Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Krievija nav vienīgais gāzes piegādātājs reģionā, un nevajag pārspīlēt tās lomu Baltijas valstu dabasgāzes apgādē, norāda Ekonomikas ministrija. Alternatīva ir Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis, kura jauda ir pietiekama Baltijas valstu patēriņa nodrošināšanai.
Latvijas drošība ir atkarīga arī no energoresursu drošības, tā 2. martā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē uzsvēra Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns. Saistībā ar Krievijas un Baltkrievijas bruņoto iebrukumu Ukrainā tiek meklēti risinājumi un veidoti modeļi, kā Latvijai dzīvot dažādās energoapgādes situācijās.
Vēsturiski, līdz 2017. gadam, Latvija dabasgāzi saņēma tikai no Krievijas, taču, līdz ar Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa darbības uzsākšanu 2015. gada sākumā, Latvijai ir pieejamas gāzes piegādes arī no Lietuvas, norādīts Ekonomikas ministrijas mājaslapā.
Kopš 2017. gada aprīļa dabasgāzes tirgus Latvijā ir pilnībā liberalizēts. Dabasgāzes tirgotāju reģistrā patlaban ir reģistrējušies 11 tirgotāji, kas uzsākuši darbu.
Šobrīd Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar Eiropas Savienības kopējo sistēmu. No 2020. gada 1. janvāra darbību ir sācis vienotais dabasgāzes tirgus, kurā apvienojušies gāzes pārvades sistēmu operatori Somijā, Latvijā un Igaunijā.
Pašreiz dabasgāzes piegādes starpsavienojumi reģionā Krievijai ir ar Igauniju, Latviju, Somiju un Lietuvu. Savukārt no 1. maija darbu sāks savienojums starp Poliju un Lietuvu, kas savienos Baltijas valstis ar Eiropu.
Lai gan kopumā lielāko daļu dabasgāzes piegāžu gadā veido gāze no Krievijas, atsevišķos periodos Latvijas patēriņu pilnībā ir nodrošinājušas arī piegādes no Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas. Pēdējā laikā piegādes no Klaipēdas tiek izmantotas arvien vairāk, atklāja E. Šaicāns, pieļaujot, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā sašķidrinātā gāze no Lietuvas tiks izmantota vēl aktīvāk.
“Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa jauda ir pietiekama Baltijas valstu patēriņa nodrošināšanai,” deputātiem apgalvoja E. Šaicāns. “Kritiskā situācijā ir iespējams šādi pārorientēties.”
Ministrijas skatījumā izveidotā infrastruktūra nodrošina optimālas dabasgāzes plūsmas reģionā, tāpēc ir maksimāli jāefektivizē jau esošā dabasgāzes infrastruktūra, jādomā, kā salāgot, lai tā būtu noslogota.
E. Šaicāns uzsvēra, ka vājākais punkts ir Somijas nodrošināšana ar gāzi – jaudas Baltijā nav pietiekamas, lai pilnībā nodrošinātu ziemeļu valsti ar gāzi, ja to vairs nepiegādās Krievija, uzsvēra EM pārstāvis.
Latvijā atrodas būtisks reģionālās energodrošības infrastruktūras elements – vienīgā dabasgāzes krātuve Baltijas reģionā, Inčukalna pazemes gāzes krātuve, kuras kopējais apjoms ir 4,3 miljardi kubikmetru (m3), tai skaitā aktīvās dabasgāzes apjoms ir aptuveni 2,3 miljardi m3.
Saistībā ar ģeopolitisko situāciju gāzes iesūknēšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē šogad sākta ātrāk – no 26. februāra. Līdz šim darbus veica no 1. maija, un tie ilgst līdz oktobrim. Šobrīd dabasgāzes atlikums Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir 5,4 teravatstundas, teica E. Šaicāns. Turklāt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija tuvākajā laikā atcels dabasgāzes pārglabāšanas tarifu, kas neveicinās gāzes izņemšanu.
Jāatgādina, ka valdība 24. februārī nolēma, ka akciju sabiedrība “Latvenergo” iegādāsies papildu stratēģiskas gāzes rezerves – starptautiskajās biržās pirks divas teravatstundas sašķidrinātās gāzes, kas ir divi kuģi ar gāzi. Papildu iepirktās gāzes piegāde uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi tiks nodrošināta caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli.
Degvielas rezerves valstī ir nodrošinātas vismaz 90 dienām, un 80% no šīm rezervēm tiek uzglabāti Latvijas teritorijā, iepriekš informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Deputātiem raisījās diskusijas par jau ilgstoši nesekmīgi virzīto privāto Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektu “Skulte LNG Terminal”.
