Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Sabiedriskajai apspriešanai nodoti Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL), ar kuriem paredzēts paplašināt iespējas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem pašpatēriņam. Galalietotājs elektroenerģiju varēs ražot ne tikai objektā, kurā tā tiek patērēta, bet arī attālināti. Tāpat būs iespēja veidot energokopienas.
“Kopš 2020. gada 1. aprīļa mājsaimniecībām neto sistēmas ietvaros vairs nav jāmaksā elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mainīgā daļa par tīklā nodoto un atpakaļ saņemto elektrību. Tas ir sekmējis uzstādīto mikroģeneratoru atmaksāšanos. Tomēr straujākas zaļās enerģijas ražošanas attīstībai gribam piedāvāt papildu uzlabojumus – ļaut neto sistēmu izmantot arī juridiskām personām, lielākas jaudas iekārtām un izmantot attālināta pašpatēriņa priekšrocības,” saka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Jāatgādina, ka grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem tika vienkāršota elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas kārtība, stājās spēkā 1. aprīlī (pārejas noteikumu 86. punkts). Savukārt 2020. gada 10. aprīlī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”.
Likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (ETL) mērķis ir pārņemt divu Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu nosacījumus – Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvu Nr. 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvu (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu.
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe uzsver, ka ETL grozījumi ietver federācijas ilggadējos priekšlikumus, lai veicinātu atjaunojamās enerģijas ražošanu, kurus nu vairs nevarēja neieviest, jo tos nosaka ES direktīvas.
“Tas ir plats solis uz priekšu,” atzīst federācijas vadītājs, tomēr bažījoties par likumprojekta gaitu Saeimā. “Svarīgas ir detaļas, kādi būs nosacījumi,” saka J. Irbe, piebilstot, ka “ir jādod iespēja uzņēmumiem un privātpersonām iesaistīties atjaunojamās enerģijas ražošanā. Tikai tādā veidā var panākt izpratni un labvēlīgu attieksmi no sabiedrības. Svarīgi, lai cilvēki redzētu ieguvumus no zaļās enerģijas ražošanas izmantošanas”.
Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktora vietniece Līga Rozentāle skaidro, ka grozījumi ETL sniegs galalietotājam iespējas ražot elektroenerģiju savām vajadzībām no atjaunojamiem energoresursiem ne tikai objektā, kurā tā tiek patērēta, bet arī attālināti. Tas nozīmē, piemēram, ka elektroenerģiju varēs ražot no saules paneļiem vai vēja ģeneratora pašpatērētāja lauku īpašumā, bet to patērēt – dzīvoklī pilsētā.
Ņemot vērā ieguldījumus, kas pašpatērētājiem jāveic elektroenerģijas ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai un visai ilgo investīciju atmaksāšanas termiņu, elastīgāki saražotās elektroenerģijas pašpatēriņa noteikumi veicinās elektroenerģijas lietotāju interesi kļūt par pašpatērētājiem, norādīts likumprojekta anotācijā.
Lai nodrošinātu elektroenerģijas apriti atbilstoši tirgus principiem, šo iespēju kā papildu priekšrocību plānots piedāvāt tikai tiem aktīvajiem lietotājiem, kas izvēlas neto sistēmu.
Jāpiebilst, ka neto norēķini ir īpašs norēķinu veids, paredzēts mājsaimniecībām, kas ražo elektrību paši savām vajadzībām. Tā ietvaros kopējā elektrotīklā var nodot saražoto elektrību, ko neizmantojat uzreiz, vēlāk izlietojot to brīžos, kad saules paneļi elektrību neražo, piemēram, naktī.
ETL 30.1 panta spēkā esošā redakcija paredz, ka neto sistēmu ir tiesības piemērot objektam, kurā mājsaimniecības lietotājs ražo elektroenerģiju patērēšanai paša vajadzībām (galapatēriņam), izmantojot mājsaimniecībā uzstādītas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar darba spriegumu, kas nepārsniedz 400 voltus, un kopējo darba strāvu, kas vienfāzes vai trīsfāžu pieslēgumā nepārsniedz 16 ampērus. Līdz ar to Latvijā neto sistēma pašlaik ir pieejama tikai mājsaimniecībām.
Liegums juridiskajām personām piedalīties neto sistēmā, kā arī jaudas ierobežojums objektā uzstādītajām elektroenerģijas ražošanas iekārtām neļauj uzņēmumiem izmantot sistēmas ekonomiskās priekšrocības un liek nepamatotus šķēršļus tālākai sistēmas attīstībai, norādīts anotācijā. Līdz ar to Ekonomikas ministrija ierosina padarīt pieejamu neto sistēmu arī juridiskajiem pašpatērētājiem, vienlaikus svītrojot pašreizējos jaudas ierobežojumus objektā uzstādītajām elektroenerģijas ražošanas iekārtām.
