Saskaņā ar krimināllietas materiāliem cietušās meitenes tēvs, būdams persona, no kuras cietusī ir materiāli un citādi atkarīga, vairāku gadu garumā vardarbīgi apgājās ar meiteni – dusmās rāva aiz matiem un vilka pa grīdu, sita ar dūrēm un kājām, siksnu un jostas metāla daļu pa meitenes galvu un ķermeni. Papildus tam arī kliedza uz viņu, lamājās necenzētiem vārdiem, periodiski ņēma nost mobilo telefonu un pārbaudīja tā saturu, kā arī gāja viņas istabā bez klauvēšanas, ierobežojot personisko brīvību. Apsūdzētais arī izteica draudus viņu nogalināt, ja meitene nerīkosies atbilstoši tēva prasītajam.
Apsūdzētais kopā ar meitu drošības apsvērumu dēļ 2019. gadā Latvijā ieradās no Čečenijas, iegūstot politiskā bēgļa statusu. Krievijas pilsonis tiesas sēdē skaidroja, ka meitu kontrolējošā uzvedība saistīta ar bailēm par viņas drošību, kā arī vērsa uzmanību uz kultūras atšķirībām – līdz apcietinājumam viņam neviens netika izskaidrojis, ka bērna sišana audzināšanas nolūkos skaitās krimināli sodāma, jo viņa kultūrā tas uzskatāms par absolūti normālu.
Pielietotās vardarbības rezultātā cietušajai tika nodarītas fiziskas un psihiskas ciešanas, radīta pastāvīga nedrošības sajūta un bailes no tēva. Veikto noziedzīgo nodarījumu rezultātā pastāv risks, ka meitenei nākotnē var attīstīties hroniski psihiski traucējumi, kas atstāj paliekošas sekas bērna tālākai attīstībai. Tēvam tika pārtrauktas vecāka aizgādības tiesības, un 2024. gada pavasarī meitene šķērsoja valsts robežu un tagad uzturas Krievijā kopā ar māti, kura jau vairākkārtēji bija centusies iegūt aizgādību un atjaunot saskarsmi ar bērnu, kuru tēvs bez mātes piekrišanas bija izvedis no valsts.
Prokuratūra aicina ikvienu, ja ir kaut mazākās aizdomas, ka bērns varētu būt cietis no jebkāda veida vardarbības, nekavējoties vērsties Valsts policijā.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
