VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
24. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 20 minūtes
RUBRIKA: LV portāls jautā
TĒMA: Nodokļi
1
9
1
9

Kadastrālo vērtību izmaiņas – tikai kopā ar nekustamā īpašuma nodokļa reformu

LV portālam: LV portālam: Finanšu ministrija; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija; Latvijas Lielo pilsētu asociācija; Sanita Šķiltere, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos.

Lai ilgstoši “iesaldētās” un tagad pēc uzlabotajiem vērtēšanas principiem 2022. gadam nosakāmās jaunās kadastrālās vērtības neradītu nesamērīgu nekustamā īpašuma nodokļa slogu iedzīvotājiem, ir piedāvāts atcelt nodokli primārajam mājoklim ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro un vērtībai, kas to pārsniedz, piemērot samazinošo koeficientu 0,2. Arī zemei nodokli aprēķinātu no 1/5 daļas kadastrālās vērtības.

FOTO: Freepik

Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam un noteikumos pilnveidotajiem vērtēšanas principiem 2022. gadam aprēķinātās provizoriskās kadastrālās vērtības būs lielākas, salīdzinot ar pašreizējām, kas vairākus gadus ir “iesaldētas”. Lai iedzīvotājiem nepalielinātos nekustamā īpašuma nodokļa slogs, vienlaikus ir piedāvāts veikt būtiskas nodokļa izmaiņas.

īsumā
  • Starpinstitūciju sanāksmē tika apspriesti Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas paredz neapliekamā minimuma ieviešanu primārajiem mājokļiem vērtībā līdz 100 000 eiro. Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka nepieciešams pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa politiku, kā arī ieviest neapliekamo minimumu.
  • Par vairākiem jautājumiem sanāksmē vienošanās nav panākta. Tieslietu ministrija precizēs atsevišķas likumprojekta normas un virzīs jautājuma izskatīšanu uz Ministru kabinetu.
  • Finanšu ministrija norāda, ka vēl ir laiks izvērtēt un izsvērt iespējamos nekustamā īpašuma nodokļa modeļus, lai sabiedrībai piedāvātu optimālo modeli.
  • Pašvaldību organizācijas uzsver, ka piedāvātās nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas daudzus jautājumus nerisina, un norāda arī uz nepilnībām kadastrālo vērtību noteikšanā.

Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotie grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas paredz neapliekamā minimuma ieviešanu primārajiem mājokļiem, tika izskatīti starpinstitūciju sanāksmē 21. jūlijā.

TM priekšlikums ir atcelt nodokli primārajam mājoklim ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro, bet primārajam mājoklim ar lielāku vērtību noteikt neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā un starpībai vēl piemērot samazinošo koeficientu 0,2 (nodokli aprēķinātu no atlikuma 1/5 daļas). Zemei attiecīgi nodokli aprēķinātu no 1/5 daļas kadastrālās vērtības.

TM piedāvātās izmaiņas ir detalizētākas un iekļautas divos likumprojektos, kas abi ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē šā gada 5. martā: tie ir grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” un grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā.

Tieslietu ministrs: ja nepieciešami labojumi, tādi būs

Tieslietu ministrija un tās padotības iestāde Valsts zemes dienests (VZD) atbild par nekustamo īpašumu kadastrālās vērtēšanas jautājumiem un to sakārtošanu. Tāpēc TM arī piedāvāja valdībai risinājumu nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām, brīfingā medijiem uzsvēra tieslietu ministrs Jānis Bordāns. 2022. gadam projektētās kadastrālās vērtības kopš jūlija vidus ir pieejamas VZD mājaslapā kadastrs.lv. Provizoriskās kadastrālās vērtības ir publiskotas, lai sabiedrība būtu informēta.

Pēc starpinstitūciju sanāksmes visos jautājumos vienošanos nav izdevies panākt. Tieslietu ministrija ir gatava gan turpināt diskusijas par piedāvāto regulējumu, gan veikt labojumus, tā pēc starpinstitūciju sanāksmē izskanējušajiem viedokļiem norādīja tieslietu ministrs.

Nodokļa jautājumu Tieslietu ministrija virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā (MK).

J. Bordāns arī uzsvēra: ja piedāvājums mainīt nekustamā īpašuma nodokli netiks atbalstīts, viņš kā tieslietu ministrs nevirzīs apstiprināšanai provizoriskās kadastrālās vērtības: “Tās ir noteiktas atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Publiskojot tās, sabiedrībai ir parādīts, kādas vērtības būtu, ja tās stātos spēkā. Bet es tās nevirzīšu apstiprināšanai, kamēr Nekustamā īpašuma nodokļa likumā netiks pieņemtas izmaiņas, kas būs taisnīgas Latvijas sabiedrībai un kas neatņems tiesības uz mājokli.”

Starpinstitūciju sanāksmē piedalījās vairāku ministriju, pašvaldību un citu organizāciju pārstāvji.

LV portāls jautā: Ja kadastrālās vērtības 2022. gadam būs tādas, kā provizoriski noteikts, vai nodokļa atcelšana mājokļiem ar vērtību līdz 100 000 eiro un samazinājums lielākai vērtībai un zemei būtu pareizais risinājums? Kādus citus risinājumus ierosināt? Kādi trūkumi TM piedāvājumā (nodokļa izmaiņas saistībā ar jaunajām kadastrālajām vērtībām) būtu jānovērš, lai to varētu atbalstīt?

Finanšu ministrija

Ministru kabinets 2019. gada 11. oktobra sēdē ir devis uzdevumus Tieslietu ministrijai un Finanšu ministrijai, lai nodrošinātu, ka jaunās kadastrālās vērtības un izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa politikā varētu stāties spēkā ar 2022. gada 1. janvāri. Ministru kabineta uzdevumi ir doti atbilstoši ministriju kompetencei un paredz to secīgu izpildi. Proti, tikai pēc Tieslietu ministrijas uzdevuma – sagatavot jaunās kadastrālās vērtības – izpildes paredzot pienākumu Finanšu ministrijai uzsākt nekustamā īpašuma nodokļa politikas izstrādi un saskaņošanu, nodrošinot, ka Ministru kabinetā jauns nekustamā īpašuma nodokļa regulējums tiktu iesniegts 12 mēnešu laikā no prognozēto kadastrālo vērtību publiskošanas dienas.

Tādējādi Ministru kabinets jau ir paredzējis loģisku pāreju uz jaunajām kadastrālajām vērtībām (nodokļa bāze) un jauno nekustamā īpašuma nodokļa politiku (nodokļa aprēķina modelis), sākot ar 2022. gadu, ļaujot savlaicīgi un secīgi visiem nodokļu maksātājiem un nodokļa administrācijām iepazīties ar jaunajām kadastrālajām vērtībām un paredzamo nodokļa politiku.

Tieslietu ministrija kopā ar Valsts zemes dienestu ir veikusi ievērojamu darbu – uzlabota kadastrālo vērtību noteikšanas metodika, un aktualizētas kadastrālās vērtības, kas ir publiski pieejamas no š. g. jūlija vidus. Nekustamā īpašuma nodokļa bāze ir nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, tātad, lai Finanšu ministrija varētu sākt vērtēt iespējamos nekustamā īpašuma nodokļa modeļus, vispirms bija vajadzīgas jaunās aktualizētās kadastrālās vērtības. Šobrīd Finanšu ministrijā ir uzsākts darbs pie nekustamā īpašuma nodokļa politikas izmaiņām: sākumā tiek vērtēti dažādi varianti, kas, nesamazinot pašvaldību ieņēmumus, ļautu samērīgi sabalansēt nekustamā īpašuma nodokļa slogu.

Svarīgi ir atzīmēt, ka Tieslietu ministrijas veiktā kadastrālo vērtību maiņa neietekmē nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību 2021. gadā. Līdz ar to Finanšu ministrijai vēl ir laiks izvērtēt un izsvērt iespējamos nekustamā īpašuma nodokļa modeļus, lai sabiedrībai piedāvātu optimālu, uz datiem balstītu modeli, ņemot vērā valdības rīcības plānā paredzēto nekustamā īpašuma nodokļa samērīgumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Likumprojekta virzītāja ir Tieslietu ministrija. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saskaņošanas procesā ir vērsusi TM uzmanību uz vērtējumu par kopējo nekustamā īpašuma slogu iedzīvotājiem.

VARAM uzskata, ka Tieslietu ministrijai ir nepieciešams turpināt izvērtēt iespējamo nodokļu slogu uz iedzīvotājiem, kā arī potenciālos risinājumus šī sloga mazināšanai tām iedzīvotāju grupām, kam tas būtu pārlieku liels. Tāpēc jāturpina diskusija par Tieslietu ministrijas piedāvājumu, atrodot līdzsvaru starp iespējamo nodokļu pieaugumu un nodokļu slogu iedzīvotājiem.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija

Likumprojektā [grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”] piedāvāts risinājums tikai par vienu nodokļa objektu kategoriju – par fizisko personu “primārajiem mājokļiem” –, savukārt par pārējiem objektiem, kas nekvalificējas minētajā kategorijā, t. i., komercdarbībā, lauksaimniecībā u. c. izmantojamiem objektiem (ēkām un zemi), kā arī objektiem, kuri tiek izmantoti sabiedriskajām vajadzībām, projekts neparedz nekādu risinājumu, kas nodrošinātu samērīgu NĪN pieaugumu. TM sagatavojusi izziņu par atzinumos sniegtajiem iebildumiem. No izziņas 6. punktā norādītā izriet, ka šo jautājumu risināšana paredzēta otrajā posmā un tā līdz 15.06.2021. jāizstrādā Finanšu ministrijai, izpildot MK doto uzdevumu.

LLPA nevar piekrist šādai likumprojekta izstrādāšanas un virzīšanas  kārtībai.

Mēs nenoliedzam, ka ir aktuāli un nepieciešami risināt problēmu saistībā ar fizisko personu NĪN par primāro mājokli, tomēr mūsu ieskatā vienas nodokļu maksātāju kategorijas NĪN pieauguma problēmas nevar tikt risinātas atrauti no pārējām. Risinājums visām nodokļu maksātāju kategorijām jāizstrādā vienlaikus, nodrošinot samērīgu un sabalansētu nodokļa slogu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Lai to izdarītu, visaptveroši jāanalizē jaunā kadastrālā vērtība un tās ietekme uz visām nodokļa maksātāju kategorijām. Šo analīzi vajadzētu balstīt uz konkrētām provizoriskajām objektu kadastrālajām vērtībām, tāpat jāveic aprēķini par dažādu NĪN pieauguma risinājumu modeļu ietekmi gan uz nodokļu maksātāju slogu, gan uz pašvaldību budžetu.

LLPA saskata risku nesamērīgam NĪN pieaugumam uzņēmējdarbībā izmantotajiem īpašumiem, jo TM piedāvātais risinājums samazinātu NĪN ieņēmumus pašvaldības budžetā, un tos var nākties kompensēt tieši uzņēmējiem. Uzskatām, ka iedzīvotāju labklājība un mājokļu pieejamība, arī tiesības uz primāro mājokli, ir tiešā atkarībā ne tikai no NĪN apmēra par primāro mājokli, bet arī no uzņēmējdarbības un valsts kopējās ekonomiskās attīstības.

LLPA nav pārliecināta, ka TM veiktais aprēķins par projekta ietekmi uz pašvaldību budžetu ir objektīvs un ka izmantotā metodika atbilst mērķim. Minēto apstiprina arī fakts, ka diskusiju laikā TM vairākkārt būtiski ir mainījusi likumprojektā paredzētos NĪN aprēķināšanas principus un formulas, vispār nepievienojot attiecīgus aprēķinus par šo izmaiņu ietekmi uz aprēķinātajām NĪN kopsummām. Tāpat TM nav pamatojusi, kāpēc izvēlēts tieši 100 000 eiro slieksnis neaplikšanai ar NĪN, līdz ar to nevaram komentēt tā atbilstību mērķa sasniegšanai.

Lai arī pēc pirmajā saskaņošanas sanāksmē notikušās diskusijas TM likumprojektu ir būtiski pārstrādājusi, kā arī otrās (21.07.2020.) sanāksmes diskusijas laikā TM ir paudusi, ka tas tiks vēlreiz pārstrādāts, LLPA ieskatā TM izvēlētais risinājuma princips paredz dārgas un sarežģītas administratīvās procedūras gan nodokļa maksātājiem, gan nodokļu administrācijai. LLPA un Finanšu ministrija ir piedāvājusi apsvērt ievērojami vienkāršāku problēmas risinājumu, noteiktā mērķa sasniegšanai piemērojot jau šobrīd likumā iestrādāto likmju progresivitātes principu, t. i., izstrādājot tādas NĪN likmes, kas nodrošinātu gan to, ka tiek ievērotas iedzīvotāju tiesības uz primāro mājokli, gan samērīgu nodokļa slogu uzņēmējiem, gan funkciju veikšanai nepieciešamos ieņēmumus pašvaldību budžetā. Diemžēl šādu risinājumu TM neapsver.

TM piedāvājums paredz nodokļa atbrīvojumu arī par primārajiem mājokļiem, kuru īrē īrnieki, taču ar nosacījumu, ka īres līgumi taksācijas gada 1. janvārī ir reģistrēti zemesgrāmatā. Pēc TM datiem, 2019. gadā zemesgrāmatā ir reģistrēti 259 īres līgumi, 2018. gadā – 223 līgumi, kas ir ārkārtīgi maza daļa no visiem īres līgumiem. Var prognozēt, ka zemesgrāmatā reģistrēto īres līgumu skaits pieaugs, ja tiks apstiprināta šāda pieeja. Tomēr, ņemot vērā sarežģīto līgumu reģistrēšanas procedūru, augstās izmaksas, kā arī zemesgrāmatu nodaļu kapacitāti (īpaši, ja iedzīvotāji steidz nokārtot līgumu reģistrēšanu neilgi pirms likuma grozījumu spēkā stāšanās brīža), rodas šaubas, ka šis pieaugums būs vērā ņemams. Tāpēc pastāv risks, ka ļoti daudziem mājokļu īrniekiem 2022. gadā primārā mājokļa atbrīvojums no NĪN nepienāksies un viņi, pamatojoties uz likumu “Par dzīvojamo telpu īri”, būs spiesti maksāt nesamērīgu NĪN.

Ja neatkarīgi no iepriekš minētajiem LLPA iebildumiem tomēr tiks virzīts TM izstrādātais likumprojekts, LLPA uzskata, ka tas būtu obligāti labojams, nodrošinot lielāku sociālo taisnīgumu, proti, šobrīd tiek paredzēts vienāds neapliekamais minimums gan primārajam mājoklim, kurā deklarēta viena fiziskā persona, gan primārajam mājoklim, kurā deklarēta ģimene ar vairākiem bērniem.

