VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
24. martā, 2022
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Energoresursi
7
7

Potenciāls pārejai uz atjaunojamajiem energoresursiem Latvijā ir augsts

LV portālam: DAGNIJA BLUMBERGA, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore, profesore.

Valsts ir ieviesusi vairākas atbalsta programmas enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem mājsaimniecībās. Vai tās atmaksāsies un palīdzēs virzīties pretim klimatneitralitātei, LV portāls izvaicāja profesori DAGNIJU BLUMBERGU, Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktori.

īsumā
  • Ja visas privātmājas Latvijā uzstādīs saules paneļus, būs diezgan sarežģīta situācija ar elektroapgādi brīžos, kad nespīd saule.
  • Vēja ģeneratoriem 250 metru augstumā vēja ātrums gadā mainās lēnāk, līdz ar to elektroenerģijas ieguvei būs mazāka sezonālā ietekme.
  • Energoresursu cenas nekļūs zemākas. Tāpēc jāmeklē veidi, kā samazināt patēriņu, tērējot tik, cik nepieciešams.
  • Ja saules paneļu jauda nav lielāka, kā ir vajadzīgs, investīcijas atmaksājas piecu, sešu gadu laikā. Pārējos 25 gadus saule ir “par brīvu”.
  • Ar siltumsūkņiem ir nedaudz sarežģītāk. Ražotāji šīs iekārtas var piegādāt ar dažādiem transformācijas koeficientiem (COP), kas realitātē var izrādīties zemāki, nekā tika solīts.
  • Granulu katli ir privātmāju nākotne ar nosacījumu, ka netiek izvēlēti jaudīgāki katli, nekā tas ir nepieciešams, raizējoties par gada aukstajām dienām.
  • Ja Latvijā gāzes patēriņš tiktu samazināts tikai par 1%, tas ir par četriem miljoniem gadā mazāk, kurus Krievija var novirzīt ieroču iegādei.

Līdz šim Eiropas zaļais kurss un klimatneitralitātes sasniegšana līdz 2050. gadam šķita kā tāla, teorētiska nākotne. Taču divas nesen atvērtās programmas* un iedzīvotāju lielā interese par atjaunojamo energoresursu (AER) iekārtu uzstādīšanu liecina, ka saules paneļi vai nelieli vēja ģeneratori privātmājās savas enerģijas ražošanai varētu kļūt par ikdienu. Fosilie kurināmie būs jānomaina pret videi draudzīgāku enerģiju. Kādus AER privātmājā būtu vērts uzstādīt?

Vērtējot valstiski, nākotne pieder saules paneļiem, siltumsūkņiem un akumulācijai. Vērtējot ilgtermiņā, ir svarīgi attīstīt akumulāciju.

Ko šobrīd var akumulēt? Karsto ūdeni vai elektrību. Eiropas Savienībā zinātniekiem katru gadu tiek “uzsaukti” vairāki projekti, kas saistīti ar akumulāciju, lai to attīstītu karstajam ūdenim, elektrībai, tāpēc akumulācija šobrīd dažādos virzienos attīstās ļoti strauji, tiekot iesaistītai pat bioloģijai, fāzu pārejas materiāliem utt.

Kāpēc šie AER ir ilgtermiņa? Nopērkam saules paneli, tas strādās 30 gadus. Ko darīt, kad saule nespīd? Šādā gadījumā saražotā enerģija ir jāuzglabā, lai apmākušās dienās būtu ko lietot.

Šobrīd saules paneļu izmantošana Latvijā ir šāda – var uzglabāt, nododot energotīklā to elektroenerģiju, kas paliek pāri, un pēc tam saņemt atpakaļ tad, kad ir nepieciešams. Ja Latvijā visas privātmājas uzstādīs saules paneļus, būs diezgan sarežģīta situācija ar elektroapgādi, jo brīdī, kad nespīd saule, būs pārāk liels elektroenerģijas patēriņš no kopējiem elektrotīkliem.

Tāpēc Latvijā ir nolemts būvēt vēja ģeneratoru parkus (valsts līdz 2027. gadam ir iecerējusi veidot jaunus vēja enerģijas parkus uz valsts īpašumā esošas zemes, uzticot šī projekta izpildi AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” dibinātajam kopuzņēmumam; šeit – red. piez.). Tas, kas ir uzbūvēts, nav nekas, salīdzinot ar to, kas tiek plānots. Vēja ģeneratoriem 250 metru augstumā vēja ātrums gadā mainās daudz lēnāk. Līdz ar to elektroenerģija būs ar mazāku sezonalitāti.

Ko, jūsuprāt, šobrīd būtu izdevīgi uzstādīt – saules paneļus vai siltumsūkņus?

Jūs prasāt, cik tas ir izdevīgi, cik maksās. Nerunājam par maksāšanu, runājam par atmaksāšanās laiku! Šobrīd saules paneļiem, ja jaudu uzstāda tik, cik nepieciešams, investīciju atmaksāšanās laiks ir pieci, seši gadi. Pārējos 25 gadus saule ir “par brīvu”. Tur arī slēpjas šī risinājuma vilinājums.

Ar siltumsūkņiem ir nedaudz sarežģītāk. Ražotāji šīs iekārtas var piegādāt ar dažādiem transformācijas koeficientiem (COP). Ko tas nozīmē? Siltumsūknis, piemēram, paņem siltumu no zemes, to pārveido, paaugstinot temperatūru, un enerģiju saņem patērētājs. Bet siltumnesēja transportam tiek izmantota elektroenerģija. Ja transformācijas koeficients ir divi, tas nozīmē, ka ar vienu kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas var saražot divas kWh siltumenerģijas. Rēķinām – ja elektrība maksā 100 eiro par megavatstundu (MWh), tas nozīmē, ka viena siltumenerģijas vienība maksā 50 eiro par MWh, plus investīcijas, kas ir jāatmaksā.

Ir arī tādi siltumsūkņi, kuriem transformācijas koeficients ir pieci. Iedomājieties – viena kWh saražo piecas siltuma vienības, tātad viena siltumenerģijas vienība maksā 20 eiro par MWh!

Šeit arī ir konstatējama problēma – siltumsūkņu piegādātājiem Latvijā ir “dīvaina uzvedība”, daži nodrošina, ko ir apsolījuši, taču lielākā daļa nenodrošina. Piemēram, apgalvo, ka vidējais transformācijas koeficients ir četri, bet faktiski tas ir daudz mazāks. Tādēļ cilvēkiem, kuri pērk siltumsūkņus, ieteiktu līgumā precīzi ierakstīt, kādas ir piegādātāja garantijas, un uz šīm iekārtām uzstādīt siltumenerģijas un elektroenerģijas skaitītāju. Ja nav uzskaites, nevar precīzi noteikt, kāds ir transformācijas koeficients. Ja ir uzskaite, var sarēķināt un saprast, vai solītais atbilst īstenībai.

Jūs kā perspektīvu AER privātmājām neminējāt nelielas vēja stacijas, kaut gan valsts atbalsts paredzēts arī tām.

Vēja ģeneratoriem 250 metru augstumā visu gadu ir nodrošināts vēja ātrums, tas ir samērā konstants. Jo zemāk stacija atrodas, jo vairāk to ietekmē vēja ātrums. Turklāt tas var būt arī tāds, ka neko nevar saražot. Neatbalstu nelielos vēja ģeneratorus, jo tiem ir raksturīga pārāk izteikta sezonalitāte.

Protams, sezonalitāte ir arī enerģijas ražošanai no saules, bet tas neizraisa tik daudz problēmu kā zemie vēja ģeneratori.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 150 atbalsts tiek piešķirts arī koksnes biomasas katliem, kuri ir piemēroti granulu kurināmajam.

Jā, tā ir privātmāju apkures nākotne. Granulas ir labākas nekā gāze. Šie katli no tirgus noteikti “izspiedīs” dabasgāzi. Tas pamazām jau notiek.

Tad, kad no valsts nevarēs saņemt atbalstu gāzes katlam, cilvēki tā vietā pirks granulu katlu. Daži sūkstās, ka granulu katlos veidojas pelni un izdedži, tie ir jāvāc projām. Granulu katlos tas notiek automātiski.

Meitas ģimenes privātmājā jau līdz šim izmantoja granulu katlu, kas bija lētāk nekā, ja kurinātu ar dabasgāzi par “vecajām” cenām. Šobrīd, kad ir augstas dabasgāzes cenas, ekonomiskais ieguvums ir ļoti liels.

