LV portāla infografika; Avots: Ekonomikas ministrija
Saistībā ar Enerģētikas likuma izmaiņām, kas paredz no 2017. gada 3. aprīļa liberalizēt dabasgāzes tirgu un izbeigt dabasgāzes cenas regulāciju dabasgāzes lietotājiem (izņemot saistītos lietotājus), 7.februārī tika apstiprināti Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi", kas stāsies spēkā 3. aprīlī. Tie nosaka kārtību, kādā lietotājiem piegādā dabasgāzi un pārtrauc tās piegādi, tirgotāja, publiskā tirgotāja, sistēmas operatora, lietotāja un gazificētā objekta īpašnieka tiesības un pienākumus dabasgāzes piegādē un lietošanā, kā arī kārtību, kādā veicami norēķini par saņemtajiem pakalpojumiem, tirgotāju maiņas kārtību u.c.
Monopolista sadalīšana
Kā noteikts 1997. gada 2. aprīlī noslēgtajā akciju sabiedrības ''Latvijas Gāze'' (LG) akciju pirkuma-pārdevuma līgumā, līdz šī gada 3. aprīlim Latvijas dabasgāzes tirgū var darboties tikai viens uzņēmums – LG, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Pērn februārī Saeima pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā par dabasgāzes tirgus atvēršanu Latvijā un LG sadalīšanu, paredzot dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību. LG akcionāri pērn 22. decembrī izveidoja jaunu akciju sabiedrību ''Conexus Baltic Grid'', nododot tai dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas (Inčukalna pazemes gāzes krātuves) aktīvus.
"Nodalītais uzņēmums, kas nodarbosies ar dabasgāzes tirdzniecību, pildīs publiskā tirgotāja pienākumus līdz 2019. gada 1. janvārim."
Patlaban "Conexus Baltic Grid" lielākie akcionāri ir Krievijas uzņēmums "Gazprom" (34,1%), Eiropas investīciju banku veidotais "Marguerite Fund" (29,1%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,3%) un SIA "Itera Latvija" (16%). Pašreiz akciju sabiedrības "Conexus Baltic Grid" lielākie akcionāri ir tie paši, kas LG, taču līdz šā gada beigām kompānija ir jāpārdod, nodrošinot, ka tās akcionāri būtu ar dabasgāzes vai elektroenerģijas tirgotājiem nesaistītas personas. Tiesa gan, šis nosacījums neatteicas uz finanšu investoru "Marguerite Fund".
Kā jau iepriekš rakstīts LV portāla publikācijā "No nākamā gada 3. aprīļa ikviens varēs izvēlēties dabasgāzes tirgotāju", akciju sabiedrībai ''Conexus Baltic Grid'' būs jānodrošina pārredzama, elastīga pieeja dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūrai.
Pildīs publiskā tirgotāja pienākumus
LG turpinās pildīt sadales sistēmas operatora pienākumus, kā arī no 3. aprīļa būs gan dabasgāzes tirgotājs, gan pildīs arī publiskā tirgotāja pienākumus, tirgojot dabasgāzi saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecības lietotājiem, kas neizvēlēsies kļūt par dabasgāzes tirgus dalībniekiem) par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteiktu dabasgāzes cenu.
Pēc dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas darbību nodalīšanas LG līdz 2018. gada 1. janvārim būs jāizveido divi juridiski neatkarīgi uzņēmumi, nodalot dabasgāzes tirdzniecības darbības no dabasgāzes sadales pakalpojuma sniegšanas. Nodalītais uzņēmums, kas nodarbosies ar dabasgāzes tirdzniecību, pildīs publiskā tirgotāja pienākumus līdz 2019. gada 1. janvārim. Nodalītajiem dabasgāzes tirdzniecības un sadales uzņēmumiem varēs būt vieni un tie paši īpašnieki ar nosacījumu, ka tiek ievēroti nosacījumi dabasgāzes sadales sistēmas operatora neatkarībai.
Kas būs vairumtirgotāji?
Patlaban Latvijai dabasgāzi piegādā tikai divi uzņēmumi – "Gazprom" un "Itera" no Krievijas, taču Ekonomikas ministrija sagaida, ka, atverot dabasgāzes tirgu, tajā ienāks arvien vairāk jaunu dabasgāzes piegādātāju un tirgotāju. Līdz 2020. gadam plānots izveidot arī reģionālo Baltijas un Somijas dabasgāzes tirgu, tā garantējot lielāku piegāžu drošību un enerģētisko neatkarību nākotnē.
