Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika.
Saskaņā ar Enerģētikas likuma grozījumiem no 2023. gada 1. maija mājsaimniecībām būs pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus. Akciju sabiedrība “Latvijas gāze” vairs neturpinās pildīt publiskā tirgotāja funkciju, un mājsaimniecības, kuras turpināja dabasgāzi iegādāties kā saistītie lietotāji par regulētu cenu, to vairs nevarēs darīt. Ja mājsaimniecībai nebūs spēkā esoša tirdzniecības līguma ar dabasgāzes tirgotāju, piegādi galalietotājam nodrošinās pašreizējais tirgotājs saskaņā ar universālā pakalpojuma nosacījumiem.
Ar 2023. gada 1. maiju no Enerģētikas likuma ir izslēgts jēdziens “saistītais lietotājs” un “publiskais tirgotājs”.
Līdz ar izmaiņām Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) vairs nenoteiks dabasgāzes tarifus saistītajiem lietotājiem. Tomēr SPRK uzraudzīs, vai dabasgāzes tirgotājs, izsakot universālā pakalpojuma piedāvājumu, būs ievērojis visus normatīvajos aktos noteiktos universālā pakalpojuma piedāvājuma nosacījumus.
SPRK joprojām noteiks arī dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales pakalpojumu tarifus.
Dabasgāzes tirgus Latvijā tika atvērts 2017. gada 3. aprīlī, nodrošinot visu lietotāju tiesības brīvi izvēlēties tirgotāju. Līdz minētajam datumam tirgū bija viens dominējošais spēlētājs – AS “Latvijas gāze”.
Lai nodrošinātu pakāpenisku dabasgāzes tirgus atvēršanu, mājsaimniecību lietotājiem bija izvēle – turpināt saņemt dabasgāzi kā saistītajam lietotājam no publiskā tirgotāja par SPRK apstiprinātu dabasgāzes tarifu vai iegādāties dabasgāzi par tirgus (neregulētu) cenu.
Ņemot vērā, ka lietotājiem jau tirgus atvēršanas sākumā izvēle mainīt dabasgāzes piegādātāju nav bijusi obligāta, aktivitāte mājsaimniecību vidū nebija augsta, atzīst SPRK.
Līdz ar pasīvo mājsaimniecības brīvo tirgu vislielākā tirgotāju aktivitāte sešu gadu laikā ir bijusi juridisko klientu segmentā.
SPRK uzturētajā dabasgāzes tirgotāju reģistrā 2023. gada 1. janvārī bija reģistrējušies 32 tirgotāji, no kuriem darbību uzsācis 21 tirgotājs. SPRK rīcībā esošā informācija par 2022. gada trešo ceturksni liecina, ka juridiskām personām dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu nodrošināja astoņi tirgotāji, savukārt mājsaimniecībām – pieci.
Plašāk zināmi divi mājsaimniecību piegādātāji, par kuru piedāvājumiem informācija ir publiski pieejama, – “Latvijas gāze” un akciju sabiedrība “Latvenergo”. Citi tirgotāji nav izvēlējušies aktīvi uzrunāt mājsaimniecības, tādējādi SPRK nevar atklāt šo tirgotāju nosaukumus.
Pēc akciju sabiedrības “Gaso” datiem mājsaimniecību gazificēto objektu kopējais skaits 2022. gada vidū bija 377 000. No tiem publiskā tirgotāja (“Latvijas gāze”) mājsaimniecību objekti – 357 000, citu tirgotāju – 20 000.
Pirms četriem gadiem dabasgāzi izmantoja nedaudz vairāk par 400 000 mājsaimniecību. Gāzes patēriņš pakāpeniski samazinās – tiek mainīts gan apkurei, gan ēdiena gatavošanai izmantotais dabasgāzes apjoms.
Viena mājsaimniecība ēdiena gatavošanai mēnesī vidēji patērē 4 kubikmetrus (m3), ūdens uzsildīšanai – 20 m3, bet apkurei – 200 m3 gāzes.
