Skaidrs ir viens – nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšana un kadastrālā vērtība Latvijā neatbilst mūsdienu aktuālajai situācijai. Laikā, kad vidējais atalgojums dažādos Latvijas reģionos atšķiras aptuveni 1,7 reizes, NĪN valsts ietvaros atšķiras pat 2500 reizes.
Atbilstoši pasaulē akceptētajiem pamatprincipiem, kas jāievēro, nosakot un piemērojot nodokļus, tiek īpaši uzsvērti divi – maksātspējas princips un taisnīguma princips. Izvērtējot nekustamā īpašuma nodokļa atbilstību šiem principiem, Latvijā pašlaik netiek ievērots neviens no tiem.
Likumdevējs, iestrādājot likumā iespēju pašvaldībām noteikt nodokļa likmju koridoru un atlaides līdz pat 90%, bija paredzējis, ka pašvaldības piemēros nodokļa atlaides saprātīgi un atbilstoši situācijai. Tieši pašvaldības ir tiesīgas mainīt nodokļa ekonomisko dabu un nodrošināt taisnīguma un maksātspējas principu ievērošanu. Tāpēc lielākā daļa atbildības gulstas tieši uz pašvaldībām.
Aktuālā situācija liek domāt, vai nākotnē nevajadzētu samazināt pašvaldību tiesības ietekmēt nekustamā īpašuma nodokļa regulējumu. Ja pašvaldības nevar pieņemt un nodrošināt nodokļa piemērošanu atbilstoši iedzīvotāju maksātspējai un taisnīgumam, tad nodokļa piemērošana stingrāk jānosaka valsts līmenī.
"Laikā, kad vidējais atalgojums dažādos Latvijas reģionos atšķiras aptuveni 1,7 reizes, NĪN valsts ietvaros atšķiras pat 2500 reizes."
Pašvaldības pienākums ir saglabāt un attīstīt savu teritoriju tā, lai tajā vēlētos dzīvot un strādāt iespējami daudz cilvēku. Tomēr daudzas pašvaldības un arī Rīga ir visai uzskatāms iedzīvotāju izstumšanas piemērs. Rīgas vēsturiskajos rajonos NĪN ir tiks augsts, ka rada situāciju, kurā nepietiek līdzekļu ēku atjaunošanai un uzturēšanai. Augsts maksājums nav iekasējams arī no īrniekiem, tā rezultātā centrā dzīvojamās platības netiek izmantotas. Rodas sajūta, ka no pilsētas centra mērķtiecīgi tiek "izdzīvoti" cilvēki.
Tas liek domāt, ka Rīgas pašvaldība nav iedziļinājusies savu iedzīvotāju būtiskākajās vajadzībās, un tam ir divi iemesli. Pirmais – pašvaldību neinteresē nekas cits kā tikai nodokļu ieņēmumi. Otrais – pašvaldībai trūkst kompetences, lai spētu modelēt, analizēt un redzēt kompleksas saimniekošanas iespējas. Vienlaikus Rīgā saistošie noteikumi paredz, ka atsevišķās pilsētas teritorijās, sakārtojot un apgaismojot ēku fasādes, var tikt piešķirtas nodokļu atlaides uz 5 gadiem. Pilsētai ir nepieciešams atbalstīt ne tikai vēlmi sakārtot ēkas, bet nodrošināt šo ēku intensīvu izmantošanu.
Zemes kadastrālā vērtība ir strauji pieaugusi arī Jūrmalā, tāpēc pašlaik pašvaldība piemēro vairāk nekā 20 dažādu atlaižu. Atlaides ir visai pārdomātas, turklāt to darbība vērsta uz pamatiedzīvotāju tiesību uz dzīvojamo platību nodrošināšanu. Tomēr nevar apgalvot, ka Jūrmalā problēmu nav, bet tās ir jārisina valsts līmenī, piedāvājot kompleksas nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas.
Līdz brīdim, kad kadastrālās vērtības metodika un nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana tiks pārskatīta valsts līmenī, pašvaldībām ir pēdējais laiks pierādīt spēju adekvāti analizēt, izvērtēt un pieņemt atbildīgus lēmumus nodokļa piemērošanā. Ja pašvaldības to nevarēs paveikt, tad politiskajā dienaskārtībā neizbēgami nonāks jautājums par NĪN centralizāciju.
