Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Izmaiņas atvieglos akciju sabiedrības darbību, pilnveidos akciju reģistrāciju un uzskaiti, vienkāršos sapulču organizēšanu, paredzēs samazinātu minimālo akciju sabiedrību pamatkapitālu, kā arī uzlabos informācijas pieejamību par akcionāriem. Tas ir vēl viens solis birokrātijas mazināšanai un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai Latvijā.”
Lai modernizētu sapulču organizēšanas kārtību un padarītu to ērtāku un lētāku gan dalībniekiem, gan pašai sabiedrībai, ir saīsināts akcionāru sapulces sasaukšanas termiņš, t.i., 21 diena līdzšinējo 30 dienu vietā. Svarīgi norādīt, ka turpmāk lielāks uzsvars tiks likts uz sapulces dokumentu pieejamību elektroniskajā vidē, vienlaikus ir paredzēta iespēja dokumentus nodrošināt arī papīra formātā tiem dalībniekiem (akcionāriem), kuri neizmanto elektroniskos saziņas līdzekļus, taču galvenokārt dokumentu aprite notiks e-vidē.
Tāpat kā līdz šim, pastāvēs divi akciju veidi, taču tos turpmāk apzīmēs citādāk: vārda akcijas kļūs par reģistrētām akcijām un uzrādītāja - par dematerializētām. Akciju veids tāpat kā līdz šim būs jānorāda sabiedrības statūtos un akcionāriem tiek saglabātas tiesības lemt par akciju veida maiņu. Turpmāk sabiedrībai būs jāizvēlas viens no akciju veidiem un akciju uzskaite jānodrošina vienuviet (vai nu akcionāru reģistrā vai centrālajā vērtspapīru depozitārijā).
Reģistrētajām akcijām turpmāk būs piešķirami individuāli kārtas numuri, akcionāru reģistrs sastāvēs no atsevišķiem nodalījumiem un tas būs jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā. Savukārt dematerializētas akcijas būs jāiegrāmato centrālajā vērtspapīru depozitārijā, un informācija, kurā vērtspapīru depozitārijā atrodas iesniedz Uzņēmumu reģistrā. Šīs izmaiņas vienlaikus nodrošinās arī trešajām personām pieejamu informāciju par visiem sabiedrības akcionāriem.
Izmaiņas1 tiesiskajā regulējumā tāpat paredz mainīt pamatkapitāla apmaksas un tās reģistrācijas kārtību, paredzot, ka pieteikums Uzņēmumu reģistram par sabiedrības dibināšanu vai par pamatkapitāla palielināšanu ir iesniedzams tikai tad, kad ir beidzies pamatkapitāla apmaksas termiņš un pamatkapitāls ir ticis pilnībā apmaksāts. Šīs izmaiņas novērsīs risku, sniedzot maldinošu informāciju par faktisko sabiedrības pamatkapitāla apmēru, šādā veidā arī atvieglos sabiedrības darbību, jo balsstiesības dalībniekam (akcionāram) tiek piešķirtas tikai, ja ir pilnībā apmaksātas pamatkapitāla daļas (akcijas). Svarīgi norādīt, ka turpmāk, lai atvieglotu akciju sabiedrību izveidi, tiek samazināts minimālais akciju sabiedrību pamatkapitāla apmērs līdz 25 000 euro, līdzšinējo 30 000 euro vietā.
Tāpat, mazinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, grozījumi paredz pienākumu dalībniekam (akcionāram) sniegt sabiedrībai informāciju par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem divu nedēļu laikā no sabiedrības pieprasījuma saņemšanas. Ja pieprasīto informāciju dalībnieks šajā termiņā nesniedz, sabiedrībai ir tiesības ierobežot dalībnieka balsstiesības un tiesības uz dividendēm. Būtiski uzsvērt, ka likums neparedz, ka dalībnieka tiesības tiktu atņemtas pavisam.
Norādāms, ka tās akciju sabiedrības, kuras nebūs izpildījušas pienākumu un atklājušas savus akcionārus, varēs tikt pakļautas to darbības izbeigšanai un izslēgšanai no komercreģistra. Likumprojekti izstrādāti, lai nodrošinātu komercdarbībai draudzīgu un stabilu tiesisko vide, plašāka informācija pieejama Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē.
1 "Grozījumi Komerclikumā", "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" un "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā".
