Galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda (Civillikuma (CL) 1692. pants). Tas nozīmē, ka nepieciešams izvērtēt jūsu uzņemtās galvojuma saistības (piemēram, vai noteikts pienākums atbildēt “kā pašam parādniekam”), vai pastāv iespējas celt iebildumus, jo CL 1701. pants noteic, ka galvinieks, pret kuru kreditors ceļ prasību, var izlietot visas galvenā parādnieka ierunas, izņemot tikai tās, pret kurām kreditors taisni gribējis nodrošināties ar galvojumu vai kuru izlietošana tieši saistīta ar galvenā parādnieka personu. 

CL 1702. pants paredz: kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors vēršas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks. 

Vienlaikus CL 1703. pants noteic, ka pret galvinieku celt prasību tūliņ var arī tad: 

• ja galvenais parādnieks atrodas prombūtnē vai galvinieks nevar uzdot viņa dzīvesvietu; 
• ja ir pierādīta galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja vai par viņa mantu jau atklāts konkurss. 

Ja konkrētajā situācijā kreditors ir tiesīgs vērsties uzreiz pie jums kā galvinieka un ja parāds tiks piedzīts no jums, tad saskaņā ar CL 1705. pantu jums būs tiesības vērst pret galveno parādnieku regresa prasību (tas ir, prasību atmaksāt galvenā parādnieka vietā samaksāto parādu). Neskaidrību gadījumā ieteicams konsultēties ar juristu vai zvērinātu advokātu.

Plašāk par galvojuma saistībām varat uzzināt LV portāla publikācijā “Kas jāzina, pirms kļūt par galvinieku”.