Enerģētikas eksperti lēš, ka Latvijas tirgū kā vairumtirgotāji varētu ienākt lielie naftas produktu tirdzniecības uzņēmumi "Statoil", "Vitol" vai "Shell". Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš uzskata, ka "brīvība gan ir ierobežota ar infrastruktūras (cauruļvadu) lietošanas noteikumiem. Bet iespējas ir sarunās ar patiesiem gāzes piegādātājiem vai starpniekiem, t.i., tiem, kuri fiziski piegādā dabasgāzi līdz kādam no četriem ieejas punktiem Baltijas valstīs uz Krievijas un Baltkrievijas robežas vai sašķidrinātās dabasgāzes terminālī ieejai Lietuvas sistēmā".
Tirgotāji sāka reģistrēties 10. februārī
Kopš 10.februāra dabasgāzes tirgotāji reģistrējas speciālā reģistrā, kas pieejams šeit. Marta sākumā tajā ir reģistrējušies astoņi uzņēmumi – AS "Latvijas Gāze", AS "AJ Power Gas", AS "Latvenergo", SIA "Enefit", SIA "ESK Sistēmas", SIA "Frenzo", SIA GEG un SIA "Euro energo company".
Pastāv vairākas iespējas, kā dabasgāzes lietotāji varētu saņemt piedāvājumu no dabasgāzes tirgotājiem kā alternatīvu pašreizējam monopolistam LG. SPRK speciāliste Baiba Jakobsone skaidro, ka viena no iespējām ir tirgotājam pašam vērsties pie lietotāja ar savu piedāvājumu, otra iespēja – dabasgāzes tirgotājs publicē informāciju savā tīmekļa vietnē, trešā – lietotājs var iepazīties ar dabasgāzes tirgotāju reģistru SPRK mājaslapā un vērsties pie tirgotāja, lai uzzinātu viņa piedāvājumu.
Kārtis neatklāj
Igaunijas elektroenerģijas pārdevēja "Eesti energia", kas kaimiņzemē tirgo arī gāzi, meitasuzņēmuma "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers LV portālam atklāja, ka patlaban kompānija "strādā ar vairumtirgotājiem par konkurētspējīgu cenu gāzes piegādēm, lai būtu pilnībā gatava sākt gāzes tirdzniecību pēc tirgus atvēršanas". Pašlaik kompānija aktīvi darbojas pie piedāvājumu izstrādes. Sākotnēji "Enefit" noteikti strādās ar uzņēmumiem, jo tie būs aktīvākie tirgus dalībnieki. Mājsaimniecībām saglabāsies iespēja izmantot regulēto tarifu, un kompānija sagaida, ka tām nebūs motivācijas mainīt piegādātāju.
"“Latvenergo” ir ieinteresēts un arī iesaistīsies dabasgāzes tirgū."
Savukārt AS "Latvenergo" preses sekretāre Ivita Bidere neatklāj elektroenerģijas tirgus līdera nodomus, reģistrējoties arī par dabasgāzes tirgotāju. ""Latvenergo" ir ieinteresēts un arī iesaistīsies dabasgāzes tirgū. Tomēr pie vairākiem būtiskiem dabasgāzes tirgus atvēršanas jautājumiem vēl notiek darbs, un var teikt, ka tirgus vēl ir tapšanas stadijā. Pirmkārt, notiek aktīvs darbs pie normatīvajiem aktiem, un, otrkārt, būtisks ir jautājums par jauno pārvades tarifu." Elektroenerģijas milzis sola piedāvājumu detalizēti atklāt atbilstoši tirgus procesiem.
LG komentāru par darbību brīvajā dabasgāzes tirgū LV portālam neizdevās iegūt.
Atsevišķas metodikas vēl top
Daļu vajadzīgo normatīvo aktu, lai darbotos brīvais gāzes tirgus, SPRK jau ir pieņēmusi, bet citi vēl ir tapšanas stadijā. Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu metodika apstiprināta 2016. gada 28. novembrī. Dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas pakalpojuma tarifu metodiku plānots apstiprināt marta sākumā.
SPRK ir izstrādājusi dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodikas projektu. Lai izzinātu ieinteresēto pušu viedokli par izstrādāto metodikas projektu, līdz 3. martam ir izsludināta publiskā konsultācija.
Saskaņā ar MK noteikumiem dabasgāzes tirgotājiem ar sadales sistēmas operatoru ir jānoslēdz sadales sistēmas pakalpojuma līgums par sadales pakalpojumu izmantošanu pēc 3. aprīļa.
Par tirgu mājsaimniecībām un juridiskajām personām un to, ko redzēsim rēķinos, skaidrojuma 2. daļā.