Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: Ekonomikas ministrija
Skaidrojuma pirmajā daļā LV portāls vēstīja par monopolista AS "Latvijas Gāze" sadalīšanu, dabasgāzes tirgotāju reģistru, kā arī par neskaidrībām saistībā ar to, cik šā gada 3. aprīlī, kad tiks atvērts tirgus, Latvijā būs dabasgāzes tirgotāju.
Pēc statistikas datiem, Latvijā ir ap 378 300 mājsaimniecību, kas dabasgāzi izmanto gāzes plītij, bet 53 900 – arī apkurei.
Ja mājsaimniecība pieņem lēmumu kļūt par dabasgāzes tirgus dalībnieku, tā var lūgt LG tirgus cenu piedāvājumu un slēgt jaunu dabasgāzes tirdzniecības līgumu ar LG par attiecīgo cenu vai lūgt citiem tirgotājiem cenu piedāvājumu un slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu ar kādu no tiem, tas ir, mainīt tirgotāju. Ja mājsaimniecības lietotājs maina tirgotāju, viņam jānoslēdz līgums ar jauno tirgotāju līdz katra mēneša 15. datumam, un lietotājs no nākamā mēneša 1. datuma saņems dabasgāzi pēc jaunā līguma nosacījumiem.
Tirgus juridiskām personām
Šā gada 3. aprīlī par aktīviem tirgus dalībniekiem kļūs ne vien mājsaimniecības, bet arī komersanti un citas juridiskās personas, kurām līdz šā gada 15. jūnijam jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ja komersants nenoslēgs jaunu dabasgāzes tirdzniecības līgumu līdz šā gada 15. jūnijam, dabasgāzi tam piegādās pašreizējais tirgotājs, bet pēc 1. jūlija tas saņems dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes ietvaros par pēdējās garantētās piegādes cenu, kuru nosaka, vidējo dabasgāzes cenu saistītajiem lietotājam reizinot ar koeficientu 1,2. Augstākās pēdējās garantētās piegādes cenas uzdevums, Ekonomikas ministrijas ieskatā, ir veicināt lietotājus noslēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu.
"Būtiskas izmaiņas mājsaimniecībām nav gaidāmas."
Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka rūpniecisko klientu Latvijā 2015. gadā bija ap 2400, savukārt komerciālo klientu – 9000. Starp tiem lielākie dabasgāzes lietotāji ir AS "Latvenergo", AS "Rīgas siltums" un PAS "Daugavpils siltumtīkli".
Kāda būs dabasgāzes cena saistītajiem lietotājiem?
Līdz ar tirgus atvēršanu vairs nebūs SPRK apstiprinātu dabasgāzes tirdzniecības gala tarifu, izņemot saistītos lietotājus. SPRK ir izstrādājusi dabasgāzes cenas saistītajiem lietotājiem aprēķināšanas metodikas projektu, kas nosaka kārtību, kā aprēķina un nosaka dabasgāzes cenu saistītajiem lietotājiem. Metodikas projekts paredz, ka sākotnēji, kamēr publiskais tirgotājs nav iesniedzis SPRK izvērtēšanai dabasgāzes cenas projektu saistītajiem lietotājiem, publiskais tirgotājs piemēro šobrīd spēkā esošo dabasgāzes cenu un sistēmas pakalpojumu tarifus, atsevišķi norādot maksu par dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu atbilstoši spēkā esošajiem dabasgāzes diferencētajiem sadales pakalpojuma tarifiem, skaidro SPRK speciāliste Baiba Jakobsone.
Līdz ar to līdzšinējā dabasgāzes cenas noteikšanas kārtība mājsaimniecībām kā saistītajiem lietotājiem paliek nemainīga, un būtiskas izmaiņas mājsaimniecībām nav gaidāmas. Metodikas projektu SPRK ir izsludinājis publiskajā konsultācijā līdz 9. martam, aicinot sniegt priekšlikumus un komentārus.
Kā veidosies rēķins?
Ekonomikas ministrija skaidro, ka, lai padarītu dabasgāzes tirdzniecības procesu pēc iespējas vienkāršāku un lietotājam saprotamu, kā efektīvākais un lietotājam ērtākais apkalpošanas risinājums ir izvēlēts modelis, kurā visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošina tirgotājs, – viens līgums, viens rēķins un viena klientu apkalpošanas vieta. Sadales sistēmas operatora ziņā atstāti dabasgāzes sadales sistēmas tehniskie jautājumi, tostarp avāriju novēršana. Līdzīgs risinājums šobrīd tiek īstenots elektroenerģijas tirdzniecībā mājsaimniecībām.
Tirgotājs lietotājam rēķinos norādīs šādu informāciju:
Tiem lietotājiem, kas būs izvēlējušies izlīdzināto maksājumu par dabasgāzi, tirgotājs reizi gadā nosūtīs informatīvu materiālu, kurā mājsaimniecības lietotājam tiks atspoguļota informācija par:
Mainīs mērvienību
ES normatīvie akti dabasgāzes tirgus jomā paredz, ka arī Latvijā piegādātā dabasgāze būtu jāmēra nevis tilpuma mērvienībās (kubikmetros), bet gan enerģijas vienībās, piemērojot uzskaites mērvienību – kilovatstunda (kWh). Tādējādi Ministru kabineta noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi" ir noteikta uzskaites rādījumu pārveidošana, izmantojot attiecīgu koeficientu. Tas nozīmē, ka sadales sistēmas operators uzskaitīto lietotāja patērēto dabasgāzi m3 pārrēķinās enerģijas vienībās (kWh) un nebūs jāmaina dabasgāzes patēriņa skaitītāji.
"Spriest par tarifu kopējo attīstību vēl ir nedaudz pāragri, bet kopējā dabasgāzes rēķinā būtiska loma saglabāsies dabasgāzes tirgus cenu svārstībām."
Lai lietotājs, saņemot rēķinu, neapmulstu, dabasgāzes patēriņš būs norādīts gan kubikmetros, gan enerģijas vienībās (kWh).
Cik bieži mainīsies dabasgāzes cena?
Patlaban dabasgāzes cena juridiskām personām mainās ik mēnesi, bet mājsaimniecībām – divas reizes gadā. SPRK skaidro, ka atvērta dabasgāzes tirgus apstākļos dabasgāzes cena mājsaimniecībām, kas nav saistītie lietotāji, mainīsies atkarībā no noslēgtā dabasgāzes tirdzniecības līguma nosacījumiem. Katrs tirgotājs var piedāvāt dažādus dabasgāzes cenas produktus. Dabasgāzes tirdzniecības cena tiek noteikta, lietotājam un tirgotājam savstarpēji vienojoties, tāpat, kā tas ir elektroenerģijas tirgū, kur katrs elektroenerģijas tirgotājs piedāvā lietotājiem savu piedāvājumu. Savukārt dabasgāzes cena saistītajiem lietotājiem mainīsies reizi pusgadā.
Kur vērsties, ja vajadzīgs jauns pieslēgums vai ir kādas problēmas ar gāzes sistēmu?
SPRK atbild, ka lietotājs, tāpat kā līdz šim, par jaunu pieslēgumu vērsīsies pie sadales sistēmas operatora – LG. Savukārt dabasgāzes tirdzniecības līgumā, kuru lietotājs noslēdz ar tirgotāju, dabasgāzes tirgotājs iekļaus sadales sistēmas operatora avārijas dienesta kontaktinformāciju.
Naftas produktu cenas augstākas nekā pērn
Grūti ir spriest par cenu, kāda gāzei būs brīvā tirgus apstākļos, uzsver eksperti. Juris Ozoliņš domā, ka pirmie nosacītie ieguvēji no gāzes tirgus deregulācijas būs lielie patērētāji, kuri izmantos zināšanas un spējas gāzes tirgus analīzei. "Var jau tagad prognozēt, ka būs mazāko patērētāju vilšanās politiskajos un neracionālajos solījumos par cenu pazemināšanos mazumtirdzniecības konkurences rezultātā. Ārējie apstākļi var izrādīties citādi, bet varētu arī būt prieks, ka neattaisnosies drūmākās prognozes par 30% cenu paaugstinājumu."
Arī Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula saka, ka spriest par tarifu kopējo attīstību vēl ir nedaudz pāragri, bet kopējā dabasgāzes rēķinā saglabāsies būtiska loma dabasgāzes tirgus cenu svārstībām. Naftas produktu cenas pasaules tirgū pašlaik ir augstākas nekā pērn, un, piemēram, rūpniecisko patērētāju, tostarp siltumenerģijas ražotāju, izmaksās tās, pēc LG novērtējuma, varētu atspoguļoties vēl tuvākajos mēnešos. Ar laika nobīdi (līdz šim pastāvot iespējai divreiz gadā tarifu mainīt) pasaules energoresursu cenu tendence parādās arī mājsaimniecību tarifos, tādējādi šogad, iespējams, veidosies situācija, ka neliels dabasgāzes tarifu kāpums globālo cenu dēļ sakritīs ar tirgus liberalizācijas sākumposmu. "Lai kāds būtu pašlaik pieteikušos dabasgāzes tirgotāju skaits, sākotnējā tirgus atvēršanas posmā ir iespējama situācija, ka konkurence drīzāk veidojas dabasgāzes tirdzniecības, nevis importa posmā, taču, liberalizējot piekļuvi infrastruktūrai, tiek pavērta iespēja vismaz nākotnē diversificēt arī dabasgāzes piegādes avotu."