LLPA ieskatā taisnīgāks risinājums būtu noteikt neapliekamo minimumu katrai mājoklī deklarētajai personai. Šāda pieeja nodrošinātu, ka par mājokli, kurā dzīvesvietu deklarējusi ģimene, jāmaksā mazāks nodoklis nekā par tādu pašu mājokli, kurā deklarēta tikai viena persona. Tāpat tiktu panākts, ka neapliekamais minimums pienākas arī īrniekiem, neuzliekot papildu slogu un pienākumu reģistrēt īres līgumu zemesgrāmatā. Savukārt neapliekamā minimuma apmērs katrai deklarētajai personai (dzīvojamās platības m2 vai kadastrālās vērtības daļa) būtu nosakāms, izvērtējot prognozēto, pēc jaunās vērtēšanas metodikas noteikto kadastrālo vērtību pieaugumu dažādās pašvaldībās un neizslēdzot variantu, kad atšķirīgās pašvaldībās varētu tikt noteikts atšķirīgs neapliekamais minimums.

Sanita Šķiltere

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos

Foto: LPS

Vispirms jāteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā jau gadiem ilgi ir problēmas ar pašreizējām kadastrālajām vērtībām un tieši kadastrālo vērtību dēļ daudzas pašvaldības bija spiestas dažādas situācijas savu budžetu iespēju robežās risināt, piešķirot atlaides. Tomēr būtiskākā problēma, kuru neviena nodokļu politika (ne valsts, ne pašvaldību) nespēs atrisināt, ir kadastrālo vērtību savstarpējās dīvainības. Piemēram, “Latvijas Avīze” publiski norādīja, ka “Villa Marta” spēkā esošās kadastrālās vērtības ir vien 8% no 2016. gada iespējamās tirgus vērtības. Savukārt atbilstoši paša VZD teiktajam spēkā esošās kadastrālās vērības parastajiem dzīvokļiem un mājām ir 75–80% no to tirgus vērtības 2012./2013. gadā.

Tāpēc LPS jau ilgstoši ir lūgusi, lai tiktu nodrošināta tāda kadastrālā vērtēšana, kurā šādu dīvainību nebūtu.

Piemēram, esam arī lūguši noteikt, lai kadastrālajā vērtēšanā tiktu nodrošināta vismaz šādu principu ievērošana:

  • primāri un tuvāk tirgus vērtībām masveidā kadastrāli jānovērtē tirgū absolūtās summās visdārgāk vērtētie īpašumi;
  • ekskluzīva un premium segmenta īpašumu pārdošanas cena nevar ietekmēt kadastrālo vērtību blakus īpašumiem, kas nav ekskluzīvi vai premium segmenta;
  • primāri un tuvāk tirgus vērtībām kadastrāli jānovērtē zonas, kas tirgū tiek vērtētas kā pašas dārgākās, ievērojot faktu, ka arī pašās dārgākajās zonās atrodas objekti, kas tirgū tiek vērtēti kā būtiski sliktāki par citiem zonā esošajiem objektiem;
  • zonās, kurās apbūve nav pilnībā viendabīga, jo īpaši tādās, kur blakus ekskluzīviem īpašumiem atrodas vidusmēra vai pat zemas vērtības apbūve, kadastrālās vērtības nedrīkst veicināt dzīvojamās apbūves nojaukšanu tikai tāpēc, ka intensīvākas apbūves gadījumā īpašuma kadastrālā vērtība būtu atbilstošāka tirgus vērtībai, kas tiek vērtēta nevis pēc pašreizējās apbūves, bet gan pēc intensīvākās nākotnē iespējamās apbūves;
  • diviem blakus esošiem būtiski dažādiem īpašumiem kadastrālajām vērtībām ir jābūt būtiski dažādām, turklāt būtiski labākajam īpašumam jābūt būtiski lielākai kadastrālajai vērtībai, salīdzinot ar būtiski sliktāko īpašumu;
  • intensīvās apbūves teritorijās apbūvētu īpašumu kadastrālajā vērtībā zemes kadastrālās vērtības īpatsvars nevar būtiski atšķirties tikai tāpēc, ka uz zemes atrodas dažādas intensitātes apbūve;
  • kadastrālo vērtību atbilstības procentu vai procentus tirgus vērtībām nosaka Ministru kabinets kopsakarā ar visu nodokļu un nodevu, kurās izmanto kadastrālās vērtības, politiku, kā arī ņemot vērā efektivitātes principu gan nodokļu administrēšanā, gan kadastrālajā vērtēšanā un abām šīm sistēmām nepieciešamo datu pēc iespējas lētākām ieguves metodēm no visas sabiedrības viedokļa. Ja nepieciešams, ir pieļaujams dažādām īpašumu kategorijām vai teritorijām noteikt dažādu vērtību atbilstības procentu;
  • kadastrālo vērtību zonas primāri tiek veidotas atbilstoši līdzšinējai apbūvei, katras zonas robežās iekļaujot viendabīgu līdzšinējo apbūvi. Teritorijas plānojumi un detālplānojumi tiek izmantoti kā papildu apsvērumi, kā arī veidojot zonas neapbūvētās teritorijās vai teritorijās ar īpašām atšķirībām;
  • kadastrālo vērtību zonu robežas, tāpat kā teritorijas plānojumi, tiek nodoti sabiedriskajai apspriešanai;
  • kadastrālajā vērtēšanā tiek respektēts nekustamo īpašumu, jo īpaši ēku, atļautais multifunkcionālais lietojums, kadastrālo vērtēšanu nebalstot uz ēkas daļu faktisko lietojumu, kura izmaiņām nav nepieciešama ēku pārbūve ar būvprojektu;
  • kadastrālajā vērtēšanā tiek respektēti teritorijas plānošanā noteiktie jauktas centra apbūves teritorijas zonējumi.

Tāpēc mani ļoti iepriecināja tieslietu ministra teiktais, ka viņš nevirzīs jauno kadastrālo vērtību projektu uz MK. LPS ļoti cer pirms MK lems par jauno kadastrālo vērtību projektu, tiks rasti risinājumi ne tikai nekustamā īpašuma nodokļa jomā, bet tiks novērsts arī zemes piespiedu nomas iespējamais būtiskais pieaugums, kas, kā zināms, ļoti daudziem iedzīvotājiem, kuriem pieder tikai viens dzīvoklis, ir daudz sāpīgāks jautājums nekā nekustamā īpašuma nodoklis. Tāpat būtu jāatrisina jauno projektēto kadastrālo vērtību ietekme uz pārējo nodokļu un nodevu maksājumiem.

Vienlaikus ceram, ka tiks pagarināts laiks, kurā sabiedrība var izteikt savu vērtējumu par jauno kadastrālo vērtību projektu. Ja projekts tiks publiskots 15. jūlijā, LPS ieskatā šobrīd Tieslietu ministrijas noteiktais laiks līdz 28. jūlijam nav pietiekams.

Ir ļoti labi, ka beidzot Valsts zemes dienests ir īstenojis LPS ilgstoši prasīto – publiskot katra objekta un īpašuma iespējamo kadastrālo vērtību, pirms apstiprināšanai tiek virzīta jauna kadastrālo vērtību bāze un zonējums. VZD ir izpildījis arī MK uzdevumu sagatavot un vienlaikus ar kadastrālo vērtību bāzes 2022.–2025. gadam publicēšanu Valsts zemes dienesta tīmekļa vietnē nodot Latvijas Pašvaldību savienībai, pašvaldībām un ministrijām trīs pārskata kartes, kurās attēlotas viena kvadrātmetra projektētās kadastrālās vērtības – zemes vienībai, ēkai un īpašumam, kas sastāv no vienas apbūvētas zemes vienības un ēkām, kuras ietilpst vienota nekustamā īpašuma sastāvā. Tomēr pārskata kartes nav pieejamas jebkuram iedzīvotājam, lai gan tieši tās ļauj visvieglāk novērtēt jaunās kadastrālās metodikas galarezultātu. LPS cer, ka kartes drīzumā tomēr tiks publicētas, ja vien Valsts zemes dienests ir pārliecināts par sava darba pozitīvo rezultātu.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU