Gada pirmajos trīs ceturkšņos kopā Latvijas ekonomika ir sarukusi par 0,5%, un, lai gan trešajā ceturksnī kritums gada griezumā kļuvis straujāks, to lielā mērā noteikušas ar sabiedrisko sektoru saistītās nozares, kamēr ražošanas nozarēs situācija, tieši pretēji, ir sākusi nedaudz uzlaboties. Tostarp apstrādes rūpniecībā, pakāpeniski uzlabojoties pieprasījumam ārējos tirgos, gada krituma temps ir palēninājies no 7,8% pirmajā ceturksnī līdz 2,1% trešajā ceturksnī, un nozares apjomi mēnesi no mēneša samazinās arvien mazāk. Līdzīga situācija ir tirdzniecībā, kur trešajā ceturksnī sasniegts jau 4,7% pieaugums, ko cita starpā nodrošinājusi privātā patēriņa atkopšanās un pieaugums mazumtirdzniecībā.
Arī oktobrī mazumtirdzniecības apgrozījums pret pērnā gada oktobri ir palielinājies par 0,1%. Tostarp turpināja sarukt pārtikas preču noiets (-1,6%), bet pieauga nepārtikas preču un degvielas tirdzniecība, attiecīgi par 0,5% un 1,6%. Patērētāju konfidences indekss turpina uzrādīt pieaugumus, un algu pieaugums pie mērenas inflācijas veicina privāto patēriņu. Tomēr tādi faktori kā ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība, iedzīvotāju skaita samazināšanās un pieaugošie tēriņi ārvalstu interneta veikalos, Latvijas mazumtirdzniecības nozari attur no lielākas izaugsmes. Šā gada pirmajos desmit mēnešos kopā mazumtirdzniecības apjomi auguši par 0,2%, nepārtikas un degvielas noietam augot attiecīgi par 1,2% un 2,7%, bet joprojām dārgā pārtika tirgota par 1,7% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Šogad mazumtirdzniecības nozarē izaugsme gaidāma ļoti mērena, augstāku izaugsmi atliekot uz nākamo gadu.
Arī transporta nozarē Krievijas kravu tranzīta izbeigšanās negatīvā ietekme ceturksni no ceturkšņa mazinās un nākamajā gadā nozarē jau būtu sagaidāms pieaugums. Savukārt enerģētikas nozare atšķirībā no iepriekšējā ceturkšņa devusi spēcīgu pozitīvu pienesumu, tajā skaitā būtiski palielinoties elektroenerģijas ražošanai. Vienlaikus spēcīgs kritums fiksēts būvniecības nozarē, ko ietekmēja zemais pieprasījums ēku būvniecībā, kā arī lielo valsts un Eiropas Savienības finansēto investīciju projektu kavēšanās.
Kopumā trešā ceturkšņa dati rāda, ka pēdējos gados piedzīvotie ārējie satricinājumi, tajā skaitā Krievijas uzsāktais karš, energokrīze un tai sekojošais inflācijas kāpums un procentu likmju celšana, ko Latvija sākotnēji bija pārvarējusi sekmīgi, atšķirībā no kaimiņvalstīm nepiedzīvojot ekonomikas kritumu, ar lielāku laika nobīdi tomēr neizbēgami ir sākuši atspoguļoties IKP datos.
Vienlaikus jāuzsver, ka kopējā ekonomiskā situācija Latvijā nepavisam nav tik slikta, kā liktu domāt spēcīgais pēdējā ceturkšņa kritums – iedzīvotāju ienākumi, galvenokārt darba algas, turpina augt ar gandrīz divciparu procentos mērāmu pieaugumu, palielinās noguldījumu apmēri komercbankās, bezdarba līmenis ir tuvu vēsturiskajam minimumam un turpina samazināties, inflācija ir ierobežota un iedzīvotāju pirktspēja atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms straujā cenu kāpuma. Arī uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāji pēdējā gada laikā nav piedzīvojuši krasu pasliktinājumu. Tieši pretēji – pēdējā gada laikā biznesa un patērētāju noskaņojums ir lēnām, bet pastāvīgi uzlabojies, novembrī sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada februāra. Līdz ar to ir visi priekšnoteikumi, lai pēc vairāku ceturkšņu krituma ceturtajā ceturksnī ekonomikā atkal atjaunotos pozitīva izaugsme.
Vienlaikus ārējos tirgos pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem pagaidām atjaunojas lēnāk nekā gaidīts, un arī perspektīvā ekonomiskā situācija eirozonā un Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs neuzlabosies tik strauji kā iepriekš prognozēts. Eiropas Komisija savās jaunākajās, 2024. gada novembra prognozēs ir pazeminājusi eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi 2025. gadam par 0,1 procentpunktu līdz 1,3%. Kopumā Latvijas desmit galvenajām tirdzniecības partnervalstīm izaugsmes prognozes nākamajam gadam pēdējā pusgada laikā ir pazeminājušās par 0,3 procentpunktiem, kam būs pazeminoša ietekme arī uz Latvijas ekonomikas attīstību 2025. gadā. Nenoteiktību pastiprina arī neskaidrā situācija Ukrainā, kā arī bažas par iespējamiem tirdzniecības apgrūtinājumiem Eiropā ražotām precēm un neskaidro inflācijas dinamiku eirozonā, kas var palēnināt Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšanu.
