Informēšanas un informācijas saņemšanas iespējas

Valsts darba inspekcijas pārstāve Zaiga Stode skaidro, ka Darba likums neregulē kārtību, kādā veidā darba devējam jāsaņem informācija, kas viņam dod tiesības izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, kam piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, bet vēl nav notikusi tiesa un stājies spēkā notiesājošs spriedums.

Savukārt Tieslietu ministrija norāda, ka aizturētajam, kā arī aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, kuram piemēro ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, ir tiesības pieprasīt, lai par aizturēšanu vai apcietināšanu paziņo viņa tuviniekam, mācību iestādei, darba devējam, kā arī sazināties ar vienu no tiem, ciktāl šāda sazināšanās neapdraud citu personu pamattiesības, sabiedrības intereses un netraucē kriminālprocesa mērķa sasniegšanai. To paredz Kriminālprocesa likuma 60.2 panta trešās daļas 2. punkts.

Tātad svarīgs aspekts ir, ka informēšana šādā situācijā ir personas tiesība, nevis pienākums. Ja persona šo tiesību neizmanto un darba devēju neinformē, tad darba devējam uz Iesnieguma likuma pamata ir tiesība rakstīt iesniegumu attiecīgajai izmeklēšanas iestādei un lūgt sniegt oficiālu informāciju par personu. Iesniegumam jābūt motivētam, proti, jāpamato šādas informācijas nepieciešamība.

Atbrīvošana no darba

Ja darba devējs neatkarīgi no tā, vai no izmeklēšanas iestādes saņem oficiālu informāciju vai nesaņem, nolemj darba tiesiskās attiecības ar šo darbinieku pārtraukt, tad to var darīt, pamatojumā norādot  Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punktu – darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību. Proti, darbinieks nav ieradies darbā un nav paziņojis par neierašanās iemesliem. 

Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka  persona, kurai piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, vēl nav notiesāta. Tādēļ  apcietinājuma piemērošanas gadījumā darba tiesiskās attiecības izbeigt uz DL 115. panta trešās daļas pamata nav likumīgi.  Minētais pants paredz, ka darba tiesiskās attiecības izbeidzas ar dienu, kad likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru darbiniekam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piespriesta brīvības atņemšana vai arests, kas noteikts uz 30 dienām vai ilgāk, izņemot gadījumu, kad darbinieks notiesāts nosacīti.