ETL grozījumi dos iespēju savstarpēji dalīties pašu saražotajā elektroenerģijā jeb kopīgot to arī vienas daudzdzīvokļu mājas robežās. Piemēram, ja daudzdzīvokļu mājai uz jumta uzstādīti saules paneļi, šajā mājā varēs kopīgot saražoto elektroenerģiju bez papildu tīkla izmaksām un nepiemērojot prasības, kas attiektos uz elektroenerģijas tirdzniecību (saimnieciskās darbības reģistrācija, nodokļi u. tml.).
Kopīgošana varēs būt arī attālinātā pašpatēriņa veidā. Bet tad vajadzētu veidot elektroenerģijas energokopienu, kuras biedri apvienojas juridiskā savienībā, piemēram, biedrībā, sociālajā uzņēmumā, skaidro L. Rozentāle. Šai kopienai var piederēt vēja ģeneratoru vai saules paneļu parks, kuru saražoto elektroenerģiju kopīgo visiem kopienas biedriem. Šī būtu elektroenerģijas kopīgošana, nevis savstarpēja tirdzniecība.
Elektroenerģiju energokopienu regulējumu plašāk definē likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, kurš nosaka vispārīgās prasības energokopienām (izveidota II1 nodaļa “Energokopienas”) un kuru drīzumā izsludinās valsts sekretāru sanāksmē.
Elektroenerģijas pašražošanas jauninājumi likumdošanā veicinās mikroģeneratoru un elektrostaciju attīstību Latvijā, vienlaikus ļaujot ilgtermiņā gan optimizēt elektroenerģijas patēriņa izmaksas fiziskām un juridiskām personām, gan valstiskā līmenī veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanas mērķu sasniegšanu, uzskata Ekonomikas ministrija.
Pašpatēriņam arvien populārāki kļūst saules paneļi, kas tiek uzstādīti ne tikai uz mājas jumta, bet arī uz zemes, skaidro L. Rozentāle. 2010. gadā Latvijā uzstādītā saules enerģijas jauda bija 0,03 megavati (MW), 2012. gadā – apmēram 1 MW, bet 2017. gadā – 2 MW. Šobrīd mikroģeneratori un lielākas saules elektrostacijas jau veido vairāk nekā 10 MW jaudu.
Ar mikroģeneratoru iekārtām, kas ir paredzētas elektroenerģijas ražošanai tikai savu vajadzību nodrošināšanai, 2020. gada ceturtajā ceturksnī darbojās 1125 saules elektrostacijas.
Latvijā jau kopš 2017. gada Rīgas plānošanas reģions programmas “INTERREG VB Baltijas jūras reģiona programma 2014.–2020. gadam” ietvaros tiek īstenots projekts “Kopienu atjaunojamās enerģijas projektu kopradīšana un kopfinansēšana” (“Co2mmunity”).
Tā mērķis ir:
Projekta koordinators Ilgvars Francis stāsta, ka kopā ar Mārupes pašvaldību vienā rindu mājā un vienā trīsstāvu daudzdzīvokļu mājā šī projekta ietvaros ir izvietoti saules paneļi. Galvenā ideja – iedzīvotāji kopīgi var ražot elektroenerģiju un siltumu savam patēriņam.
Projekts noslēgsies šīgada septembrī. Kādi ir secinājumi? “Šobrīd nav regulējuma pilnvērtīgai energokopienas darbībai. Līdz ar to nav atbalsta instrumentu. Izpēte rāda, ka bez nopietniem atbalsta instrumentiem, arī finansiāliem, Latvijā būs grūti iedzīvināt energokopienu ideju, jo tas prasa sākotnējās investīcijas, spēju sadarboties un diezgan ilgu atmaksāšanās termiņu,” uzskata I. Francis.
Šobrīd nav regulējuma pilnvērtīgai energokopienas darbībai. Līdz ar to nav atbalsta instrumentu.
Abos Mārupes daudzdzīvokļu māju projektos kopā ieguldīti 30 000 eiro, un tie finansiāli atmaksāsies apmēram pēc desmit gadiem.
Likumprojektā ietvertas arī jaunas normas, kas palīdzēs elektroenerģijas lietotājiem labāk orientēties elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumos, proti, tiks izveidots nacionāls elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīks, ko veidos un uzturēs AS “Sadales tīkls”, bet uzraudzīs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
Izmaiņas ETL paredz arī pilnveidot pašreizējo regulējumu attiecībā uz elektroenerģijas tirgu, aktualizējot novecojušās un situācijai neatbilstošās normas. Papildus likumprojektā ietvertas normas, kas ļaus elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram ieviest pārrobežu pārvades tarifu elektroenerģijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm.
Likumprojekts paredz pilnveidot izcelsmes apliecinājumu par saražotās elektroenerģijas daudzumu izsniegšanas procesa regulējumu.
Priekšlikumus normatīvā regulējuma izstrādes procesā var iesniegt līdz 2. aprīlim, savu viedokli rakstveidā nosūtot Ekonomikas ministrijai uz e-pasta adresi pasts@em.gov.lv.
Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2021. gada 1. decembrī. Tas vēl jāskata valdībai un Saeimai.
