskatāma par apmaksājamu dienu, ja tā vispārējā gadījumā būtu darbinieka darba diena.

Darba likuma normas noteic, ka viena atvaļinājuma daļa nedrīkst būt īsāka par divām kalendārām nedēļām, līdz ar to pārējās divas kalendāra nedēļas ir iespējams dalīt arī pa kalendāra dienām.

Tas nozīmē, ka mēneša laikā nav aizliegts ņemt dalītu atvaļinājumu, galvenais ievērot iepriekš minēto nosacījumu par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dalīšanu. Katrā ziņā par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu, arī pa daļām, ir jāvienojas ar darba devēju.