Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: SPRK
Lai gan brīvais dabasgāzes tirgus darbojas vairāk nekā pusotru gadu, 99% gadījumu mājsaimniecības nav mainījušas tirgotāju. Tās turpina gāzi iepirkt par regulēto cenu no akciju sabiedrības “Latvijas Gāze”, kurai šāds pienākums kā publiskajam tirgotājam sākotnēji bija noteikts līdz 2019. gada 1. janvārim. Taču, kā nosaka normatīvie akti, arī nākamajā gadā “Latvijas Gāze” turpinās pildīt publiskā tirgotāja pienākumu. Tieši regulētās cenas esamību pārējie tirgotāji uzsver kā traucēkli brīvā dabasgāzes tirgus attīstībai.
LV portāls jau skaidroja, ka mājsaimniecībām līdz ar tirgus atvēršanu 2017. gada 3. aprīlī nebija obligāti jāizvēlas jauns tirgotājs vai jāpērk dabasgāze par tirgus cenu. Ja mājsaimniecības turpināja dabasgāzi iegādāties no bijušā tirgus monopolista, akciju sabiedrības “Latvijas Gāze”, tad tās kā saistītie lietotāji saņēma dabasgāzi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteikto cenu. Šāds pienākums piegādāt dabasgāzi saistītajiem lietotājiem par regulētu cenu AS “Latvijas Gāze” kā publiskajam tirgotājam bija noteikts līdz 2019. gada 1. janvārim.
Arī pēc 2019. gada 1. janvāra pienākums piegādāt dabasgāzi saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecībām) par regulētu cenu saglabāsies publiskajam tirgotājam, kura statuss tiek noteikts atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumiem par dabasgāzes tirdzniecību un lietošanu (45. punkts). Proti – pienākums sniegt dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu saistītajiem lietotājiem saglabāsies tam tirgotājam, kurš nodrošina dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu lielākajam mājsaimniecības lietotāju skaitam.
Balstoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) rīcībā esošo informāciju, arī 2019. gadā publiskā tirgotāja statusu saglabās “Latvijas Gāze”. Līdz ar to dabasgāzes tirgū mājsaimniecībām saglabāsies līdzšinējā situācija – tām joprojām būs tiesības iegādāties dabasgāzi par regulētu cenu no publiskā tirgotāja. Lai gan līdz ar to brīvais dabasgāzes tirgus mājsaimniecībām praktiski neeksistē, ministrija uzskata, ka dabasgāzes tirgus atvēršanas Latvijā rezultāti kopumā vērtējami pozitīvi. EM Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Evita Urpena izklāsta vairākas būtiskas, tirgus attīstību pozitīvi raksturojošas tendences.
Pirmkārt, pēc tirgus atvēršanas bija vērojama dabasgāzes cenas izlīdzināšanās Latvijā ar cenām vairāku citu Rietumeiropas valstu tirgos. Piemēram, 2018. gada 1. ceturksnī Latvijas vairumtirdzniecības tirgus cena bija pat zemāka nekā Vācijā, kas ir pretstatā iepriekšējos gados novērotajai tendenci.
Pašlaik dabasgāzes tirgus Latvijas mājsaimniecību segmentā nav aktīvs, jo joprojām ir spēkā regulētās cenas un nav nepieciešamības izvēlēties kādu no atvērtā tirgus piedāvājumiem.
Otrkārt, ir paplašinājies iespējamo dabasgāzes piegādātāju loks – Latvijas dabasgāzes tirgus saņem piegādes arī no Lietuvas. Piemēram, 2018. gada maijā no Lietuvas saņemtās dabasgāzes īpatsvars vairākas nedēļas sasniedza pat 100% no Latvijas patēriņa.
Treškārt, tirgus atvēršanas rezultātā būtiski ir palielinājies dabasgāzes patērētājiem pieejamo pakalpojumu klāsts – ir parādījusies iespēja izvēlēties gan piedāvājumus ar tirgum piesaistīto dabasgāzes cenu, gan arī cenu, kas ir fiksēta ilgākam periodam.
Arī energokompānijas “Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers atzīst, ka dabasgāzes tirgus atvēršanas pirmais solis, likvidējot monopolstāvokli tirgū, bija nozīmīgs pavērsiens, kas sniedza jaunas biznesa iespējas tirgotājiem, bet uzņēmumi ieguva plašākas iespējas izvēlēties savai darbībai piemērotāko gāzes iegādes veidu – par fiksētu vai biržas svārstībām piesaistītu cenu.
Lai gan pastāv regulētā cena, EM aicina mājsaimniecības iepazīties arī ar citu tirgotāju piedāvājumiem un slēgt līgumu ar to tirgotāju, kas piedāvā to vajadzībām piemērotāko pakalpojumu.
Kopš 2017. gada 10. februāra dabasgāzes tirgotāji reģistrējas speciālā reģistrā SPRK mājaslapā. Tajā norādīti 11 tirgotāji, kas uzsākuši darbību: UAB “Achema Gas Trade”, AS “AJ Power Gas”, SIA “EG Energija”, SIA “Enefit”, SIA “Gate service”, SIA “Geton Energy”, SIA “Imlitex Latvija”, AS “Latvenergo”, AS “Latvijas Gāze”, UAB “Lietuvos energijos tiekimas” un SIA “Scener”.
Reģistrā ir 17 tirgotāji, kas nav uzsākuši darbību, bet 14 tirgotāji ir izslēgti no reģistra.
Pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS “Gaso” informācijas, AS “Latvijas Gāze” šobrīd ir vislielākais mājsaimniecības lietotāju skaits – 406 247, kas veido virs 99% no visu mājsaimniecības lietotāju skaita.
Savukārt SPRK sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Bethere, vaicāta par sīkāku tirgus daļu sadalījumu, informēja, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija, un nosauca tikai trīs lielākos dabasgāzes tirgotājus pēc noslēgto līgumu skaita. Mājsaimniecībām tie ir: AS “Latvijas Gāze”, SIA “EG Energija” un SIA “Enefit”. Savukārt juridiskām personām lielākie tirgotāji ir AS “Latvijas Gāze”, SIA “Enefit” un AS “Latvenergo”.
Kā brīvo gāzes tirgu vērtē tajā strādājošie komersanti? “To kopumā vērtējam pozitīvi, jo nozare ir sākusi balstīties uz pasaulē valdošiem tirgus principiem, kur dabasgāzes tirgotāji, veidojot savas darbības stratēģiju, var piedāvāt klientiem izdevīgākus nosacījumus,” saka “Latvijas Gāzes” Tirdzniecības departamenta Korporatīvo klientu apkalpošanas daļas klientu attiecību vadītāja Anastasija Petere. “Brīvais tirgus ir radījis papildu konkurenci, motivējot tirgotājus sacensties savā starpā gan ar apkalpošanas kvalitāti, gan ar tirdzniecības nosacījumu elastību. Ja regulētajā tirgū bija viens cenu veidošanās princips, tad brīvajā tirgū tirgotāji savus cenu piedāvājumus strukturē pēc vairākiem faktoriem un dažādos variantos, sniedzot klientiem lielāku izvēles brīvību, lai pielāgotu cenu atbilstoši viņu darbības specifikai.”
Savukārt atšķirīgs viedoklis ir uzņēmumiem, kas dabasgāzes tirgū ir jaunpienācēji. “Pašlaik dabasgāzes tirgus Latvijas mājsaimniecību segmentā nav aktīvs, jo joprojām ir spēkā regulētās cenas un nav nepieciešamības izvēlēties kādu no atvērtā tirgus piedāvājumiem,” saka energokompānijas “Enefit” valdes priekšsēdētājs J. Bethers. “Situācija ir līdzīga, kā tas bija elektroenerģijas tirgū pirms regulētās cenas atcelšanas visiem patērētājiem 2015. gadā. Tādējādi pašlaik dabasgāzes tirgus Latvijā de facto nav atvērts. “Enefit” ir daži mājsaimniecību klienti, kuri iegādājas dabasgāzi, bet tie galvenokārt ir uzņēmuma darbinieki, kuri izmēģina atvērtā tirgus iespējas.”
Viņam piekrīt arī akciju sabiedrība “Latvenergo”. “Lai arī mājsaimniecību tirgus juridiski ir atvērts, klientiem joprojām ir pieejama dabasgāze par regulētu cenu. Tas ir iemesls, kādēļ tirgotājiem ir sarežģīti izveidot pašreizējai cenai konkurētspējīgu piedāvājumu,” skaidro uzņēmuma komunikāciju direktors Andris Siksnis, uzsverot, ka galvenais priekšnoteikums šī tirgus segmenta attīstībai ir pilnīga deregulācija – līdzīgi, kā tas notika elektroenerģijas tirgū.
Uz jautājumu, vai EM domā virzīt grozījumus likumos, lai ieviestu brīvo tirgu arī mājsaimniecībām un regulētā cena tiktu atcelta, ministrija atbild, ka “sākotnējais regulējums tika izstrādāts ar mērķi nodrošināt mierīgu un pakāpenisku tirgus atvēršanu, lai visas puses pierod pie jaunās situācijas, adaptējas tai un iepazīst atvērta tirgus darbības principus. Ņemot vērā iesaistīto pušu viedokļus un priekšlikumus, tālākās rīcības priekšlikumu un risinājumu apspriešana varētu tikt atsākta 2019. gadā, izvērtējot iespēju veicināt mājsaimniecību dabasgāzes tirgus aktīvāku attīstību”.
Abi uzņēmumi prognozē, ka līdz ar pilnīgu tirgus atvēršanu un regulētās gāzes cenas atcelšanu mājsaimniecībām būtu augsta tirgotāju interese par šo segmentu. “Arī AS “Latvenergo” interese par dalību mājsaimniecību tirgū būtu likumsakarīga,” teic A. Siksnis. Energokompāniju mērķauditorija būtu mājsaimniecības, kuras gāzi izmanto ūdens sildīšanai un apkurei, jo no izmaksu viedokļa šiem patērētājiem gāze ir samērā liela izdevumu pozīcija.
No šī gada februāra AS “Latvenergo” juridiskie klienti var noslēgt apvienotu energoresursu līgumu, kurā iekļauta gan elektroenerģija, gan gāze. Arī “Enefit” piedāvā iespēju vienuviet saņemt visus ar enerģētiku saistītos pakalpojumus. Uzņēmumi var brīvi izvēlēties un pielāgot savai specifikai dažādus gāzes un elektrības iegādes līgumus, kā arī tehniskos risinājumus energoefektivitātes paaugstināšanai. “Enefit” vērtē iespējas veidot apvienotu gāzes un elektroenerģijas iegādes piedāvājumu arī mājsaimniecībām.
