Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kadastrālās vērtības pirms pāris gadiem iesaldēja, lai novērstu daudziem pārāk strauji pieaugošos nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus. Kadastrālās vērtēšanas metodika tiek pilnveidota, taču arī turpmāk kadastrālo vērtību ietekmēs nekustamā īpašuma darījumu dati, atrašanās vieta, infrastruktūra un citi īpašuma vērtību ietekmējoši faktori.
FOTO: Rebeka Žeire, LETA
Kadastrālo vērtību aprēķinā joprojām pamats būs nekustamo īpašumu darījumu tirgus dati. Taču metodikā, pie kuras strādā Valsts zemes dienests, ir paredzēts noteikt arī speciālo vērtību nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina vajadzībām. Jau vairākus gadus kadastrālās vērtības ir iesaldētas, jaunās varētu būt noteiktas piemērošanai no 2021. gada.
Kadastrālās vērtēšanas metodika netiek izstrādāta pilnīgi no jauna, bet pilnveidojot pašreizējos noteikumus. Projektā ir ietvertas jaunas idejas, lai uzlabotu vērtēšanas kvalitāti, – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdē informēja Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa, piebilstot, ka par kadastrālās vērtēšanas projektu vēl turpinās Tieslietu ministrijas (TM), Finanšu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) speciālistu diskusijas.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums paredz, ka 2017. gadā spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze piemērojama arī 2018. un 2019. gada kadastrālo vērtību aprēķinam. Jaunajām kadastrālajām vērtībām būtu jāstājas spēkā 2020. gadā. Likumā ir sagatavoti grozījumi, lai šo termiņu atliktu par vienu gadu. Tas nozīmē, ka jaunās kadastrālās vērtības būs piemērojamas nevis ar 2020. gadu, bet ar 2021. gadu. Savukārt šogad ir jāpieņem jaunā metodika, klāstīja S. Zvidriņa.
Atjaunotajā un uzlabotajā kadastrālās vērtēšanas metodikā paredzēts saglabāt masveida vērtēšanu. Tā nolemts, analizējot arī citu valstu pieredzi un starptautiskās vadlīnijas. Tas ir būtiskākais elements, kas tiek saglabāts no pašreiz spēkā esošās kadastrālo vērtību metodikas.
Kadastrālā vērtība tiek izmantota nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam. Arī šis aspekts skatīts citu valstu pieredzē. ES dalībvalstīs, kurās izmanto masveida vērtēšanas metodi (Zviedrija, Dānija, Spānija, Francija, Īrija, Lietuva, Igaunija, Slovēnija u. c.), teju katrā tiek noteikta arī speciālā vērtība konkrētām vajadzībām, tajā skaitā nodokļa aprēķināšanai. Speciālā vērtība var būt noteikta procentos no kadastrālās vērtības. Tie atkarībā no valsts var būs 60%, 75%, 80%.
Kadastra likums pašreiz paredz, ka kadastrālās vērtības tiek rēķinātas, tās pēc iespējas tuvinot tirgus vērtībai. Kā stāstīja S. Zvidriņa, šis princips tiek piemērots arī daudzās citās ES valstīs. Pašreiz sagatavotais kadastrālās vērtēšanas noteikumu projekts ietver šo pašu tvērumu: kadastrālās vērtības tiek rēķinātas pēc iespējas tuvāk tirgus situācijai. Savukārt, ja nepieciešams, nodokļa vajadzībām var noteikt speciālo vērtību. Šāda situācija pašreiz jau ir ar lauksaimniecības zemi. Nekustamā īpašuma nodokļa likumā noteikts, ka lauksaimniecības zemei ir ierobežots nodokļa pieaugums.
Kadastrālā vērtība ir nepieciešama arī citiem nolūkiem, tostarp valsts nodevu aprēķināšanai (darījumu reģistrēšanai zemesgrāmatā, mantojuma lietu kārtošanai), zemes nomas maksas aprēķinam dalītā īpašuma un piespiedu nomas gadījumos.
Pašreizējie normatīvie akti paredz ap 250 apgrūtinājumu, kas samazina kadastrālo vērtību. Jaunajā projektā apgrūtinājumi ir pārskatīti, to skaitu paredzēts samazināt līdz apmēram 60. Tas nozīmē, ka pie nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību ietekmējošiem faktoriem būs apgrūtinājumi, kas ir maģistrālās komunikācijas, inženierkomunikācijas, piesārņojums, dzelzceļš, ceļu servitūti, augstsprieguma līnijas, gāzes vadi, dabas aizsargjoslas.
Lielākā daļa inženierkomunikāciju turētāju saskaņā ar likumā noteikto pienākumu apgrūtinājumus ir reģistrējuši. Taču to joprojām nav izdarījušas 30 no 119 pašvaldībām – par savām ūdens, kanalizācijas, siltuma komunikācijām.
LPS pārstāvis Aino Salmiņš komisijas sēdē paskaidroja – jautājums ir par finansējumu, jebkura uzmērīšana ir saistīta ar izmaksām.
VZD rosina noteikt zemes standarta platību, jo ir daudzdzīvokļu mājas un citas ēkas, kas atrodas uz lielām zemes vienībām vai vairākām zemes vienībām. Standarta platību paredzēts noteikt atkarībā no ēkas augstuma, apjoma un dažiem citiem parametriem.
Priekšlikuma mērķis ir situācijā, kad ir ļoti liela zemes vienība, uz kuras atrodas arī bērnu rotaļu laukumi un parki, būtu iespēja to nodalīt no tās zemes vienības, kas ir nepieciešama būvei. Tas veidotu korektāku attieksmi pret tiem īpašniekiem, kuriem ir jāuztur, piemēram, parks, ko lieto visi, skaidroja S. Zvidriņa. Šis priekšlikums vēl prasa diskusijas.
Metodikas pilnveidošanai tiek piedāvāts piemērot ēkas nolietojuma automātisku aprēķinu. Nolietojumu būtu nepieciešams amortizēt katru gadu, jo pašreizējā metodika paredz: ja jūs esat veikuši uzmērīšanu vai ēku nodevuši ekspluatācijā pirms 10–20 gadiem, nolietojums ir “iekapsulēts”.
Uz deputāta Viktora Valaiņa jautājumu, vai, saglabājot masveida vērtēšanas principu, izdosies novērst, ka, piemēram, darījums ar jaunbūvi uzreiz nesamērīgi kāpina nekustamā īpašuma nodokli 103. sērijas daudzdzīvokļu mājai tajā pašā kvartālā, S. Zvidriņa skaidroja, ka ēku vērtēšanā paredzēts ņemt vērā to celtniecības periodus. Atsevišķās kategorijās būtu mājas, kas celtas līdz 1911.–1915. gadam, padomju laikā celtās, pēdējās desmitgadēs būvētās. Pašreiz paredzēts dalījums sešos celtniecības periodos.
Normatīvā akta projektā paredzēts pārskatīts zonējums, ko piedāvāts saistīt ar vairākiem elementiem, piemēram, ar teritorijas attīstības plānojumu.
S. Zvidriņa uzsvēra, ka par pilnveidojumiem kadastrālajā vērtēšanā vēl notiek diskusijas. Kadastrālās vērtēšanas metodikas noteikumu projekts tiks nodots arī publiskajai apspriešanai.
