Finanšu ministrijas infografika.
Jūnija dati ļāvuši būtiski uzlabot arī pirmā pusgada rezultātus. Šā gada sešos mēnešos eksports sasniedza 10,43 miljardus eiro, kas ir par 5,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Importa vērtība pieauga par 8,0%, sasniedzot 12,39 miljardus eiro, savukārt kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums palielinājās par 7,0% līdz 22,81 miljardam eiro.
Jūnijā eksporta izaugsme bija plaša un aptvēra vairākas nozīmīgas preču grupas. Lielākais ieguldījums - 52,7 milj. eiro kopējā pieaugumā bija mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksportam, kura vērtība gada laikā palielinājās par 23%. Vienlaikus būtiski pieauga minerālproduktu eksports (+ 36,9%), satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports (+ 28%), pārtikas rūpniecības ražojumu eksports (+ 18,3%) un metālu izstrādājumu eksports (+ 31,2%).
Starp lielākajām eksporta precēm saglabājās koksne un tās izstrādājumi, kas veidoja 14,7% no kopējā eksporta. Tomēr īpaši spēcīga izaugsme bija vērojama elektroiekārtu eksportā (+ 27,8%), sauszemes transporta līdzekļu eksportā (+ 30%), farmācijas produktu eksportā (+ 34,5%), kā arī minerālā kurināmā un naftas produktu eksportā (+ 42,8%). Minerālproduktu grupā būtisku devumu nodrošināja dabasgāzes un elektroenerģijas eksporta pieaugums, savukārt farmācijas produktu segmentā pieauga medikamentu eksports.
Pozitīvi vērtējams tas, ka eksporta izaugsme arvien vairāk balstās uz rūpniecības preču grupām. To apstiprina arī ražošanas dati. Šā gada pirmajā pusgadā apstrādes rūpniecības apjomi pieauguši par 4%, bet jūnijā par 5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju. Nozīmīgs pieaugums bijis metālizstrādājumu, datoru un elektronikas, ķīmiskās rūpniecības un pārtikas produktu ražošanā, kas ir cieši saistītas ar Latvijas eksportspējīgajām nozarēm.
Latvijas eksports joprojām galvenokārt ir orientēts uz Eiropas Savienības tirgu. Jūnijā uz ES valstīm tika realizēti 70,9% no visa eksporta, turklāt eksporta vērtība uz ES gada laikā pieauga par 19%. Galvenie eksporta partneri bija Lietuva (19,5% no kopējā eksporta), Igaunija (11,4%), Vācija (7,1%) un Apvienotā Karaliste (5,7%).
Pēc saspringta pavasara ģeopolitiskā vide vasaras sākumā kļuva nedaudz stabilāka. Jūnija vidū ASV un Irāna panāca vienošanos par konflikta deeskalāciju un Hormuza šauruma darbības atjaunošanu, kas mazināja spriedzi pasaules energoresursu tirgos un veicināja naftas cenu samazināšanos. Tomēr situācija saglabājas trausla, un energoresursu cenas joprojām ir pakļautas straujām svārstībām, kas tieši ietekmē arī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītājus, īpaši minerālproduktu segmentā.
Vienlaikus Eiropas ekonomikas noskaņojuma indikatori vasarā uzrādīja pakāpenisku uzlabošanos. Eiropas Komisijas ekonomikas sentimenta rādītājs jūlijā pieauga līdz 97,2 punktiem ES un 96,9 punktiem eirozonā, turpinot atgūšanos pēc pavasarī piedzīvotā krituma. Uzlabojās arī rūpniecības uzņēmumu vērtējums par pasūtījumiem un eksporta perspektīvām.
Finanšu ministrijas vērtējumā jūnija dati ir pozitīvs signāls Latvijas eksportam. Pēc salīdzinoši mērenas izaugsmes gada pirmajos mēnešos eksports pusgada noslēgumā būtiski paātrinājās, turklāt pieaugums bija vērojams gan rūpniecības, gan pārtikas produktu grupās. Vienlaikus daļu no izaugsmes joprojām nosaka energoresursu tirdzniecība, kur nozīmīga loma ir cenu svārstībām un reeksporta darījumiem. Turpmākajos mēnešos Latvijas eksporta attīstību lielā mērā noteiks Eiropas ekonomikas aktivitāte, rūpniecības pieprasījuma dinamika un situācija pasaules energoresursu tirgos.
