Šis izaugsmes temps ir vēl nedaudz straujāks nekā iepriekšējā ceturksnī, kad IKP pret pērnā gada attiecīgo ceturksni bija palielinājies par 2,5%, bet pret iepriekšējo ceturksni audzis par 0,6%. Ekonomikas izaugsme šogad ir bijusi visaptveroša, īpaši tas attiecas uz otro ceturksni, kad izaugsmi uzrādījusi lielākā daļa biznesa nozaru un aptuveni vienādos tempos palielinājusies gan ražošanas, gan pakalpojumu nozaru pievienotā vērtība, attiecīgi par 3,3% un 3,5% pret pagājušā gada otro ceturksni.
No atsevišķām nozarēm būtiskāko devumu ekonomikas izaugsmē otrajā ceturksnī nodrošinājušas tirdzniecības, apstrādes rūpniecības un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares. Tās augušas attiecīgi par 6,4%, 5,5% un 8,3%, un visās šajās nozarēs izaugsmes tempi bijuši arī straujāki nekā pirmajā ceturksnī. Spēcīgs kāpums otrajā ceturksnī fiksēts arī finanšu un apdrošināšanas nozarē, kā arī komercpakalpojumu nozarēs kopumā, kamēr lejupslīdi piedzīvojušas tikai lauksaimniecības, mežsaimniecības un transporta nozares.
No izlietojuma puses būtiskus devumus ekonomikas izaugsmē nodrošinājuši gan arvien straujāk augošais privātais patēriņš (+ 3,7%), gan eksporta atgūšanās (+ 7,7%), gan jau otro gadu pēc kārtas spēcīgi augošie investīciju apjomi (+ 6,5%). Kritums vērojams vienīgi sabiedriskajā patēriņā (- 2,4%), turpinoties valsts sektora izdevumu ierobežošanai.
Šobrīd jau pieejamie CSP dati par mazumtirdzniecības pārmaiņām šā gada jūlijā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta operatīvākā informācija liecina, ka arī trešā ceturkšņa sākumā ir saglabājusies salīdzinoši spēcīga ekonomikas attīstība. To apstiprina arī uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāji, kur EK apkopotais ESI ekonomikas sentimenta indekss Latvijai pēdējos mēnešos ir stabilizējies virs 100 punktu atzīmes, kopš aprīļa uzrādot mērenu, bet pastāvīgu kāpumu. Līdzīgi uzņēmēju un patērētāju konfidence pakāpeniski paaugstinās Eiropas Savienības valstīs kopumā, augusta beigās atgriežoties februārī, pirms Irānas konflikta saasināšanās sasniegtajā līmenī. Jāatzīmē, ka arī Eiropas Savienībā Persijas līča konflikta ietekme, vismaz pagaidām, bijusi mazāka nekā sākotnēji lēsts, un ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī ir apsteigusi prognozes.
Vienlaikus jāatzīmē, ka riski ekonomikas izaugsmei šajā laikā nav mazinājušies, drīzāk tie vērtējami kā pieaugoši. Energoresursu cenu kāpums sākotnēji ir bijis mērenāks, nekā prognozēts, taču jebkurā brīdī situācija var mainīties, un arī cenu kāpuma ietekme uz ekonomikas izaugsmi var izrādīties novēlotāka nekā sagaidīts. Tāpat ar laika nobīdi prognozējams pārtikas cenu pieaugums energoresursu un minerālmēslojuma sadārdzināšanās rezultātā. Arī ģeopolitiskā situācija reģionā nav jūtami uzlabojusies, drīzāk pretēji, hibrīdkara apdraudējumi ir arvien pieaugoši, kas var atstāt negatīvu ietekmi gan uz patērētāju, gan investoru uzvedību.
Finanšu ministrija pašlaik aktualizē makroekonomisko rādītāju prognozes 2027. gada valsts budžeta projekta sagatavošanai, kuras tiks publiskotas septembra vidū. Detalizētas prognozes vēl nav pieejamas, taču šobrīd jau iespējams pateikt, ka 2026. gadā kopumā ekonomika būs augusi straujāk par jūnija sākumā sagaidītajiem 2,0%. Tāpat, lai gan pašlaik pieejamie operatīvie dati neliecina par izaugsmes bremzēšanos, sagaidāms, ka augošo cenu un augstās nenoteiktības ietekme gada pēdējos mēnešos kļūs izteiktāka un izaugsmes tempi vairs nesasniegs gada pirmajā pusē iespēto.
