“Nākamajos gados sagaidāms ievērojami intensīvāks gan Atveseļošanas fonda, gan ES fondu investīciju progress, kad ikgadējie investīciju apjomi būs vēsturiski augstākajā līmenī, pārsniedzot vienu miljardu eiro. Lai pilnībā izmantotu šīs investīciju iespējas, nedrīkst pieļaut kavējumus vai nepilnības, kas var apdraudēt mērķu sasniegšanu. Atveseļošanas fonda atbalsts ir būtisks Latvijas ilgtermiņa attīstībai, ļaujot investēt nozīmīgās jomās, tostarp digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, veselības jomas un ekonomikas stiprināšanā, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanā un enerģētiskās neatkarības veicināšanā. Šīs investīcijas, jēgpilni un gudri ieguldītas, sekmēs pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku un stiprinās Latvijas tautsaimniecību," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Līdz 2024. gada 18. decembrim AF investīciju projektiem ir piesaistīti jau 1,7 miljardi eiro jeb gandrīz 86 % no Latvijai pieejamā 1,97 miljardu eiro AF piešķīruma. Apjomīgākie projekti tiek īstenoti klimata pārmaiņu, nevienlīdzības mazināšanas, digitālās pārveides un ekonomikas transformācijas jomās.
Tā piemēram, klimatu pārmaiņu jomā veikti darbi, lai ieviestu koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai Rīgas metropoles areālā, tai skaitā pieņemts Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plāns atbilstoši pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu attīstībai Latvijā.
Savukārt nevienlīdzības mazināšanas jomā stājies spēkā jauns Pašvaldību likums ar mērķi veicināt modernāku pārvaldību un rosināt aktīvāku iedzīvotāju līdzdalību pašvaldību darbā. Tāpat noslēgti līgumi un uzsākti projekti industriālo parku infrastruktūras attīstīšanai Latvijas reģionos ārpus Rīgas plānošanas reģiona. Projektos piesaistītie investori – komersanti radīs jaunas darba vietas un veiks nefinanšu investīcijas, veicinot augstas pievienotās vērtības un uz eksportu orientētu darba vietu izveidi. Tādējādi paredzēts mazināt reģionālās attīstības atšķirības starp Rīgas reģionu un pārējo Latvijas teritoriju. Lai veicinātu reģionu attīstību un uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, šobrīd noslēgti līgumi, lai vairākās pašvaldībās izveidotu jaunas vietas ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem ar mērķi radīt ģimeniskai videi pietuvinātu atbalstu. Stājušies spēkā arī tiesību aktu grozījumi, lai Latvijā uzlabotu minimālo ienākumu atbalsta sistēmu. Izstrādāts jauns rehabilitācijas modelis, kas palīdzēs cilvēkiem ar funkcionāliem ierobežojumiem saglabāt vai atjaunot darbspējas, apgūt jaunas prasmes un izglītību, tā veicinot ātrāku atgriešanos darbā. Lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu un radītu jaunas darbavietas, Nodarbinātības valsts aģentūra ir izveidojusi pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides piedāvājumu, īpašu uzmanību pievēršot digitālajām prasmēm, kā arī izstrādājusi digitālu rīku klientu prasmju un kompetenču novērtēšanai.
Digitālās pārveides jomā veikti pasākumi, lai modernizētu sistēmas četrās lielās jomās: iekšlietu (civilā aizsardzība, ugunsdrošība, sabiedriskā drošība), kultūras (arhīvu, bibliotēku un muzeju pārvaldība), ostu loģistikas un IKT pārvaldības procesu atbalsta jomās. Ir ieviests regulējums Datu izplatīšanas un pārvaldības platformai, kas centralizēs valsts iestāžu datus, uzlabos to apriti un samazinās datu apmaiņas izmaksas, vienlaikus ļaujot atteikties no decentralizētām sistēmām. Tāpat spēkā stājies Valsts administrācijas skolas izstrādātais valsts pārvaldes darbinieku digitālo prasmju un kompetenču satvars, kas atbalstīs darbinieku prasmju pilnveidi, mācības un cilvēkresursu vadības procesu uzlabošanu. Spēkā stājusies arī instrukcija, kas veicinās uzņēmumu iesaisti darbinieku prasmju pilnveidē, nodrošinot stimulus un pienākumus izglītot un apmācīt savus darbiniekus. Lai sniegtu atbalstu sociāli neaizsargāto grupu skolēniem un veicinātu vispārējās izglītības pieejamību, pašvaldībām un izglītības iestādēm piegādāts iepirkts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aprīkojums, nodrošinot šiem skolēniem pieeju moderniem mācību resursiem.
Ekonomikas transformācijas un produktivitātes jomā ir apstiprināti augstākās izglītības iestāžu konsolidācijas plāni, kuru mērķis ir uzlabot studiju programmu kvalitāti, veicināt pētniecības izcilību un nodrošināt efektīvu resursu izmantošanu. Plāni ietver strukturālas pārmaiņas, digitalizāciju, jaunu izcilības programmu izveidi un akadēmiskā personāla atjaunošanu, tādējādi stiprinot augstākās izglītības sistēmas konkurētspēju.
Veselības jomā Ministru kabinets ir pieņēmis visaptverošu veselības aprūpes cilvēkresursu attīstības stratēģiju, kas vērsta uz darbaspēka plānošanu, mūžizglītības attīstību un atalgojuma modeļa pilnveidi. Ir izveidots cilvēkresursu kartējums un mehānisms, kas atvieglos veselības aprūpes darbinieku tālākizglītības plānošanu un koordinēšanu, vienlaikus nodrošinot kvalitātes uzraudzību un efektīvu iestāžu sadarbību. Veikts pētījums par ambulatorās veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, lai pakalpojumi kļūtu pieejamāki un atbilstošāki iedzīvotāju vajadzībām.
Likuma varas ietvaros Valsts ieņēmumu dienests ir izstrādājis un publicējis "Atbilstības riska pārvaldības rokasgrāmatu", kas sniedz vadlīnijas nedeklarēto algu apkarošanai. Rokasgrāmata ietver aplokšņu algu maksātāju identificēšanas principus, riska novērtēšanas pamatnostādnes, darba devēju pārbaudes metodes un tiesu prakses analīzi. Tā kalpo kā instruments efektīvākai cīņai ar ēnu ekonomiku.
Jau ziņots, ka saskaņā ar ES prasībām katrai dalībvalstij noteiktos termiņos EK ir jāiesniedz maksājumu pieprasījumi. Pieprasītais maksājums tiek ieskaitīts valsts budžetā ar nosacījumu, ja izpildīti un sasniegti konkrēti AF plānā noteikti mērķi un rādītāji gan reformu, gan investīciju veidā. Savukārt, lai saņemtu visu AF finansējumu 1,97 miljardi eiro, Latvijai līdz 2026. gada augusta beigām ir nepieciešams sasniegt kopumā 229 mērķus un rādītājus, kas ir sadalīti 6 maksājumos. Līdz šim no EK Latvijas budžetā ir saņemts 801 miljons eiro (tai skaitā avansi jeb priekšfinansējums 264,3 miljoni eiro) par jau kopā izpildītiem 52 rādītājiem.
No katra maksājuma pieprasījuma Latvijai atskaita 13%, tā dzēšot EK 2021. gadā un 2024. gadā Latvijai izmaksātos AF avansus jeb priekšfinansējumu 264,3 miljonu eiro apmērā. Attiecīgi, lai arī maksājuma pieprasījums ir par 318 miljoniem eiro, budžeta ieņēmumos Latvijai paredzēts saņemt 275,1 miljonu eiro.
Vienlaikus atbildīgās iestādes turpina darbu pie nākamās kārtas rādītājiem, lai FM 2025. gadā EK varētu iesniegt jau ceturto maksājuma pieprasījumu 334,8 miljonu eiro saņemšanai.