Ja uzstāda granulu katlu, nedrīkst likt augstāku jaudu, nekā tā ir nepieciešama. Parasti visi domā, ka jāliek lielāka jauda, ja nu ziemā ir ļoti auksts – mīnus 30 grādi. Nē, tā nav jādara, jo mūsu zonā, piemēram, Rīgā, ir paredzēts, ka mīnus 20 grādi būs ne vairāk kā 120 stundu gadā.

Ieteiktu izrēķināt apkures katla maksimālo slodzi, kas ir nepieciešama pie mīnus 15 grādiem, un tajā brīdī, kad ir aukstāks, uzvilkt jakas. Tas izmaksās mazāk, jo nav jāpērk tik liels katls. Pareizi izvēlēts katls darbojas ar nominālo slodzi, tas strādā ar augstāku energoefektivitāti. Tādējādi tiks mazināti zaudējumi, jo granulas būs tērētas lietderīgi.

Kāda situācija ir ar katliem, kas jākurina ar malku?

Jā, šāds risinājums ir iespējams, bet noteikti ir jābūt akumulācijas tvertnei, kurā uzglabāt enerģiju. Lai katls, kad tam jādarbojas ar zemu slodzi, strādātu nominālajā slodzē, un pēc tam, kad akumulācijas tvertnē ir uzkrāts pietiekami daudz enerģijas, to varētu izslēgt.

Kā noprotams, AER ir izdevīgi uzstādīt tad, ja ir pietiekami liela privātmāja un, salīdzinot ar vidējo, pietiekami augsts patēriņš. Ja cilvēks viens pats dzīvo nelielā divistabu mājiņā, šķiet, tas nav izdevīgi.

Ekonomiski rēķinot, nekur neesmu redzējusi pozitīvu rezultātu, ja ēka ir neliela un patēriņš – mazs. Tad saules paneļiem atmaksāšanās laiks ir no 15 līdz 20 gadiem, tas ir pārāk ilgi. Šajā gadījumā labākais risinājums būtu granulu katls ar nelielu jaudu.

Pie pašreizējām energoresursu cenām daudzi droši vien būtu priecīgi arī turpmāk iztikt ar krāsni un malkas apkuri.

Mums krāsns saistās ar lauku māju, kurā tā ir veca. Tirgū ir pieejamas vācu zinātnieku izstrādātas energoefektīvas krāsnis, turklāt ar mūrīti, kurā ieliek pagales, lai tās izžūtu. Tajās ir izveidotas vairākas gāzejas, lai maksimāli nodzesētu dūmgāzes, kuras veidojas, dedzinot malku. Arī kvēpi neveidojas, gāzejas neaizaug. Nedomāju, ka patlaban Latvijā cilvēki būtu gatavi tās pirkt. Kad mainīsies paradumi, domāju – tās pakāpeniski ienāks arī mājās Latvijā.

Cik lielai ir jābūt mājai un patēriņam, lai sāktu domāt par saules paneļiem vai citiem AER?

Eiropā ir aizsākta tendence, ka mājas apvienojas energokopienās. Tiem, kuri dzīvo netālu viens no otra, apvienošanās ir ļoti izdevīga. Ja vienam pāri paliek enerģija, to saņem kaimiņš, dažiem ir saules kolektori, bet citiem – saules paneļi uz jumta.

Šāds energokopienu pilotprojekts, kur uz māju jumtiem tika izvietoti saules paneļi, ir īstenots Mārupē. Tā galvenā ideja – iedzīvotāji kopīgi var ražot elektroenerģiju un siltumu savam patēriņam.

Jā, tas ir īstenots rindu mājās, bet es runāju par “parastajām” privātmājām, kur var kooperēties kaimiņi.

Vai tā ir neizbēgama nākotne – dārga enerģija un tehnoloģijas?

Uzskatu, ka tajā brīdī, kad dabasgāze bija lēta, Latvijā vajadzēja paaugstināt nodokli, to novirzot speciālā fondā. Ja tā būtu, visi atjaunojamie energorisinājumi, kurus cilvēki mājās uzstādījuši, atmaksātos, un tagad būtu fonds, no kura pasmelties investīcijas AER projektiem. 

Energoresursu cenas nekļūs zemākas. Vajadzētu samazināt patēriņu, tērējot tik, cik ir nepieciešams. Piemēram, naktī nevajag tik augstu temperatūru kā dienā. Ir dažādi risinājumi, kā samazināt maksu par enerģiju.

Nesen Rīgas dome bija izstrādājusi noteikumu projektu, lai pakāpeniski atteiktos no autonomiem dabasgāzes apkures katliem, pārejot uz centralizēto siltumapgādi.

Tas ir ļoti labs risinājums. Savulaik veicām daudz pētījumu par dabasgāzes degšanas produktiem. Slāpekļa oksīdi ir cilvēkam kaitīgi. Ja privātmājas skurstenis atrodas augstumā, kad dūmgāzes netiek izkliedētas augšējos atmosfēras slāņos, kā tas notiek lielajās katlu mājās, slāpekļa oksīds nonāk lejā, un mēs to elpojam. Ja skurstenis atrodas starp daudzdzīvokļu mājām, tas nozīmē, ka dūmi tiek pūsti gan vienos, gan otros logos un iedzīvotāji ieelpo slāpekļa oksīdus, neizejot no mājas.

Slāpekļa oksīdi, dedzinot dabasgāzi, izdalās vairāk, nekā pareizi kurinot ar sausu malku, jo dabasgāzes kurtuvē ir augstākas temperatūras.

Šķiet, ka enerģijas jomā privātmājās tiks veicināta AER, bet pilsētās – pieslēgšanās centralizētajai apkurei.

Jā, tā ir vispareizāk. Kāpēc man caur logu būtu jāieelpo gaiss ar slāpekļa oksīdiem? Vai tāpēc, ka privātmājā nevēlas pāriet uz centralizēto siltumapgādi?

Vai izdevumi būs lielāki, pārejot uz centralizēto apkuri? Nē, nebūs. Katls ir jāaprūpē, ir vajadzīgs serviss, arī pats katls maksā noteiktu summu, ir jāmaina detaļas. Ja sarēķina kopējās izmaksas un izdala uz ekspluatācijas gadiem, tās ir līdzvērtīgas autonomam gāzes apkures katlam un centralizētajai siltumapgādei.

Kāpēc patlaban tiek veicināta pāreja uz AER? Vai tādēļ, ka saules paneļi tehnoloģiski attīstījušies tiktāl, ka tos ir izdevīgi uzstādīt, tie ātri atmaksājas?

Pēdējos piecos gados ievērojami, katru gadu par 30%, samazinājās saules paneļu izmaksas. Tādā veidā atmaksāšanās laiks ir būtiski sarucis.

Turpretī granulu katlu izmaksas nav kritušās. Granulu katla mīnuss ir nemitīgā uzmanīšana, lai bunkurā pietiekamā daudzumā vienmēr būtu granulas.

Arī siltumsūkņi nav kļuvuši lētāki. Ir trīs veidu siltumsūkņi – tie, kuri siltumu ņem no gaisa, no zemes un no ūdens. Vislētākie siltumsūkņi ir tie, kuriem enerģijas avots ir gaiss. Taču, ja ārā ir virs mīnus 10 grādiem, siltumsūknis strādā kā elektrokatls. Ja ir auksta ziema, ir lielas gaisa siltumsūkņa darbināšanas izmaksas. Visstabilākie ir zemes siltumsūkņi.

Vai valsts atbalsts AER mājsaimniecībām palīdzēs virzīties pretim klimata neitralitātei?

Jā, ļoti būtiski. Šobrīd Krievijai gadā pārskaitām 400 miljonus eiro par dabasgāzi, turklāt no kopējā elektroenerģijas patēriņa 7% iepriekšējā gadā pirkām tieši no šīs valsts. Ja samazinām gāzes patēriņu tikai par 1%, tas ir par četriem miljoniem gadā mazāk, kurus Krievija var novirzīt ieroču iegādei. Tomēr potenciāls fosilo kurināmo nomaiņai pret AER Latvijā ir daudz lielāks. Lai mainītu paradumus, vēl ir daudz jāpiestrādā.

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts ir uzsācis akciju “#energovienoti”. Tas ir veids, kā cilvēkus rosināt tērēt enerģiju tik, cik nepieciešams. Mēs sniegsim padomus, risinājumus, kā taupīt un ieviest energoefektīvus risinājumus.

*grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumos Nr. 103 “Noteikumi par atbalsta programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai” un Ministru kabineta noteikumi Nr. 150 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” nolikums”.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU