DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
18. aprīlī, 2025
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Lauku attīstība

ES lauksaimniecības un pārtikas komisārs un A. Krauze Latgalē tiekas ar lauksaimnieku organizācijām un apmeklē saimniecības

FOTO: Eiropas Savienība, 2025. EK Audiovizuālais dienests. Fotogrāfs: Gints Ivuškāns.

Piektdien, 18. aprīlī, darba vizītē Latviju apmeklēja ES lauksaimniecības un pārtikas komisārs Kristofs Hanzens (Christophe Hansen). Pēc komisāra paustās vēlmes tika apmeklēta Latgale – Latvijas un ES pierobeža ar agresorvalsti. Zemkopības ministrs Armands Krauze komisāram vizītes laikā uzsvēra, ka Latvijas un Baltijas valstu pierobežas reģioni jau gadiem dzīvo pastāvīgā agresorvalsts draudu ēnā, tāpēc šiem reģioniem, kuri ir stratēģiski nozīmīgi visas ES drošībai, nepieciešama īpaša uzmanība un atbalsts, lai nodrošinātu ekonomisko aktivitāti un novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Sarunās ar ES lauksaimniecības un pārtikas komisāru zemkopības ministrs uzsvēra: ir apsveicami, ka Eiropas Komisijas (EK) atzīst lauksaimniecības un pārtikas nozares stratēģisko nozīmi ES drošības kontekstā un pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos tas ir jāsaglabā. Sabiedrībai un lēmumu pieņēmējiem nevajadzētu uzskatīt pārtikas ražošanu un katru maltīti savā galdā kā kaut ko pašsaprotamu – aiz tā stāv nozares uzņēmumi un ļaudis, kas ikdienā smagi strādā, lai mums nebūtu jāraizējas par pārtikas trūkumu.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Lauksaimniecības un pārtikas nozarei jābūt ekonomiski dzīvotspējīgai un konkurētspējīgai. Tāpēc Latviju satrauc sākušās diskusijas par jauno ES budžetu no 2028. gada un izskanējušo nepieņemamo ideju par vienotu plānu visiem ES fondiem. Šāda “viss vienā maisā” pieeja varētu ignorēt lauksaimniecības un lauku teritoriju specifiskās vajadzības, kā arī Kopējās lauksaimniecības politikas būtisko lomu pārtikas drošības un ilgtspējīgas ražošanas nodrošināšanā. Tāpēc arī no 2028. gada Kopējai lauksaimniecības politikai ir jāpaliek kā atsevišķai politikai ar savu budžetu – gan lauksaimnieku ienākumu atbalstam, gan lauku attīstībai.”

Ienākumu atbalsts lauksaimniekiem ir ļoti svarīgs. Runājot par taisnīgu atbalstu, zemkopības ministrs atkārtoti uzsvēra, ka ES beidzot ir jānodrošina taisnīga tiešo maksājumu sadale visu dalībvalstu starpā, lai lauksaimnieki visās dalībvalstīs varētu strādāt vienlīdzīgas konkurences apstākļos, ievērojot, ka arī Latvijā ražošanas izmaksas lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā ir sasniegušas ES vidējo līmeni. Turklāt arī nākotnē tiešos maksājumus jāturpina pilnībā finansēt no ES budžeta – prasība tos līdzfinansēt no dalībvalstu budžetiem vēl vairāk saasinās nevienlīdzību dalībvalstu starpā, ņemot vērā to atšķirīgās finanšu iespējas. Vizītes laikā komisārs apliecināja, ka no savas puses likumdošanas priekšlikumā par Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2027. gada virzīs tiešo maksājumu izlīdzināšanu dalībvalstu starpā, taču iznākums būs atkarīgs no dalībvalstu spējas vienoties par to.

ES lauksaimniecības un pārtikas komisārs Kristofs Hanzens un zemkopības ministrs Armands Krauze Daugavpilī 18. aprīlī tikās ar Latvijas lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskajām organizācijām. Vizītes ietvaros komisārs un ministrs apmeklēja arī divas lauku ražotnes: piena lopkopības saimniecību “Upenes” Sventē un graudaugu un dārzeņu audzēšanas saimniecību “Pumpuri” Rēzeknes novada Dricānu pagastā, kur ar saimniekiem pārrunāja galvenos izaicinājumus un iespējas, saimniekojot ES austrumu pierobežā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI