Novembrī turpina palielināties deficīts valsts pamatbudžetā, ko ietekmēja izdevumu pieaugums gan pamatfunkcijām, gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, kopumā ietekmējot kopbudžetā no gada sākuma uzkrātā pārpalikuma samazināšanos. Valsts pamatbudžetā 2024. gada vienpadsmit mēnešos deficīts bija 445,4 miljoni eiro, savukārt valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetā veidojās pārpalikums, attiecīgi 340,9 miljoni eiro un 101,1 miljoni eiro.
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada vienpadsmit mēnešos sasniedza 15,7 miljardus eiro. Ieņēmumu kāpumu (pēc naudas plūsmas metodoloģijas) par 1,5 miljardiem eiro jeb 10,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lielā mērā skaidro teju par trešdaļu lielāki saņemtie ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi 1,7 miljardi eiro, kas bija par 445,9 miljoniem eiro jeb 34,5% vairāk nekā pērn. ĀFP ieņēmumi par iepriekšējā perioda projektiem turpina nodrošināt pārpalikumu kopbudžetā. Taču atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai ĀFP ieņēmumi vispārējās valdības budžetā tiks atzīti ĀFP izdevumu līmenī, kas tiek sagaidīti zemāki nekā saņemtie maksājumi.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2024. gada vienpadsmit mēnešos (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, bet neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) 12,3 miljardu eiro apmērā bija par 841,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā pirms gada. Lai gan nodokļi šā gada vienpadsmit mēnešos iekasēti vairāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā, tie nesasniedz budžetā plānoto. Salīdzinājumā ar plānoto šā gada vienpadsmit mēnešos nodokļi kopbudžetā (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) iekasēti 98,2% apmērā jeb par 229,8 miljoniem eiro mazāk.
Joprojām augsti pieauguma tempi vērojami darbaspēka nodokļu ieņēmumiem. Ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2024. gada vienpadsmit mēnešos pieauga par 352,3 miljoniem eiro jeb 9,6%, veidojot 4 miljardus eiro. Savukārt, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi 2024. gada vienpadsmit mēnešos sasniedza 2,6 miljardus eiro un bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 12,5% augstāki nekā gadu iepriekš. Tostarp IIN ieņēmumi pašvaldību budžetā šā gada vienpadsmit mēnešos bija 1,9 miljardi eiro, kas ir par 213,2 miljoniem eiro jeb 12,5% lielāki nekā atbilstošajā periodā pērn, vienlaikus pārsniedzot periodā plānoto par 125,6 miljoniem eiro jeb 7%. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem vidējā darba samaksa kopumā šā gada desmit mēnešos pieauga par 9,6%, tai skaitā privātajā sektorā par 8,2% un sabiedriskajā sektorā par 12,9%. Straujais pieaugums sabiedriskajā sektorā gadā sākumā lielā mērā saistāms ar atalgojuma celšanu izglītības un aizsardzības nozarēs, kā arī janvārī veiktajām piemaksām Iekšlietu ministrijas iestāžu darbiniekiem. Taču jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos vidējās darba samaksas pieauguma temps sabiedriskajā sektorā ir bremzējies un tuvinās pieaugumam privātajā sektorā.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi 2024. gada vienpadsmit mēnešos iekasēti 3,5 miljardu eiro apmērā un ir samazinājušies par 49,6 miljoniem eiro jeb 1,4%, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn. Energoresursu cenu krasa samazinājuma ietekmē liela loma PVN kritumā bija energoapgādes nozarei. Tāpat arī lielākais PVN maksātājs – tirdzniecības nozare – iemaksājusi mazāk nekā pirms gada.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi 2024. gada vienpadsmit mēnešos bija 673,2 miljoni eiro. Straujais ieņēmumu kāpums par 155,2 miljoniem eiro jeb 30% salīdzinājumā ar vienpadsmit mēnešiem pirms gada skaidrojams ar banku veikto peļņas sadali saistībā ar izmaiņām UIN likumā, kur kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem no 2024. gada 1. janvāra noteikts pienākums veikt ikgadēju UIN piemaksu 20% apmērā. Iepriekš kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veica UIN samaksu vispārējā kārtībā, veicot nodokļa nomaksu peļņas sadales brīdī.
Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu veicināja arī par 166,3 miljoniem eiro jeb 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš iekasētie nenodokļu ieņēmumi, kas 2024. gada vienpadsmit mēnešos sasniedza 1,2 miljardus eiro. Ieņēmumu kāpumu pamatā veicināja par 38,3 miljoniem eiro jeb 11% lielākas valsts kapitālsabiedrību iemaksātās dividendes valsts pamatbudžetā (2024. gada vienpadsmit mēnešos veido 393,4 miljonus eiro) par pērnā gada peļņu. Tāpat, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas iepriekš īstenoto procentu likmju paaugstināšanu, par 65,7 miljoniem eiro lielāki nekā vienpadsmit mēnešos pirms gada bijuši valsts pamatbudžeta procentu ieņēmumi, veidojot 185,4 miljonu eiro (pieaugums pamatā par aizdevumiem, kā arī no depozītiem un kontu atlikumiem).
