Saskaņā ar Civillikumu zemes īpašnieks ir atbildīgs par to, kas atrodas uz viņa zemes. Pat ja zemes īpašnieks nav veicis būvniecību, viņš ir tas, kurš ir atbildīgs par patvaļīgās būvniecības seku novēršanu.

Vispirms zemes īpašniekam ir jāsaprot, vai būvi vispār ir iespējams legalizēt, vai ir iespējams izstrādāt būvniecības dokumentāciju. Tādēļ pirmais solis ir aiziet uz būvvaldi, lai saprastu, vai būve atbilst visu normatīvo aktu prasībām, piemēram, teritorijas plānojumam, Aizsargjoslu likumam – vai uz konkrētās zemes tādas funkcijas būve vispār var atrasties.

Vēl ir jāsaprot, par kādu būves veidu ir runa – tā ir esošas būves pārbūve vai jaunbūve –, kā arī vai to plānots ekspluatēt vai atgriezt iepriekšējo tiesisko stāvokli.

Īpašniekam ir tiesības ierosināt gan būves nojaukšanu, gan būvniecības dokumentācijas izstrādāšanu, pieaicinot sertificētu speciālistu. Ja īpašnieks vēlas būvi legalizēt, ir jāuzsāk būvniecības process – būvvaldē ir jāiesniedz iesniegums, un tad būvvalde pieņem lēmumu – izsniegt vai neizsniegt būvatļauju.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152. panta otrā daļa paredz administratīvo sodu par patvaļīgu ēku būvniecību fiziskām personām no 140 līdz 1400 eiro. Jāpiemin, ka lietvedību administratīvo pārkāpumu lietā var uzsākt ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Būvvalde, konstatējot patvaļīgu būvniecību, pieņem lēmumu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu, dodot akta adresātam laiku seku novēršanai. Ja būvvaldes noteiktajā termiņā sekas nav novērstas, akta adresātam piemēro piespiedu naudu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 370. pantu.

Patvaļīgas būvniecības gadījumā, izrakstot rēķinu par pašvaldības nodevu par būvatļaujas saņemšanu, būvvalde saskaņā ar Rīgas Domes 12.05.2015. noteikumiem Nr. 147 “Par pašvaldības nodevu par būvatļaujas izdošanu Rīgā” piemēro būvnodevas palielinošo koeficientu 5.