Šā gada oktobrī gada griezumā samazinājumus uzrādīja astoņas no divdesmit apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, tomēr ar to pietika lai arī visa apstrādes rūpniecība saruktu par 1,2%. Nozīmīgākie samazinājumi bijuši datoru un elektronikas (-12,3%), elektrisko iekārtu (-12,1%), citu iekārtu mehānismu, darba mašīnu (-16,1%) ražošanā, kā arī autobūvē (-25%). No lielākām nozarēm oktobrī turpināja sarukt arī pārtikas nozare (-1,9%) un metālizstrādājumu (-0,9%) ražošana. Turpretī izaugsme pēc samazinājumiem pusgada garumā atsākusies kokrūpniecībā (+0,8%), bet nemetālisko minerālu ražošana turpina uzrādīt pieaugumus arī oktobrī (+7,3%). Nozīmīgi pieaugumi arī apģērbu ražošanā (22,2%), poligrāfijā (+12,6%), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (+17,2%) un mēbeļu ražošanā (+13,9%).
Analizējot apstrādes rūpniecības apakšnozaru dinamiku pēdējo piecu gadu laikā, lielākie apjomu samazinājumi vērojami tieši lielākajās nozarēs, kas saistītas ar būvniecību. Būvniecības apjomi lielākajās Latvijas eksporta partnervalstīs galvenokārt ir ar negatīvu dinamiku, kas veido arī zemāku pieprasījumu pēc Latvijā ražotajiem kokrūpniecības produktiem, metālizstrādājumiem un būvmateriāliem. Eiropas Centrālā banka plāno turpināt samazināt procentu likmes 2025. gadā, kas uzlabos situāciju būvniecības sektorā Eiropā, kam savukārt sekos pieprasījuma palielināšanās pēc būvmateriāliem.
Šā gada desmit mēnešos kopā apstrādes rūpniecība samazinājusies par 3,4% pret pērnā gada attiecīgo periodu, bet elektroenerģijas un gāzes apgāde pieauga par 4,1% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē palielinājums par 14,2%, tādējādi kopējā rūpniecībā kritums par 1,7%
Elektroenerģijas un gāzes apgāde šā gada oktobrī sarukusi par 19%, tai skaitā elektroenerģija saražota par 22,5% mazāk salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri, sarūkot gan elektrostaciju, gan koģenerācijas staciju izlaidei, bet no saules elektroenerģija iegūta sešas reizes vairāk nekā pērn oktobrī, veidojot jau 12% no kopējās ražotās elektroenerģijas. Arī gāzes patēriņš oktobrī bijis par 15,7% mazāks nekā gadu iepriekš. Vidējā gaisa temperatūra šā gada oktobrī bijusi par 1,3 grādiem augstāka nekā pērnā gada oktobrī, kas ir viens no faktoriem, kas veicinājis mazāku elektroenerģijas un gāzes patēriņu.
Eiropas Komisijas apkopotie konfidenču indeksi norāda uz pozitīvām tendencēm Latvijas rūpniecības nozarē, konfidencei novembrī uzlabojoties jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Uzlabojumus noteica pasūtījumu apjomu pieaugums kopā ar gaidāmajiem lielākiem ražošanas apjomiem. Zemo pieprasījumu rūpnieki atzīmē kā galveno problēmu nozarē, taču pasūtījumu apjomi pēdējo divu mēnešu laikā ir auguši gan vietējā, gan eksporta tirgū. Konfidences līmenis Eiropas rūpniecībā novembrī ir nedaudz paaugstinājies, tomēr joprojām atrodas zemā līmenī. S&P Eirozonas apstrādes rūpniecības indekss novembrī ir sarucis, samazinoties pasūtījumiem, ražošanai, iepirkumu aktivitātei, krājumu apjomiem un nodarbinātībai.
Eiropas apstrādes rūpniecībā uzlabojumi nav manāmi, tomēr Latvijas rūpniekiem noskaņojums kļūst pozitīvāks. Apjomu samazinājumus uzrāda arvien mazāk apakšnozaru, atsākusies izaugsme kokrūpniecībā un metālizstrādājumu ražošana sarūk vairs tikai nedaudz. Atlikušajos šā gada mēnešos apstrādes rūpniecībā pieaugumi ir maz ticami augstās bāzes 2023. gada nogalē dēļ, tomēr līdz ar nākamā gada sākumu nozarei ir visi priekšnosacījumi izaugsmes atgūšanai. Šogad apstrādes rūpniecība varētu sarukt par 3%, bet nākamajā gadā izaugsmes amplitūda var būt plaša un būs atkarīga no ārējās vides ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem faktoriem.
