Sabiedrība šobrīd no valdības gaida piedāvājumu, kāda būs nekustamā īpašuma (NĪ) nodokļa politika un kā tiks rēķinātas NĪ kadastra vērtības.
Valsts zemes dienests NĪ nodokļa politiku neveido, tas ir Finanšu ministrijas darbības lauks. Mūsu pārziņā ir NĪ kadastra vērtības, kadastrālās vērtēšanas metodika. NĪ kadastrālās vērtības galvenokārt izmanto trīs mērķiem: NĪ nodokļa aprēķināšanai, makroekonomiskajām analīzēm un teritorijas attīstības plānošanai, kas lielākoties skar visas pašvaldības.
Ja runājam par pašvaldības teritoriju attīstību, pagājušajā gadā Ministru kabinetā tika nolemts pārskatīt kadastrālo vērtību tiem nekustamajiem īpašumiem, kuriem piešķirts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss, piemēram, Rīgā – Mežaparkā, kurā līdz šim Rīgas domes saistošie noteikumi noteica, ka visai Mežaparka teritorijai, t.i., arī zemei, ir kultūrvēsturiskās pazīmes.
Šogad kultūrvēsturiskās teritorijas pazīmes zemei noņēma, līdz ar to daudzi saņēma lielāku NĪ nodokļa rēķinu. Ministru kabinets jau 2015. gadā pieņēma lēmumu, ka no 2017. gada kadastrālās vērtības aprēķinā zemei vairs nepiemēro kultūrvēsturiskos apgrūtinājumus, kas līdz šim bija 20%. Tie tika noņemti tāpēc, ka 2013. gada pētījumā secināja, ka kultūrvēsturiskā pazīme neietekmē zemes vērtību. Pašvaldības jau savlaicīgi varēja padomāt un izskatīt variantus, kā piemērot NĪ nodokli.
Kadastrālā vērtība no šī gada pieauga arī kultūrvēsturiskajām ēkām! Grozījumi Kadastrālās vērtēšanas noteikumos noteica, ka tiek pārskatīts nolietojums kultūrvēsturiskajām ēkām. Līdz ar to no 1. janvāra kadastrālā vērtība valsts nozīmes statusa ēkām pieauga par 45%, bet vietējas – par 35%.
Jā, tika pārskatīti renovētie objekti, un tiem vērtība mainījās. Šāds novērtējums ir visiem objektiem, kuriem Kadastra informācijas sistēmā ēkas fiziskais nolietojums ir reģistrēts robežās no 0% līdz 30%. Ja nolietojums ir lielāks, kadastrālā vērtība nav mainījusies.
Kultūrvēsturisko objektu uzturēšana kārtībā izmaksā daudz vairāk nekā tad, ja objektam nav šāda statusa. Turklāt visi apgrūtinājumi, tostarp saskaņojumi ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, jau paliek spēkā! Veidojas situācija: jo labāk es savu īpašumu uzturu, jo vairāk man jāmaksā!
Te runājam par nodokļu politiku. Viena lieta – īpašums kļūst vērtīgāks, jo viss ir veidots autentiski, atbilstoši vēsturiskajam. Otra lieta – cik par mājokli liek maksāt nodokli? Pašvaldības, ja tām rūp savs iedzīvotājs, var piemērot dažādus nodokļa atvieglojumus, ko pieļauj jau pašreizējās likuma normas. Piemēram, vienā pilsētā valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļiem, UNESCO un citās aizsardzības teritorijās esošām atjaunotajām ēkām NĪ nodokļa atlaide ir no 25 līdz pat 90%. Citviet vēsturiski atjaunotām mājām, veicot arī ieguldījumu infrastruktūras izbūvē, atlaide ir 70%.
Atsevišķās pašvaldībās Latvijā atkarībā no renovācijas pakāpes atlaides no 50 līdz 90% piešķirtas arī daudzdzīvokļu mājām, kurās ar Eiropas Savienības fondu atbalstu ir veikti energoefektivitātes pasākumi. Funkcionējošām ražošanas ēkām, kurās veiktas investīcijas, vienā no Latvijas pašvaldībām nodokļa samazinājums ir par 50%. Šīs atlaides ir redzamas katras pašvaldības saistošajos noteikumos.
Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3. pants dod pašvaldībai tiesības noteikt nodokļa likmi par ēku no 0,2 līdz 0,6%, par zemi – 1,5% no NĪ kadastrālās vērtības. Ne tikai Rīga, bet arī virkne citu Pierīgas pašvaldību cenšas piesaistīt savai teritorijai nodokļu maksātājus, variējot nodokļa likmes atkarībā no deklarēšanās. Tādējādi pašvaldības NĪ nodokli izmanto kā cīņas ieroci, lai tiktu klāt iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN).
Tas ir pašvaldības un nodokļu politikas kompetences jautājums. NĪ nodoklis ir vienīgais, kuru pilnībā nosaka pašvaldības, valsts tikai uzzīmē lielo "rāmi". Kā savā teritorijā pašvaldības to izmanto, tā ir viņu kompetence, jo vietējā vara vislabāk zina, kādas atlaides kurām grupām būtu jāpiemēro.
Tomēr reizēm veidojas nedaudz absurda situācija, piemēram, Jūrmalā. Pašvaldības saistošajos noteikumos ir noteikts, ka uz viena zemes gabala nevar atrasties divas dzīvojamās ēkas. Tad, kad sākām analizēt un skatīties dabā, izrādās, ir diezgan daudz zemes vienību, uz kurām atrodas divas dzīvojamās mājas. Pārsvarā gadījumu vienā ēkā dzīvo vecāki, bet otrā – bērni, kas ir normāli un pieņemami. Taču tad ir jautājums: kā pašvaldība piemēro saistošos noteikumus? Kuru māna? Būtībā iznāk, ka, no vienas puses, aizliedz celt uz viena zemesgabala vairākas dzīvojamās mājas, bet, no otras puses, saka, ka nevar iekasēt nodokli, jo nav, kas maksā. Īpašniekam ir divi varianti: vai nu ēku legalizēt kā saimniecības ēku, palīgēku vai kā šķūnīti, vai, otrs variants, – to nenodot ekspluatācijā. Līdz ar to ļoti liela daļa ēku nav reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā un netiek aprēķināts NĪ nodoklis. Pašvaldība it kā aizliedz, bet dzīvē ir gluži cita situācija. Tad ir jautājums – ko būvvalde saskaņo?
Ko aicinu darīt iedzīvotājiem? Griezties savā pašvaldībā, lai noskaidrotu, kāpēc un vai pamatoti ir aprēķināts konkrētais NĪ nodoklis.
Cik pilnīga ir Kadastra informācijas sistēma, vai to nevajadzētu atjaunot? Pirms neilga laika medijos plaši izskanēja, ka lepnas savrupmājas klasificētas kā saimniecības ēkas vai pirtis.
Pašvaldību būvvaldes nosaka, kāds ir ēkas lietošanas veids – vai tā ir dzīvojamā māja, palīgēka u.c. Par lietošanas veidu lēmumu pieņem pašvaldība. To, ko atnes uz VZD, nevaram apstrīdēt. Tad, kad konstatējam neatbilstību dabā, VZD informē pašvaldību un būvvaldi un lūdz pārskatīt šo informāciju.
Lasīju, ka Latvijā 80 000 ēku nav reģistrētas VZD uzturētajā NĪ valsts kadastra informācijas sistēmā. Esat aicinājusi piešķirt līdzekļus, lai veiktu visu būvju apsekojumu dabā.
Valsts ir noteikusi, ka daudzi dati, kas kadastra informācijas sistēmā ir jāiesniedz un jāaktualizē, ir maksas pakalpojums. Tāpēc aicināju valsti atvēlēt finansējumu vai nu VZD, vai pašvaldībām, lai aktualizētu kadastra informāciju un ierakstītu tajā nereģistrētās būves. Šobrīd arī pašvaldībai, iesniedzot savu NĪ aktualizāciju, ir jāmaksā, sākot no 9 eiro un vairāk. Vienu gadu jau notika šāda kadastra informācijas sistēmas aktualizācijas kampaņa, un tā deva rezultātus. Redzam, ka tāda atkal nepieciešama.
Vai šādas nereģistrētas būves ir problēma?
Tā ir problēma, jo, pirmkārt, pašvaldībām ir jāzina, kas ir viņu pārziņā. Otrkārt, šajā gadījumā nopietna lieta ir "pelēkā" ekonomika – par nereģistrētu būvi netiek iekasēts nodoklis. Taču ieņēmumus vajag! Tad sadala uz galviņām un iekasē no tiem, kuri ir zināmi. Neviens nesaka, ka šķūņus vai saimniecības ēkas vajadzētu aplikt ar lielu nodokli. Nē, par to nav runa. Ir jābūt informācijai, ka tās ēkas, kas ir dzīvojamās, arī jāreģistrē kā dzīvojamās.
Finanšu ministrijas izveidotā darba grupa, kurā piedalās arī VZD, patlaban apspriež dažādus variantus gan par to, kādas nākamgad būs NĪ kadastra vērtības, gan to, kāda būs NĪ nodokļa politika.
Kadastra likums nosaka ar 2018. gadu ieviest jaunas, aktualizētas kadastrālās vērtības. Kopā ar Tieslietu ministriju esam diskutējuši un darba grupai iesnieguši priekšlikumu pārskatīt kadastrālās vērtēšanas metodiku un neieviest jaunās kadastrālās vērtības ar nākamo gadu, bet pārrēķināt, mainot kadastrālo vērtību pārskatīšanas periodu – nevis ik pa diviem gadiem, kā ir tagad, bet ik pa četriem gadiem.
Tādēļ, ka tad būs lēzenāks kadastrālās vērtības pieaugums?
Divu gadu periodā, kas atspoguļojas 2018. gada kadastrālajās vērtībās, redzam, ka pēc krīzes ir tendence tirgus cenām ātri kāpt. Līdz ar to veidojas situācija, ka pieprasījums un cenu kāpums ietekmē vairāk nekā četru gadu periodā – no 2014. līdz 2017. gadam. Šajā laikā cenām ir gan kāpumi, gan kritumi, kā arī ir vairāk darījumu – līdz ar to cena līdzsvarojas. 2019. gadā noteiksim jaunās kadastrālās vērtības 2020. gadam, tas nozīmē, ka ir vajadzīgs laiks, kamēr tās aprēķināsim.
Kadastra likumā noteikts, ka no 2018. gada kadastrālajām vērtībām jābūt līdz 85% apmērā no NĪ tirgus vērtības. Ja nākamgad kadastrālās vērtības balstītos uz tirgus cenām, kas fiksētas uz 2015. gada 1. jūliju, cik krass kāpums veidotos?
Ja nākamgad tiktu ieviestas jaunās kadastrālās vērtības, atsevišķiem īpašumiem vērtība pieaugtu divas, trīs un vairāk reižu.
Kāds kāpums iedzīvotājus sagaidītu, ja kadastrālo vērtību aprēķinā ņemtu vērā četru gadu periodu?
Vēl pavērtēsim šo gadu. Ko redzam jau tagad? Piemēram, Jūrmalā darījumi vairs nenotiek par tik lielām summām. Diezgan liela ietekme uz Jūrmalas NĪ tirgu un līdz ar to arī uz kadastra vērtībām ir likumdevēja veiktajām izmaiņām termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas noteikumos. Tad, kad vērtē NĪ tirgu, noteikti būtu jāņem vērā, cik šie faktori, kas veicina cenas pieaugumu, ir ilgtspējīgi. Līdz ar to, vērtējot četru gadu periodā, tirgus tendenci dabūjam patiesāku nekā divu gadu periodā.
Tas ir tas, ko piedāvājam valdībai: domājot par 2018. gadu, risināt tikai aktuālās problēmas, bet pamatā saglabājam nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību šī gada līmenī. Tātad pārskatām vērtības tikai tur, kur zinām, ka jaunie projekti ir nenovērtēti, piemēram, Amatciemā mājas vērtība ir 46 000 eiro.
Šķiet, ka ēka šajā ekskluzīvajā ciematā nevar būt tik lēta.
Tieši tā. Tāpēc šādas situācijas ir apzinātas kā atsevišķi gadījumi, kad ir nepieciešami uzlabojumi un pilnveidojumi.
Ja runājam par jaunajiem projektiem, arī Rīgā vietām ir neloģiskas situācijas. Piemēram, Tomsona ielā 73 kvadrātmetru dzīvoklim sērijveida mājā patlaban kadastrālā vērtība ir 46 000 eiro, bet otrpus ielai jaunajā projektā 78 kvadrātmetru platībai – 48 000 eiro.
Ne reti Rīgā pat ir situācijas, kad padomju sērijveida ēkai ir lielāka kadastrālā vērtība nekā par tāda paša lieluma dzīvokli jaunā projektā. Šādi neloģismi būtu jānovērš. Viena gada laikā gan nebūtu pieļaujams jaunā projekta mājoklim pacelt kadastrālo vērtību divas vai trīs reizes. Šādos gadījumos vērtību varētu palielināt, paredzot pakāpenisku kāpumu, lai vērtību līdzsvarotu. Tāpēc esam gatavi pilnveidot metodiku un pārskatīt kadastrālās vērtības.
