FOTO: Freepik.
2025. gads nesīs pārmaiņas visās Latvijas pašvaldībās, jo tām būs jāizpilda Pašvaldību likumā paredzētā prasība savā teritorijā ieviest līdzdalības budžetu. Katrā pašvaldībā reizi gadā iedzīvotāji noteiktā kārtībā varēs iesniegt idejas, nobalsot par tām, un visvairāk atbalstītos ierosinājumus pašvaldībai būs pienākums divu gadu laikā īstenot. Kā Latvija līdz šādam regulējumam ir nonākusi, ko īsti nozīmē līdzdalības budžets, un cik lielā mērā pašvaldības ir gatavas ieviest to jau nākamgad?
Uzticēšanās publiskajām institūcijām ir cieši saistīta ar sabiedrības līdzdalību, proti, ja iedzīvotāji vairāk uzticas institūcijām, tad ir lielāka iespējamība, ka viņi būs gatavi iesaistīties dažādu jautājumu risināšanā. Savukārt, ja iedzīvotāju uzticēšanās ir zema, tad viņi parasti neredz jēgu izrādīt savu iniciatīvu, jo netic, ka ar to var kaut ko panākt.
Ar neuzticēšanās kaiti cīnās daudzas pasaules valstis, meklējot veidus, kā veicināt iedzīvotājos sajūtu, ka viņi spēj ietekmēt nacionālos un lokālos jautājumus un ar savu aktivitāti var panākt rezultātu. Sabiedrības “iespējošanai” pēdējos gados daudzviet pasaulē dzimušas dažādas inovācijas, lai to padarītu maksimāli ērtu, viegli saprotamu un arī ietekmīgu – proti, tādu, kurā iedzīvotāji var ieraudzīt līdzdalības rezultātu.
Šiem mērķiem pēdējā desmitgadē ir radīti dažādi interaktīvi rīki, piemēram, kolektīvo iesniegumu platformas (Latvijā analogs tām ir manabalss.lv), interaktīvi balsošanas vai viedokļa izteikšanas rīki mobilajos telefonos, vietējie referendumi, kā arī līdzdalības budžets.
Pasaulē absolūts līdzdalības budžeta ieviešanas čempions ir Francijas galvaspilsēta Parīze, kas arvien ir kāpinājusi finansējumu, par kura izlietojumu var lemt iedzīvotāji.
Francijas galvaspilsētā iedzīvotāju līdzdalības budžetam tiek paredzēti gandrīz 100 miljoni eiro gadā, daļai no šīs summas nonākot līdzdalības budžeta īstenošanai skolās.1
Līdzdalības budžets uzticības attiecību veidošanai ir pateicīgs, jo ļauj iedzīvotājiem lemt par pavisam taustāmām lietām, proti, dod iespēju panākt pavisam konkrētus uzlabojumus savā tuvākajā apkaimē, pilsētā vai novadā. Pamatideja ir vienkārša – pašvaldība nosaka finansējumu, par kura izlietojumu aicina lemt iedzīvotājus, proti, iedzīvotāji līdzdala šo lēmumu, tādēļ arī nosaukums “līdzdalības budžets”. Iedzīvotājiem tas nozīmē pieteikt ideju vai projektu, kas palīdzētu risināt vajadzības, kas uzlabotu dzīves kvalitāti – vides pieejamību, drošību, atpūtas iespējas utt.
Iedzīvotājam ideja ne vien ir jānoformulē īsā aprakstā, bet arī jāaplēš tās aptuvenās izmaksas. Kad tas ir izdarīts, izturot vērtējuma sietu (atbilstība nolikumam, iespēja īstenot utt.), ideja konkurē ar citiem iesniegtajiem priekšlikumiem, jo gala lēmumu par to, kura no tām tiks īstenota, pieņem paši iedzīvotāji, par tām balsojot. Visvairāk atbalstītās iedzīvotāju idejas pašvaldībai pēc tam ir pienākums ieviest par iepriekš noteikto finansējumu.
Jāatzīst, ka līdzdalības budžetā gandrīz tikpat svarīgs kā rezultāts ir pats process – iedzīvotājiem jāmācās līdzdalība, jābūt gataviem pašiem ieguldīt savu laiku un pūles priekšlikuma sagatavošanā, jāaicina citi cilvēki par priekšlikumu balsot un visā šajā procesā jāspēj sadarboties ar pašvaldības speciālistiem.
