E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 13437
Lasīšanai: 5 minūtes

Par parādu, tiesvedību un atbildētāja rīcībspēju

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
18. decembrī, 2017
Inta Drēviņa

Labdien! Biedrība “Dzirnavu 5a” grib iesniegt lietu par parāda piedziņu no 5. dzīvokļa īpašnieces V. Krūmiņas (aprūpētāja L. Žagare). Līdz jūlijam aprūpētāja bija L. Žagare, kura nemaksāja īri un komunālos maksājumus (pirms tam viņa maksāja) jau no 2016. gada novembra, un parāds ir jau pie 500 eiro. Pati V. Krūmiņa no jūlija atrodas Alūksnes pansionātā un ir nepieskaitāma. Kādi dokumenti būtu vajadzīgi iesniegšanai tiesā? Paldies! Mājas pārvaldniece XXX (teksts aizklāts fiziskās personas datu aizsardzības nolūkā)

A
atbild:
29. decembrī, 2017
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
Tieslietu ministrija
Jānis Bērziņš, Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas jurists
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Jānis Lapsa, zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes lektors

Tāda jēdziena kā “nepieskaitāms” mūsu valsts civiltiesībās nav. Ar grozījumiem Civillikumā (CL), Civilprocesa likumā (CPL), Bāriņtiesu likumā (un citos normatīvajos aktos) 2013. gada janvārī stājās spēkā šāds rīcībspējas regulējums: ja personai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, tās rīcībspēju var vienīgi ierobežot, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un tas ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt.

CPL 266. panta pirmajā daļā noteikts: “Lietu par personas rīcībspējas ierobežojumu noteikšanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ tiesa izskata, piedaloties bāriņtiesas pārstāvim un prokuroram.”

“Jebkurā gadījumā par dzīvokļa saistībām atbildīgs ir īpašnieks, taču, ja garīgu traucējumu dēļ to nespēj, tad par aizgādājamā mantu ir jārūpējas aizgādnim, nepieciešamības gadījumā iesaistot bāriņtiesu,” LV portālam skaidro zvērināts advokāts Jānis Lapsa.

Spriežot pēc Jūsu jautājuma, dzīvokļa īpašniece varētu būt persona, kas veselības stāvokļa dēļ nespētu tiesvedības procesā piedalīties kā atbildētāja; tādēļ pirmkārt Alūksnes pansionātā un bāriņtiesā būtu jānoskaidro, kāds lēmums ir pieņemts (vai vispār ir pieņemts) par viņas rīcībspējas ierobežojumu noteikšanu un aizgādnību.

Tieslietu ministrijas (TM) Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas jurists Jānis Bērziņš, uzsverot, ka no pieejamās informācijas nav iespējams pilnībā izsecināt lietas faktiskos apstākļus, pauž šādu vispārīgu Civiltiesību departamenta viedokli:

„Civillikuma 1402. pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Atbilstoši CPL 127. panta pirmajai daļai tiesības celt tiesā prasību, lai aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības, ir personām, kurām ir civilprocesuālā rīcībspēja. Tādējādi prasītāja rīcībā jābūt dokumentiem, kas apstiprina saistības esamību un tiesību aizskārumu, vai tam jāpamato apstākļu esamība, kas radīja saistības un aizskar tā tiesības. CL 1408.  pants nosaka, ka personas, kas atrodas aizgādnībā garīga rakstura traucējumu vai citu veselības traucējumu dēļ vai arī izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, ir rīcībnespējīgas tiesas noteiktā rīcībspējas ierobežojuma apjomā. Proti, ņemot vērā minēto, ja prasības pieteicējam šķiet vai ir zināms, ka atbildētājam ir ierobežota rīcībspēja (tādā apjomā, kas neļauj konkrētajā tiesvedības procesā būt par atbildētāju), tas jānorāda prasības pieteikumā, kā arī jānorāda atbildētāja aizgādnis – persona, kas pārstāvēs atbildētāja intereses tiesvedības procesā.

Civilprocesa likuma 128.  pants un 129. pants nosaka, kas jānorāda prasības pieteikumā un kādi dokumenti pievienojami prasības pieteikumam. Piemēram, cita starpā prasības pieteikumā jānorāda atbildētāja vārds, uzvārds un prasības priekšmets un jāpievieno dokumenti, kas apstiprina valsts nodevas un citu tiesas izdevumu nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, un dokumenti, kas apstiprina prasījuma pamatu, u. c.

Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka jautājumā norādītā prasījuma summa ir aptuveni 500 eiro – atbilstoši CPL 250.19 pantam persona var celt maza apmēra prasību par minētā parāda piedziņu. Prasības pieteikums par maza apmēra prasību iesniedzams atbilstoši CPL  250.20 pantam un Ministru kabineta 2011. gada  11. oktobra noteikumu Nr. 783 “Noteikumi par maza apmēra prasībā izmantojamām veidlapām” 1. pielikumam.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas