Iesniegumu likuma 2. panta pirmā daļa paredz, ka šis “likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus , izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums (turpmāk – iesniegums), un atbild uz to, kā arī nosaka kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētāju”. 

Likuma 2. panta trešā un ceturtā daļa noteic, ka “šo likumu piemēro arī elektroniskā veidā saņemta iesnieguma izskatīšanai, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir parakstīts ar elektronisko parakstu, kā arī tad, ja iesniegumu iesniedz un personas identitāti pārbauda, izmantojot tiešsaistes formas, kuras pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv)” un “ja elektroniskā veidā saņemtais iesniegums nav noformēts atbilstoši šā panta trešajai daļai, iestādes vadītājs nosaka kārtību, kādā sniedzama atbilde uz iesniegumu”. 

Vienlaikus atbilstoši Iesniegumu likuma 2. panta otrajai daļai “likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, kā arī uz iesniegumiem, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatīšanas kārtība”. Tādējādi Iesniegumu likums ir piemērojams tad, ja iesnieguma izskatīšanu nenoteic citi likumi un ja nav konstatējams, ka konkrētais iesniegums satur tādu prasījumu, uz kuru attiecas cita likuma regulējums, un persona vienkārši vēlas saņemt atbildi uz savu jautājumu, iestādei nav pamata nepiemērot Iesniegumu likumu. 

Tieslietu ministrija norāda, ka atbilstoši Iesniegumu likumu 2. panta pirmajai daļai par iesniegumu likuma tvērumā uzskatāms gan lūgums, gan sūdzība, gan priekšlikums, gan jautājums, tādējādi jautājums ir iesnieguma veids. Attiecīgi, ja privātpersona vēršas iestādē ar jautājumu, tai skaitā lūgumu sniegt normatīvā akta skaidrojumu, tad tam ir jābūt noformētam atbilstoši likuma prasībām un iestāde sniedz atbildi likumā noteiktajā termiņā.  

Gadījumus, kad iestāde ir tiesīga atstāt iesniegumus bez izskatīšanas, noteic Iesniegumu likuma 7. pants. Vienlaikus norādāms, ka šis likuma pants nenosaka iestādes pienākumu atstāt iesniegumu bez izskatīšanas, ja privātpersona ir vērsusies iestādē ar jautājumu, nenoformējot iesniegumu atbilstoši likuma prasībām. Iestāde, izmantojot rīcības brīvību, var atbildēt uz privātpersonas jautājumu, taču tas nav iestādes pienākums. 

Arī Senāts ir norādījis, ka Iesniegumu likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē. Tomēr tas pats par sevi nenozīmē, ka šī likuma kārtībā būtu izskatāmi tikai un vienīgi tādi iesniegumi, kas ir vērsti uz vispārīgu interešu nodrošināšanu un valsts pārvaldes darba uzlabošanu. Likums piemērojams arī tad, ja persona uzdod jautājumu, uz kuru atbildi vēlas saņemt savām vajadzībām (savās interesēs). Personas līdzdalību valsts pārvaldē veicina arī tas, ka cilvēki nejūtas valsts ignorēti un saņem atbildes uz jautājumiem, sūdzībām un priekšlikumiem, kādi viņiem radušies saistībā ar konkrētās iestādes kompetences jomu. Tādā veidā tiek stiprināta indivīdu un sabiedrības uzticēšanās valstij un attiecīgi arī vēlme būt pilsoniski aktīviem, kā arī indivīdu izpratne par valsts darbu, funkcijām, pienākumiem un korespondējošām personu tiesībām. Likums ir attiecināms uz tiem gadījumiem, kad privātpersona vēršas iestādē ar lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu, kas ietilpst attiecīgās iestādes kompetences jomā, un iesnieguma izskatīšanu neregulē kāds cits likums (skat. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 21. maija lēmuma lietā Nr. SKA-932/2021 12. punktu). 

Piebilstams, ka iestādes rīcības kontrole ir noteikta Iesniegumu likuma 10. pantā, proti, atbilstoši tam “iestādes rīcība tiek kontrolēta Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Administratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pieteikumu par iestādes administratīvo aktu vai faktisko rīcību var iesniegt Administratīvajā rajona tiesā (tiesas spriedums nav pārsūdzams). Ja atbilde uz iesniegumu sniegta, tomēr nav ievērots likumā noteiktais termiņš, iestādes rīcība ir pārsūdzama tiesā, ja privātpersona pamato, ka tādējādi tai radīts būtisks personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Iestādes nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu var lūgt tikai vienlaikus ar attiecīgā administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu”. Tas nozīmē: ja iestāde nesniedz atbildi uz privātpersonas iesniegumu vai nesniedz atbildi likumā noteiktajā termiņā, tad iestādes rīcība ir apstrīdama un pārsūdzama. 

Ņemot vērā minēto, norādāms, ka jautājumu, lūgumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšana valsts iestādē notiek atbilstoši Iesniegumu likuma prasībām, ievērojot šī likuma 2. panta izņēmumus, vienlaikus valsts iestāde var izmantot tās rīcības brīvību un sniegt atbildi uz jautājumu arī tad, ja iesniedzējs nav ievērojis likuma prasības, piemēram, jautājums uzdots iestādei elektroniski, bet tas nav elektroniski parakstīts: iestāde var atbildēt privātpersonai elektroniskā veidā, taču tas nav iestādes pienākums.