Parasti runa ir par infrastruktūras uzlabojumiem, kas nav politiski jutīgi vai ideoloģiski jautājumi, tādējādi šādām saimnieciskām idejām ir pozitīvs efekts uz sabiedrības saliedēšanu, kopienu stiprināšanu – jo lielāks ir stimuls apvienoties kopīgam projekta pieteikumam, jo vairāk tas palielina iespēju projektam iegūt lielāku sabiedrības atbalstu.
Latvijas pašvaldībām iedzīvotāji jau ierasti uzticas vairāk nekā nacionālā līmeņa publiskajām institūcijām – parlamentam vai valdībai.
Pēdējos gados sabiedriskās domas aptaujas uzrāda atšķirīgus rezultātus2, bet tendence tajās ir līdzīga – pašvaldības ir labākā situācijā nekā valsts institūcijas. Optimistiskākais mērījums liecina, ka 2024. gada pavasarī pašvaldībām kopumā uzticējās ap 59% aptaujāto, kamēr Saeimai – mazāk par 26%, bet valdībai – 29% aptaujāto.3 Mazāk par pusi (41%) aptaujāto uzskata: ja pašvaldība pieņemtu lēmumu, kas skar vietējo kopienu, tad šai kopienai būtu iespēja par šo jautājumu izteikties.4 Šajā ziņā Latvijas rādītāji īpaši neatšķiras no situācijas citās valstīs, tai skaitā kaimiņos Igaunijā.
Tātad pašvaldībās situācija kopumā ir labāka nekā valstī, bet arī pašvaldību līmenī iedzīvotāji ir pasīvi. To parādīja pagājušās pašvaldību vēlēšanas, kurās piedalījās vien 34% balsstiesīgo iedzīvotāju (dažos novados rādītāji bija vēl zemāki), un to apliecina arī pēdējos gados veiktie domnīcas “Providus” pētījumi, kuros esam secinājuši: lai gan pašvaldību vidū var atrast vairākus labus sabiedrības līdzdalības piemērus, tie drīzāk ir izņēmumi, kopumā iedzīvotāji reģionos ir pasīvi, maz iesaistās pašvaldību lēmumu pieņemšanā.5
Jau pieminētajās 2021. gada vēlēšanās tika ievēlētas ievērojami lielākas pašvaldības, jo stājās spēkā administratīvi teritoriālā reforma. Reformas autori tolaik norādīja uz risku veidoties “nomales efektam”: iedzīvotājiem var pasliktināties pakalpojumu pieejamība un/vai kvalitāte (vai psiholoģiska sajūta, ka tā notiek), radot vispārēju sajūtu, ka vietējo varu mazāk interesē attālāk dzīvojošo iedzīvotāju sajūtas vai arī vienkārši tās netiek izprastas gan fiziskās distances dēļ, gan arī tādēļ, ka vietējā varā ievēlēto deputātu sastāvā var nebūt neviens pagasta iedzīvotājiem pazīstam deputāts.
Par pašvaldību jautājumiem atbildīgā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un likumdevējs, izstrādājot jauno Pašvaldību likumu, vēlējās apsteigt nomales efekta risku un likumā iestrādāja veselu nodaļu, kas veltīta sabiedrības līdzdalības jautājumiem, ieviešot tādas līdzdalības formas kā kolektīvie iesniegumi, iedzīvotāju padomes un arī līdzdalības budžets. Jebkura no šīm līdzdalības formām mierīgi varētu eksistēt arī bez pieminēšanas vai īpaša nostiprinājuma likumā (dažas pašvaldības pēc savas iniciatīvas tās kādu laiku jau izmanto), taču bija acīmredzams, ka gan idejas virzītāji ministrijā un Saeimā, gan tā brīža Valsts prezidents vēlas panākt, lai pašvaldības daudz vairāk sadarbotos ar saviem iedzīvotājiem. Tā teikt – nedaudz piespiest.
Līdzdalības budžets Pašvaldību likumā tika nostiprināts, nosakot, ka no 2025. gada 1. janvāra tā ieviešana visās pašvaldībās ir obligāta.
Likumā ir nostiprināts pamatietvars, kādā veidā līdzdalības budžets būtu jānodrošina, kā arī noteikts minimālais finansējuma apjoms, kas pašvaldībām jāatvēl šim nolūkam. Pasaulē nav daudz piemēru, kur valsts būtu ieviesusi šādu sabiedrības iesaistes veidu kā obligātu,6 biežāk tā ir brīvprātīgs pašvaldību lēmums.
Pašvaldībām jāizstrādā saistošie noteikumi par to, kāds būs līdzdalības budžeta ieviešanas process un kritēriji iedzīvotāju iesniegtajiem projektiem. Tāpat pašvaldībām nākamā gada budžetā šim mērķim ir jāparedz likumā noteiktais finansējumas. Par saistošo noteikumu izstrādi, labāku līdzdalības budžeta koncepta un īstenošanas procesa izprašanu “Providus” ir sagatavojis īpašas vadlīnijas, aprakstot labu līdzdalības budžeta ieviešanas gaitu7. Skaidrojošo darbu pamazām paplašina arī VARAM.8 Taču pašām pašvaldībām jālemj par sev piemērotāko risinājumu, kā ieviest šo procesu, tai skaitā to, kādus kritērijus paredzēt, kādā mērogā šos projektus īstenot, kā arī kā pārdalīt finansējumu, lai visas projektu idejas nekoncentrētos tikai blīvāk apdzīvotajās teritorijās. “Providus” aptaujas rezultāti par pašvaldību gatavību liecina, ka vairākums pašvaldību vēl tikai izstrādā saistošos noteikumus, vien 7 pašvaldībās no 35 aptaujātajām noteikumi ir jau apstiprināti9.
Likums nosaka minimālo finansējumu, par kuru pašvaldībai jāļauj lemt iedzīvotājiem. Tas katrā pašvaldībā ir piesaistīts ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa.10 “Providus” apkopotie dati liecina, ka, piemēram, Jūrmalas valstspilsētai līdzdalības budžetam nākamgad būtu jāparedz gandrīz 350 tūkstoši eiro, Balvu novadam – 60 tūkstoši eiro, Liepājai – 257 tūkstoši eiro, bet Valkai kā vienam no mazākajiem Latvijas novadiem tam jāparedz aptuveni 6 tūkstoši eiro. Savukārt Rēzeknes valstspilsētas pagaidu administrācijai šim mērķim jārezervē ap 85 tūkstošiem eiro. Vislielākais izmaksu lēciens sagaidāms Rīgā, kura šogad līdzdalības budžetam pēc savas iniciatīvas atvēlējusi 700 tūkstošus eiro, bet no nākamā gada tam būs jāparedz aptuveni 3,7 miljoni eiro.
“Providus” aptaujā vairāk nekā puse pašvaldību (23 no 35 aptaujātajām) atzīst, ka šāda finansējuma nodrošināšana radīs izaicinājumus.
Starp tām ir divas pašvaldības, kas pašlaik vispār neredz nekādas iespējas likumā noteikto summu nodrošināt. Šobrīd ir grūti novērtēt, cik sarežģīti tas varētu būt vairākumam pašvaldību, proti, vai no līdzdalības budžeta ieviešanas cietīs kādas citas funkcijas. Pagaidām nav arī dzirdēts, ka pašvaldības rosinātu uz laiku apturēt līdzdalības budžeta ieviešanu vai palikt pie brīvprātīgās pieejas, ļaujot šo budžetu īstenot tiem, kuri to vēlas un var atļauties. Situācijas ir dažādas. Arī “Providus” aptaujā septiņas pašvaldības neprognozē būtiskus izaicinājumus un ir gatavas līdzdalības budžetu ieviest bez aizķeršanās.
Tiešais finansējums ir tikai daļa no līdzdalības budžeta izmaksām. Šī budžeta īstenošana prasa arī zināmus cilvēkresursus, kas jāvelta kā procesa uzsākšanai, tā arī ideju ieviešanai un projektu uzturēšanai. “Providus” veiktā aptauja liecina, ka vairākums pašvaldību par to vēl nav domājušas, bet, visticamāk, šie pienākumi tiks pārdalīti starp pašreizējiem darbiniekiem.
Tikai piecās pašvaldībās darbam ar sabiedrību un nevaldības organizācijām tiek algots atsevišķs darbinieks.
Fiasko neizbēgami sagaidāms tad, ja pašvaldība līdzdalības budžeta procesa ieviešanai nepievērsīs nopietnu uzmanību.
Resursi, ko pašvaldība tērē sabiedrības līdzdalībai, līdzīgi kā jebkuri citi izdevumi, jāizmanto pēc iespējas efektīvāk, par to būtu jārūpējas, arī ieviešot līdzdalības budžetu, lai neveidotos absurdas situācijas, kurās pašvaldība piešķir finansējumu, bet iedzīvotāji šo iespēju neizmanto, iesniegto ideju skaits ir mazs, tās nav pietiekami izstrādātas, nekvalitatīvas vai šķietami izšķērdīgas uz citu ļoti spiedīgu vajadzību fona.
Šīs situācijas var rasties, ja nebūs paveikts pietiekams sagatavošanās darbs, lai līdzdalības budžeta procesu “uzliktu” uz labām sliedēm, to plaši izskaidrojot iedzīvotājiem, ideju izstrādes gaitā sniedzot nepieciešamo atbalstu, rosinot iedzīvotājus attīstīt ideju, kas dod pēc iespējas labāku rezultātu, proti, darīt visu, lai iedzīvotāji šo iespēju izmanto un piedāvā labas idejas.
Vairākumam iedzīvotāju sarežģītais apzīmējums “līdzdalības budžets” neko neizteiks, pašvaldībai tas ir jāizskaidro veidā, kas iedrošina šo iespēju izmantot.
Ņemot vērā draudīgo situāciju ar pašvaldību budžetiem, pašvaldībai ir jāizmanto šī piespiedu obligātā situācija un ar iedzīvotājiem jārunā par pašvaldības finansiālajām iespējām, lai iedzīvotāji, piedāvājot ideju, labi izvērtētu, vai par to ir gatavi maksāt ar saviem nodokļiem un vai tā ir svarīga vajadzība visu vajadzību sarakstā.
Pašvaldībās, kurās līdz šim bijusi vāja sabiedrības līdzdalības prakse (pašvaldība nav bijusi aktīva, un tās iedzīvotāji nav pieprasījuši līdzdalības iespējas), šis sagatavošanās ceļš var būt garāks un sarežģītāks.
Kļūdas ir neizbēgamas, taču kļūdu efekts būs mazāks, ja pašvaldības labi sagatavosies šim procesam, nevairoties no godīgas sarunas ar iedzīvotājiem par to, kā ieviest līdzdalības budžetu, turklāt apstākļos, kad pašvaldībām kopumā jāpārskata savas budžeta iespējas.
Raksts sagatavots projekta “Risinājumi labākai Latvijas pārvaldībai” ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par semināra saturu atbild biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
1 Vairāk par Parīzes pieredzi var lasīt šeit: https://participedia.net/case/5008.
2 2024. gada pavasara “Eirobarometra” dati, kas publicēti pavasarī, uzrāda, ka pašvaldībām Latvijā uzticas aptuveni 59% respondentu (skatīt šeit: Standard Eurobarometer 101 – Spring 2024, https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/3216), bet 2024. gadā OECD veiktais uzticības mērījums uzrāda zemāku uzticēšanās līmeni – 41% (avots: “Trust in day-to-day interactions with public institutions”, in OECD Survey on Drivers of Trust in Public Institutions – 2024 Results: Building Trust in a Complex Policy Environment, OECD Publishing, Paris).
3 2024. gada pavasara “Eirobarometra” dati (Standard Eurobarometer 101 – Spring 2024, https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/3216).
4 OECD dati: “Trust in day-to-day interactions with public institutions”, in OECD Survey on Drivers of Trust in Public Institutions – 2024 Results: Building Trust in a Complex Policy Environment, OECD Publishing, Paris.
5 Piemēram, “Providus” pētījums par sabiedrības līdzdalību pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu izstrādē (2020). Pieejams šeit: https://providus.lv/wp-content/uploads/2020/11/Providus_Sabiedribas_lidzdaliba_pasvaldibu_planosana_2020.pdf.
6 Piemēram, kopš 2019. gada līdzdalības budžets ir obligāts Polijas lielākajām pilsētām.
7 Vadlīnijas “Līdzdalības budžeta ieviešana pašvaldībās” (pieejamas šeit: https://providus.lv/raksti/vadlinijas-lidzdalibas-budzeta-ieviesana-pasvaldibas/)
8 VARAM informatīvie materiāli par līdzdalības budžetu: https://www.varam.gov.lv/lv/lidzdalibas-budzets.
9 Domnīcas “Providus” veiktā elektroniskā Latvijas pašvaldību aptauja 2024. gada jūlijā–augustā. Atbildes sniegušas 35 no 42 pašvaldībām.
10 Vismaz 0,5% apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trijiem gadiem.