Kāpēc tā ir noticis, ka jaunajiem projektiem kadastrālā vērtība ir tik maza?
Jautājiet to iepriekšējiem VZD vadītājiem, es varu atbildēt tikai par pēdējo pusgadu (Solvita Zvidriņa VZD ģenerāldirektora amatā stājās pērn, 19. augustā, – red.). Šī problēma parādījās jau pagājušajā gadā, maijā, kad tieslietu ministrs valdībā nāca klajā ar paziņojumu, ka jaunās vērtības tiek iesaldētas uz gadu. Tātad jau pērn tika konstatēts, ka ir problēmas. Tāpēc ir jāveido NĪ vērtēšanas sistēma, kas būtu pēc iespējas taisnīgāka un korektāka.
Esat teikusi, ka jānodala vērtēšana no NĪ nodokļa un nodokļa aprēķinam par mājokli jāievieš speciālā vērtība, līdzīgi kā noteikta speciālā vērtība lauksaimniecības zemei, kas lielāka par trīs hektāriem: nodokļu summa nepieaug vairāk kā par 10%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Tas varētu būt viens no variantiem. Šādus risinājumus ar speciālajām vērtībām izmanto arī citās Eiropas valstīs. Kā jau teicu, kadastrālā vērtība ir nepieciešama arī citiem nolūkiem, bet nodokļu politikas vajadzībām var noteikt arī speciālās vērtības. Tas būtu arī godīgāk, jo nekur nav teikts, ka NĪ nodoklis ir jāmaksā no tirgus vērtības. Tā ir politiskā izšķiršanās, no kā aprēķina nodokli.
Kad darba grupa varētu nākt klajā ar galarezultātu? Kad darbu plānots beigt?
VZD un Tieslietu ministrija savus priekšlikumus ir iesnieguši. Mēs arī gaidām, kad Finanšu ministrija nāks klajā ar nekustamā īpašuma nodokļa politiku, kuru plāno tālāk virzīt apstiprināšanai valdībā un Saeimā.
Kāds ir darba grupas vērtējums par to, ka kadastrālās vērtības aprēķinā ņemtu vērā četru gadu periodu un noteiktu speciālās vērtības?
Pozitīvs.
Varbūt ir arī citi priekšlikumi, kurus ņemt vērā NĪ nodokļa aprēķinā?
Tas ir jautājums Finanšu ministrijai, vai ministrija kaut ko piedāvās saistībā ar nodokļu politiku – mainīt NĪ nodokļa apmēru, atvieglojumus. Informācija, kas ir manā rīcībā: NĪ nodokļa likmes, kuras patlaban ir noteiktas likumā, tiek saglabātas.
Nesen publiskotā "BDO Latvija" pētījumā Latvija izskatās nelāgi: jau kopš 2013. gada Igaunijā ir spēkā likums, ka ar nekustamā īpašuma nodokli netiek apliktas ēkas. Savukārt Lietuvā ēkas, kas pieder fiziskām personām, netiek apliktas ar nodokli, ja to vērtība nepārsniedz 220 000 eiro.
Ja skatāmies valsts budžeta kopējos ieņēmumus, Igaunijā NĪ nodokļa ieņēmumi veido 0,8%, Latvijā – 2,6% un Lietuvā – 0,001%. Tas ir nodokļu politikas jautājums: kas ir tie nodokļi, kurus iekasē, lai nodrošinātu valsts un pašvaldības funkcijas?
Budžeta ieņēmumi Latvijā ir ap astoņiem miljardiem eiro, taču no NĪ nodokļa gadā iekasē 220 miljonus eiro. Vai konceptuāli nevarētu šo nodokļa apmēru iekasēt kur citur, līdzinoties Lietuvai un Igaunijai?
Tā ir nodokļu politika, ir jāizlemj, kuru no nodokļiem vai nodevām palielina vai samazina, un tas ir Finanšu ministrijas pārziņā.
Kā Jūs domājat? Vai Latvijai NĪ nodokļa politikā vajadzētu pielīdzināties Igaunijai un Lietuvai?
Katrai no šīm valstīm arī ir savas problēmas, nodokļi ik pa laikam tiek pārskatīti.