Sašķidrinātās dabasgāzes termināli 2,5 kilometru attālumā no Skultes ostas jūrā, kurš būtu savienots ar Inčukalna gāzes krātuvi, sākotnēji bija plānots uzcelt līdz 2024. gadam. Taču projekta virzītāji nav atraduši investorus, tāpēc attīstības tempi ir samazinājušies, iepriekš vēstīja mediji. Sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības izmaksas tiek lēstas no 120 līdz 150 miljoniem eiro. Uzņēmēju interesēs ir šim projektam iegūt nacionālo interešu objekta statusu, kas būtiski atvieglotu tā īstenošanu.
E. Šaicāns deputātiem norādīja, ka Ekonomikas ministrija nav iebildusi pret jebkādu termināli, ja vien tas ir privāta investīcija un tirgū konkurē ar citiem termināļiem. Turklāt Latvijā ir bijuši vairāki potenciālie termināļu projekti.
“Uzskata –, ja būs terminālis, būs gāze. Bet terminālis gāzi neražo, to uz termināli ir jāaizved. Pats terminālis nav panaceja,” tā E. Šaicāns, piebilstot, ka “par jebko, ko būvējam papildus, kāds vienmēr maksā. Ja izbūvējam liekas jaudas, tās būs jāapmaksā lietotājam. Turklāt termināļa būvniecībai vajag vismaz divus gadus”.
Akciju sabiedrības “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Uldis Biķis vēlējās noskaidrot, kāds varētu būt scenārijs, ja dabasgāzes trūkuma dēļ nāktos ierobežot patēriņu.
Šādā gadījumā būtu jāņem vērā Latvijas Ārkārtas rīcības plāns dabasgāzei un Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 312 “Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā”. Tie nosaka kārtību, kādā enerģijas lietotāji tiek apgādāti ar enerģiju enerģētiskās krīzes laikā.
Latvija un Baltija iekļaujas vienotajā tīklā ar Baltkrievijas un Krievijas elektrotīklu. “Ja šajā tīklā vairs nestrādāsim, pieaugs termoelektrocentrāļu (TEC) nozīme un būs svarīgs ražošanai nepieciešamais gāzes apjoms. Šobrīd ir svarīgi, lai TEC būtu viena no prioritātēm, lai tie turpina ražot elektrību un mājās nepaliek tumšas lampas,” skaidroja E. Šaicāns.
Deputāti interesējās, kāda nākotnē būs gāzes cena. E. Šaicāns deputātiem neizteica konkrētas prognozes, piebilstot, ka to noteiks situācija biržās. “Ja gāzes nebūs visā Eiropā, būs ietekme uz cenu,” tā ministrijas pārstāvis.
Ņemot vērā bažas par piegādēm Ukrainas kara dēļ, gāzes cena 2. martā turpināja augt – Eiropas biržās tā kāpa par aptuveni 50% un sasniedza rekordaugstu līmeni, vēstīja ziņu aģentūra LETA. Gāzes cena Nīderlandes “Title Transfer Facility” biržā rīta tirdzniecības sesijā sasniedza 194,715 eiro par megavatstundu.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš akcentēja, ka gāzes līgumi pamatā ir ilgtermiņa un pašreiz nevar zināt, kas notiks ar piegādēm. “Apstākļus nevar paredzēt, jo ir kara laiks.” Viņaprāt, visticamāk, visas nelaimes sāksies ar maksājumu sistēmas SWIFT atslēgšanu vairākām bankām Krievijā sankciju ievaros – tad nevarēs norēķināties par dabasgāzes piegādēm.
Par dabasgāzi jāgatavojas maksāt tik, cik tas būs nepieciešams, un no kā nevarēs atteikties, – piegādes ceļi būs citādāki, uzsvēra eksperts.
Savukārt elektroenerģijas tirgū Latvija ir mazāk ievainojama nekā dabasgāzes piegādēs, elektrība tiek pirkta “Nord Pool” biržā. “Patlaban dzīvojam no Igaunijas degakmens, Daugavas hidroelektrostacijām un piegādēm no Skandināvijas,” rezumēja J. Ozoliņš.
J. Ozoliņš uzskata, ka Latvija pēdējos četrus gadus ir neiedomājami vieglprātīgi izturējusies pret jaunu jaudu attīstību, maz pievērsusi uzmanību alternatīvo energoresursu (AER) attīstībai.
Jāatgādina, ka 22. februārī valdība uzdeva diviem valsts uzņēmumiem – akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” un “Latvenergo” – kopīgi strādāt pie vēja parku izveides. Pieņemtais lēmums paredz abu kapitālsabiedrību kopuzņēmuma izveidi un vēja parku attīstību līdz 2027. gadam, kas Latvijai palīdzēs veicināt enerģētisko neatkarību no Krievijas dabasgāzes.
Savukārt Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.—2030. gadam Latvija 2030. gadā ir apņēmusies sasniegt AER 50%. Patlaban AER īpatsvars no kopējā ES enerģijas gala patēriņa ir 39%. Tātad pieaugumam jābūt ne mazākam par 11 procentpunktiem.
Prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam dabasgāzes patēriņš varētu kristies par aptuveni 10%.