Kopbudžeta izdevumi 2024. gada vienpadsmit mēnešos 15,6 miljardu eiro apmērā bija par 1,2 miljardu eiro jeb 8% lielāki salīdzinājumā ar atbilstošo periodu gadu iepriekš. Lielākais izdevumu kāpums kopbudžetā šā gada vienpadsmit mēnešos vērojams pamatfunkcijām, kamēr ĀFP izdevumi bijuši zemāki nekā pērn. Kopbudžetā izdevumi atlīdzībai (3,6 miljardi eiro) pieauga par 467,8 miljoniem eiro jeb 15%, sociāla rakstura maksājumi (4,8 miljardi eiro) pieauga par 309,9 miljoniem eiro jeb 7% un procentu maksājumi, ņemot vērā augstās procentu likmes, par 134,4 miljoniem eiro jeb 59,5%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.
Atlīdzības kāpumu valsts pamatbudžetā par 204,5 miljoniem eiro jeb 14,8% veicināja gan minimālās algas paaugstināšana valstī no 620 eiro uz 700 eiro ar šā gada 1. janvāri, gan atalgojuma pieaugums aizsardzības, iekšlietu un tieslietu sektorā strādājošajiem, tostarp gada sākumā veiktā izdienas pabalstu izmaksa iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Savukārt pašvaldību budžetā augstāki izdevumi pedagogu darba samaksai, kā arī minimālās algas celšana valstī kopumā izdevumus atlīdzībai kāpinājusi par 233 miljoniem eiro jeb 15,9%, izdevumiem sasniedzot 1,7 miljardus eiro.
Galvenais sociālā rakstura maksājumu avots ir valsts speciālais budžets, kur izdevumi šā gada vienpadsmit mēnešos bija 3,9 miljardi eiro, pieaugot par 266,1 miljonu eiro jeb 7,3%. Izdevumi vecuma pensijām šā gada vienpadsmit mēnešos kāpuši par 172,6 miljoniem eiro jeb 6,7%, veidojot 2,8 miljardus eiro. Uzskaitē esošo vecuma pensiju saņēmēju skaits ir pērnā gada līmenī, savukārt, vecuma pensiju vidējais apmērs šā gada novembrī pieaudzis par 9,5%. Lielāki izdevumi bijuši arī slimības pabalstiem, kas 2024. gada vienpadsmit mēnešos 348,1 miljona eiro apmērā pieauga par 44,7 miljoniem eiro jeb 14,7%. Izdevumu kāpums pamatā skaidrojams ar slimības pabalsta vidējā apmēra pieaugumu par 10,8%, salīdzinot ar vienpadsmit mēnešiem pērn, taču jāatzīmē, ka arī saņēmēju skaits turpina palielināties. Kopš gada sākuma, ņemot vērā vājo ekonomisko aktivitāti, vērojams bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaita pieaugums, kā arī pabalsta vidējā apmēra kāpums. Tā rezultātā valsts speciāla budžeta izdevumi bezdarbnieka pabalstam 170,1 miljona eiro apmērā šā gada vienpadsmit mēnešos pieauguši par 27,4 miljoniem eiro jeb 19,2%, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada.
Kopbudžeta kapitālie izdevumi šā gada vienpadsmit mēnešos 1,3 miljardu eiro apmērā bija par 164,7 miljoniem eiro jeb 15,1% lielāki nekā gadu iepriekš. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai palielinājās par 218,1 miljonu eiro jeb 34,9%, kamēr pašvaldību budžetā samazinājās par 40,8 miljoniem eiro jeb 9,8%. Kapitālo izdevumu pieaugumu pamatfunkcijās noteica šā gada februārī veikts nozīmīgs avansa maksājums bruņojuma iegādei valsts pamatbudžetā (izdevumi pēc EKS metodoloģijas tiks uzskaitīti bruņojuma piegādes brīdī). Savukārt, izdevumi ES fondu projektiem kopumā samazinājās salīdzinājumā ar pagājušā gada vienpadsmit mēnešiem. Būtisks kapitālo izdevumu samazinājums ES fondu projektiem vērojams pašvaldību budžetā. Investīciju pieaugums gaidāms turpmākajos gados.
Kopumā Kohēzijas politikas ES fondu izdevumi, noslēdzoties iepriekšējam plānošanas periodam, 2024. gada vienpadsmit mēnešos bija 329,7 miljoni eiro, kas ir par 368,1 miljonu eiro mazāk nekā pirms gada. Vēl turpinās darbs nozaru ministrijās pie ES fondu ieviešanas normatīvā regulējuma, līdz ar to jaunu investīciju apjoma pieaugums gaidāms turpmākajos gados. Atveseļošanas fonda projektiem vienpadsmit mēnešos veikti maksājumi 265,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 116,1 miljonu eiro jeb 77,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Tomēr pēdējos gada mēnešos ir risks nespēt investēt gadā plānoto, ko rada dažādi administratīvie un kapacitātes izaicinājumi projektu ieviešanā, piemēram, jo īpaši nesekmīgu iepirkumu dēļ. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansētā Rail Baltica projekta izdevumi 2024. gada vienpadsmit mēnešos valsts pamatbudžetā bija 144,8 miljoni eiro, kas ir par 14,5 miljoniem eiro jeb 11,1% vairāk nekā atbilstošā periodā pirms gada. Atbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam, šogad kopumā šim projektam budžeta izdevumi ievērojami atpaliks no budžetā plānotā apmēra.