Pēc 2021. gada datiem 54% no objektu skaita ar atļauto slodzi līdz 6 m3/h gada patēriņš ir no 0 līdz 50 m3 un 79% no objektu skaita ar atļauto slodzi līdz 6 m3/h gada patēriņš ir no 0 līdz 100 m3.
Mājsaimniecību, kuras dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai, kopējais patēriņš 2021. gadā veidoja aptuveni 1,3% no gada kopējā dabasgāzes tirgus apjoma. Savukārt apkures klientu (ietver arī ūdens sagatavošanu) patēriņš – aptuveni 11,8% no gada kopējā apjoma.
“Mājsaimniecību apgāde – tas ir sabiedrisks pienākums, no kura peļņu negūstam, vairākus pusgadus ciešam tikai zaudējumus, kurus atgūstam caur nākamā gada tarifu. Pašlaik uzņēmuma piedāvātais tarifs, kuru ir apstiprinājis regulators, ir zemāks nekā tirgus cena, klienti prom neiet. Brīvajā tirgū būs tieši tāda pati situācija – mājsaimniecības skatīsies, kas varēs piedāvāt zemāku cenu,” saka AS “Latvijas gāze” (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.
“Būdams publiskais tirgotājs, bijām neizdevīgā situācijā un gaidām tirgus atvēršanu. Brīvajā tirgū nebūs regulēta uzcenojuma, peļņas līmeņa, kas pat neļauj nosegt izmaksas. Līdz ar to uzcenojums mainīsies, un tad būs jautājums, kā katrs atsevišķais tirgotājs spēs piedāvāt pakalpojumus. Situācija būs kardināli citāda,” turpina A. Kalvītis.
LG plāno sniegt universālo pakalpojumu, jo apkalpo lielāko daļu klientu. Pēc kādiem noteikumiem tas notiks, vēl neesot skaidrs, jo nav izstrādāti Ministru kabineta noteikumi.
LG iepriekš gāzi saņēma no sava akcionāra – Krievijas uzņēmuma “Gazprom”. Saistībā ar Krievijas dabasgāzes piegāžu aizliegumu uz Latviju LG gāzi iepērk no citiem tirgotājiem.
Otrs publiski zināmais dabasgāzes tirgotājs mājsaimniecībām ir akciju sabiedrība “Latvenergo”, kas dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumus uzņēmumiem piedāvā kopš 2017. gada, bet mājsaimniecībām – kopš 2019. gada. Klientu portfelī ir ap 20 000 mājsaimniecību un vairāk nekā 1200 uzņēmumu, attiecīgi ieņemot 5% un 11% no dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgus, informē “Latvenergo” Komunikācijas direktors Andris Siksnis.
2022. gadā ir būtiski pieaudzis “Latvenergo” dabasgāzes klientu skaits Latvijā, lepojas A. Siksnis, tirgotāja maiņas iemeslu skaidrojot ar nevēlēšanos pirkt Krievijas gāzi.
Noslēdzoties dabasgāzes tirgus liberalizācijai Latvijā, uzņēmums paredz klientu loka ievērojamu paplašināšanos.
“Latvenergo” klientiem nodrošina tikai ASV un Norvēģijas izcelsmes dabasgāzi, no kurienes tā ar sašķidrinātās dabasgāzes kuģiem tiek nogādāta Lietuvā, Klaipēdas terminālī.
Brīvā dabasgāzes tirgus atvēršanas principi likuma regulējuma līmenī elektroenerģijas un dabasgāzes nozarēs veidoti līdzīgi, skaidro SPRK. 2015. gadā, atverot elektroenerģijas tirgu, mājsaimniecībām bija iespēja vai nu izvēlēties citu elektroenerģijas tirgotāju, vai turpināt saņemt elektroenerģiju no “Latvenergo”.
