Spriedums ir valsts uzdevumā un vārdā dota atbilde uz lūgumu izšķirt civiltiesisku strīdu, novērst aizskārumu, neskaidrību tiesiskajās attiecībās vai izlemt citu tiesas kompetencē nodotu jautājumu.

Tiesai ir pienākums norādīt tiesas spriedumos motīvus, uz kuriem tā pamato spriedumu.

Motivējuma apjoms var būt atkarīgs no sprieduma rakstura. Tiesai nav pienākuma sniegt detalizētu atbildi uz katru argumentu.

Spriedumi, kuri ir saīsināti pēc savas formas vai satura, ir pieļaujami tikai likumā noteiktos gadījumos, pastāvot konkrētiem un noregulētiem priekšnoteikumiem to sastādīšanai.

Civilprocesa likuma 194. pantā noteikts, kas ir saīsināts spriedums, tā forma un saturs.

Saīsināto spriedumu tiesa sastāda:

1) ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību un tiesa prasību apmierina;

2) aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja tiesa prasību apmierina pilnībā;

3) vienkāršotās procedūras lietās.

Saīsinātā sprieduma regulējums civilprocesā ir vērsts uz procesuālās ekonomijas nodrošināšanu, bet tikai tad, ja pašas puses to vēlas un nav iesniegušas tiesai sprieduma sastādīšanas lūgumu 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas dienas.