Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētās dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Neatrašanās deklarētajā dzīvesvietā (arī atrodoties ārvalstīs) nav uzskatāma par attaisnojumu. Personai ir pienākums deklarēt tādu dzīvesvietu, kurā tā ir sasniedzama. Likums arī paredz, ka, pārceļoties uz dzīvi ārvalstīs, ir jādeklarē sava ārvalstu adrese.

Ja ir iztecējis apstrīdēšanas termiņš, zūd tiesības iesniegt prasību, pieteikumu utt.

Civilprocesa likuma 51. pants paredz, ka “nokavētos procesuālos termiņus pēc lietas dalībnieka pieteikuma atjauno tiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem”.

Civilprocesa likuma 53. pants paredz, ka “pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedzams tiesā, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt, un to izskata rakstveida procesā. Par pieteikuma izskatīšanu rakstveida procesā iepriekš paziņo lietas dalībniekiem, vienlaikus nosūtot tiem pieteikumu par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu”, kā arī, ka “pieteikumam par procesuālā termiņa atjaunošanu pievienojami dokumenti, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai, un pamatojums termiņa atjaunošanai”.

Tas nozīmē, ka argumentācijai, kāpēc nokavēti termiņi, lai iesniegtu pieteikumu par termiņa atjaunošanu vai pagarināšanu, jābūt pamatotai un dokumentāli pierādāmai (būšana ārvalstīs un tādēļ paziņojuma nesaņemšana deklarētajā adresē, visticamāk, nebūs pietiekami spēcīgs arguments).

Ja ir nopietna vēlme atjaunot procesuālo termiņu, lai varētu iesniegt plānoto prasību tiesā, vislabāk vērsties pie kvalificēta advokāta, kas varētu sniegt konsultāciju par to, vai ir pamats sniegt tiesā šādu lūgumu.