Tiem, kuri turpināja elektroenerģiju pirkt no “Latvenergo”, nemainot produkta veidu, tā tika piegādāta universālā pakalpojuma ietvaros, kura nosacījumus regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”.
Elektroenerģijas universālo pakalpojumu 2022. gada trešajā ceturksnī izmantoja 214 000 mājsaimniecību jeb 23,49% no visiem mājsaimniecību lietotājiem.
Saskaņā ar grozījumiem Enerģētikas likumā normatīvais regulējums papildināts ar jēdzienu “universālais pakalpojums”, t. i., garantētas tiesības uz dabasgāzes piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu.
Tādējādi, līdzīgi kā elektroenerģijas apgādē, arī dabasgāzes tirgotājiem pakalpojuma piedāvājumos mājsaimniecību lietotājiem būs jāiekļauj universālā pakalpojuma piedāvājums.
Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka pašlaik notiek darbs pie universālā pakalpojuma nosacījumu izstrādes, top jauni Ministru kabineta noteikumi. Regulējumu šajā jomā izstrādās jaunā Klimata un enerģētikas ministrija.
“Mērķis ir ieviest pārskatāmu, uz ilgāku laika periodu fiksētu cenas piedāvājumu, kas visiem mājsaimniecību gāzes tirgotājiem būtu jāpiedāvā kā viens no saviem cenu piedāvājumiem,” norāda EM sabiedrisko attiecību daļas pārstāve Elita Rubesa-Voravko.
Ja mājsaimniecības lietotājam nebūs spēkā esoša tirdzniecības līguma ar dabasgāzes tirgotāju par apgādi ar dabasgāzi no 2023. gada 1. maija, dabasgāzes piegādi šim galalietotājam nodrošinās pašreizējais tirgotājs saskaņā ar universālā pakalpojuma nosacījumiem.
Dabasgāzes tirgus liberalizācija neietekmēs pieejamās norēķinu metodes – klienti, tāpat kā līdz šim, varēs izvēlēties gan izlīdzināto maksājumu, gan maksāt pēc faktiskā patēriņa.
Dabasgāzes tirgotāji vairākkārt ir norādījuši, ka mājsaimniecību tirgus ir pilnībā jāatver konkurencei, jo regulēta tarifa pastāvēšana ierobežo iespējas nodrošināt pakalpojumu mājsaimniecībām. Pēc LV portāla rīcībā esošās informācijas patlaban mājsaimniecībām dabasgāzi tirgo vien “Latvijas gāze” un “Latvenergo”.
Uzņēmuma “Elenger”, kas Igaunijā ir zināms kā “Eesti Gaas”, biznesa klientu pārdošanas vadītājs Kārlis Ozoliņš informēja, ka Latvijā dabasgāze šobrīd tiek tirgota tikai juridiskām personām. Taču kompānija mājsaimniecību segmentā sekmīgi darbojas Igaunijā, kur tai ir vairāk nekā 50 00 klientu. Pašreiz “Elenger” vēl izvērtē iespēju piedalīties Latvijas mājsaimniecību tirgū no 2023. gada 1. maija.
Savukārt vietējā kapitāla akciju sabiedrība “AJ Power Gas”, kas ietilpst enerģētikas uzņēmumu grupā “AJ Power”, privātpersonām nepiedāvās dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu, jo energoresursu tirgus pārmaiņu laikā turpina koncentrēt darbību noteiktā virzienā, sniedzot pakalpojumu uzņēmumiem, akcentēja “AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš.
Lai gan pirms četriem gadiem kompānija “Enefit”, kuras mātes uzņēmums ir Igaunijas akciju sabiedrība “Eesti Energia”, LV portālam atklāja nodomu vērtēt iespējas veidot apvienotu gāzes un elektroenerģijas iegādes piedāvājumu arī mājsaimniecībām, šobrīd pakalpojumi tiek piedāvāti tikai elektroenerģijas tirgū.
“Dabasgāzes piedāvājums mājsaimniecībām ir “Enefit” dienaskārtībā, izvērtējam situāciju tirgū ar mērķi paplašināt savu produktu grozu mājsaimniecību segmentā,” saka “Enefit” valdes priekšsēdētājs Krists Mertens. “Tomēr ir vairāku apstākļu kopums, kas ietekmē gala lēmuma pieņemšanu. Ir jāņem vērā, ka pasaule virzās elektrifikācijas virzienā, tāpēc šobrīd mūsu prioritāte ir elektroenerģijas nodrošināšana uzņēmumiem un mājsaimniecībām no atjaunīgajiem resursiem (vēja un saules), kā arī jaunu tehnoloģisko risinājumu attīstīšana.”
Gan SPRK, gan EM uzskata, ka, mainoties tirgus apstākļiem (atsakoties no saistītā lietotāja regulējuma), var gaidīt plašāku tirgotāju interesi, kur piedāvājumu sagatavošanā noteicošajam faktoram nevajadzētu būt lietotāju patēriņam.
Tiesa, SPRK atzīst, ka jaunu tirgus dalībnieku ienākšana dabasgāzes tirgū šobrīd ir finansiāli ārkārtīgi ietilpīga, tāpēc jārēķinās ar pietiekami lielu finanšu līdzekļu piesaistīšanu gāzes iegādes nodrošināšanai nākamajai apkures sezonai, pavasarī sākoties iesūknēšanai Inčukalna pazemes krātuvē. Turklāt tirgum ir vajadzīgas finanšu garantijas. To visu nodrošināt ir liels izaicinājums. Līdz ar to SPRK sagaida, ka pēc tirgus pilnīgas atvēršanas mājsaimniecībām, vērtējot no konkurences aspekta, drīzāk redzēsim esošo tirgus daļu pārdali, nevis jaunus tirgotājus.
LV portāls jau rakstīja, ka Krievijas gāzei ir alternatīva, proti, ir notikusi pārorientēšanās uz gāzes piegādi caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli. Janvāra vidū varētu sākties arī Somijas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa komerciāla izmantošana dabasgāzes piegādēm Baltijas reģionā.
Kaut arī dabasgāzes cena tirgū ir samazinājusies 75–85 eiro par megavatstundu (eiro/MWh) līmenī, SPRK ir grūti prognozēt situācijas attīstību dabasgāzes tirgū, lai varētu apgalvot, ka dabasgāzes tirgus ir stabilizējies un esošā tirgus situācija ilgtermiņā nemainīsies.
Kāda pēc mājsaimniecības tirgus atvēršanas varētu būt dabasgāzes cena? Enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis spriež, ka, ņemot vērā saspringto situāciju energoresursu globālajā tirgū, tā regulējumam ir ļoti niecīga ietekme uz lietotāja gala cenu.
Pēdējās nedēļās vērojama cenu stabilitāte, tāpēc, viņaprāt, ir pamatoti prognozēt, ka, atverot tirgu, faktiskā cena, kuru maksā gala patērētājs, nemainīsies. Proti, lietotājs ar mēneša patēriņu līdz vienam kubikmetram, kurš dabasgāzi izmanto ēdiena pagatavošanai, maksātu aptuveni sešus eiro mēnesī.
Savukārt mājsaimniecība, kurā dabasgāze tiek izmantota mājokļa apkurināšanai un kurā mēnesī tiek patērēti 180 kubikmetri dabasgāzes, maksātu vidēji 220 eiro mēnesī jeb par aptuveni septiņiem eiro vairāk nekā šobrīd.
Eksperts norāda, ka izšķirošais faktors, kas noteiks dabasgāzes cenu lietotājiem, ir tas, vai nākamajā apkures sezonā Eiropas Savienībai sekmīgi izdosies nepieciešamajā apjomā aizstāt vēsturiskās piegādes no Krievijas.
