Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Karīna Miezāja
Valsts meža dienests (VMD) patlaban ir pārmaiņu procesā. Jaunā ģenerāldirektore AINA STAŠĀNE ir uzsākusi apjomīgas strukturālas reformas, lai dienests kļūtu par mūsdienīgu, efektīvu valsts pārvaldes iestādi, kas klientiem palīdz īstenot viņu likumīgās intereses, ilgtspējīgi saimniekojot savā mežā. VMD kompetencē ir arī Latvijas mežu stāvoklis. Lai gan daļa mežaudžu ir izaugušas un novecojušas, tomēr visi vecie meži nebūtu izcērtami, jo tajos ir daudzfunkcionāla dabiska vide, uzskata VMD vadītāja.
VMD vadāt kopš 2020. gada jūlija, kad pensionējās tā ilggadējais vadītājs Andis Krēsliņš. Pirms tam bijāt Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores vietniece. Jūs amatā iecēla zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, konkurss netika rīkots. Turklāt jums tiek pārmesta nozares nepārzināšana, jo esat juriste. Kāpēc jūs interesēja VMD vadītājas amats?
Visu laiku esmu strādājusi valsts pārvaldē, iepriekš VVD vadībā, kas, tāpat kā VMD, ir uzraugoša institūcija. Brīdī, kad saņēmu piedāvājumu pildīt VMD vadītājas pienākumus, pieņēmu šo izaicinājumu, jo esmu civildienestā un kalpošana sabiedrībai ir viena no manām misijām, tas man sagādā gandarījumu. Tā ir iespēja ietekmēt un padarīt labāku valsts pārvaldi, transformēt to tā, lai valsts pārvalde kļūst atvērtāka, atbalstošāka, efektīvāka. Neatsakos no šādām iespējām.
Viens no maniem vadmotīviem ir: “Kurš tad, ja ne es, kad tad, ja ne tagad?”
Aicinot uzņemties VMD vadību, ministram bija svarīga mana līdzšinējā pieredze stratēģisko plānošanas dokumentu izstrādē, lēmumu īstenošanas organizēšanā, nozares attīstības mērķu noteikšanā, sarežģītu un mainīgu procesu vadīšanā. Mežsaimnieciskā izglītība šoreiz nebija izšķiroša.
Saeimas Tautsaimniecības komisijā 11. janvārī zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts deputātiem skaidroja VMD reformas galvenos aspektus. Tikmēr VMD darbinieki janvāra sākumā nosūtīja vēstuli Valsts kancelejai, Saeimas politiskajām frakcijām un citām institūcijām, kurā norāda, ka jūsu virzītās pārmaiņas ir sasteigtas. Kas ir galvenais, ko gribat mainīt?
Pēdējā strukturālā reforma VMD tika īstenota 2012. gadā. Desmit gadu periods bez pārmaiņām – tā ir stagnācija. Tas, ko vēlamies šobrīd, – lai VMD kļūst par mūsdienīgu, efektīvu valsts pārvaldes iestādi, kas klientiem palīdz īstenot viņu likumīgās intereses, ilgtspējīgi saimniekojot savā mežā.
Galvenā iecere struktūru izmaiņās – plānojam vienā struktūrvienībā apvienot vienādu vai radniecīgu darbu veicējus, proti, ja tie ir mežziņi, tad viņi strādās vienā struktūrvienībā. Otra iecere saistās ar specializāciju, lai no darbinieka sagaidītu augsta līmeņa zināšanas, kā arī atbildību. Lai nebūtu tā, ka kādā brīdī viņš kļūst arī par meža ugunsdzēsēju. Specializācija VMD darbu padarīs efektīvāku.
Dienestā atteiksimies no līdzšinējās apgaitu sistēmas. Patlaban katram mežzinim ir individuāli noteikta teritorija, kurā viņš uzrauga, kā meža īpašnieki veic mežsaimniecisko darbību. Tā vietā veidosim vairāku mežziņu kopīgas apgaitas, t. i., vairāki mežziņi būs piesaistīti vienai teritorijai, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu savstarpēju aizstāšanu, tiks izlīdzinātas darba slodzes.
Plānojam klientu apkalpošanas vietas nodalīt no mežziņu darba vietām, lai panāktu, ka lēmumu pieņēmēji, proti, mežziņi, nesatiekas ar klientiem. Tādējādi mēs savus darbiniekus pasargāsim no ārējās ietekmes, kas ir iespējama, un man ir signāli, ka šāda ietekme tiek praktizēta.
Vai jūs ar to domājat korupcijas riskus, par kuriem minēts VMD darbības stratēģijā 2021.—2027. gadam? Tajā teikts: “Dienesta amatpersonas, pieņemot privātpersonām saistošus lēmumus, darbojas katra savā konkrētā teritorijā – apgaitā. Līdz ar to arī ikvienam iesniedzējam ir skaidri zināms, kura amatpersona pieņems lēmumu viņa lietā. Tas rada iespējamību mēģinājumiem iespaidot rezultātu.”
Jā, tai skaitā. Īstenojot pārmaiņas, būtiski mazināsies lēmumu ietekmēšanas iespēja, jo klientiem pirms tam nebūs zināms lēmuma pieņēmējs.
Ir veikts pētījums, kurš parādīja, ka VMD lēmumu ietekmējamība ir viena no augstākajām valsts pārvaldē.
Līdz ar pārmaiņām darbiniekiem izlīdzināsies darba slodze. Tagad tā izlīdzinās 3—5 gadu periodā. Identiska amata darba darītāji, taču viņu darba apjoms atšķiras līdz pat trim reizēm. Par normu tiek uzskatīts, ja starpība ir 20% robežās no vidējā, kas arī ir pietiekami daudz. Iepriekšējā gada sākumā uz šo problēmu norādīja paši darbinieki mūsu veiktajā darbinieku apmierinātības pētījumā.
Izlīdzinoties slodzēm, darbiniekiem būs pilnvērtīgs atvaļinājums, bez uztraukuma par to, ka, atgriežoties no atvaļinājuma, būs izveidojusies darbu kaudzīte.
Darbiniekiem būs specializācija, proti, iespēja maksimāli izmantot savu darba laiku un resursus, būtiski uzlabot savu sniegumu attiecīgajā jomā. VMD 58% darbinieku ir vecāki par 50 gadiem, savukārt 144 mežziņi ir vecumā no 60 līdz 66 gadiem. Tas nozīmē, ka nevar šiem kolēģiem likt strādāt fiziski smagu darbu, piemēram, dzēst meža ugunsgrēkus.
Darbu un lēmumu pieņemšanu atvieglos arī procesu pārskatīšana un standartizēšana, identificējot un izslēdzot liekas, vērtību neradošas darbības. Mēģināsim darbu efektivizēt.
Kas mainīsies dienesta klientiem?
Klientiem nodrošināsim vienādus iestādes lēmumus pie vienādiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem. Šobrīd virsmežniecībās ir lēmumu dažādība. Standartizējot šos procesus un nododot vienādo darba veicēju vadību vienās rokās, panāksim, ka VMD lēmumi būs vienveidīgi.
Plānojam, ka lēmumus izdosim krietni īsākos termiņos un klientam nelabvēlīga lēmuma gadījumā, ja tas neapmierina, likumības un pamatotības pārbaude būs ātrāka.
Klientu apkalpošanu plānojam pēc vienota apkalpošanas standarta, kura šobrīd nav. Patlaban katra virsmežniecība to dara tā, kā prot, bez vienotas vadības.
VMD klientiem būs iespēja visus pakalpojumus saņemt digitāli. Kamēr būs pārejas posms, nodrošināsim arī informācijas sistēmas lietošanas atbalstu, saglabājot klientu apkalpošanas iespējas klātienē.
Klientiem būs iespēja piedalīties VMD pakalpojuma kvalitātes uzlabošanā – prasīsim atgriezenisko saiti un ierosinājumus un ar tiem rūpīgi strādāsim.
Pēc darbinieku aplēsēm izmaiņas būtiski ietekmēs ne tikai reģionālo attīstību, bet arī pakļaus Latvijas mežus lielākam ugunsgrēku riskam ugunsnedrošajā periodā. Ilgstoši notiek pārrunas, ka mežu ugunsgrēku risku novēršanu savā pārziņā varētu pārņemt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Kam vajadzētu būt atbildīgam par meža ugunsgrēku novēršanu?
Ugunsgrēki 99% gadījumu ir cilvēku neapzinīgas rīcības rezultāts. To varam ietekmēt ar aktīvām informatīvām kampaņām, kurām ir ietekme.
Meža ugunsgrēku statistika liecina, ka ugunsnelaimes ietekmē laikapstākļi, ūdens pieejamība, kā arī citi faktori, kurus kā iestāde nevaram ietekmēt.
VMD bez VUGD līdzdalības dzēš mazāk kā pusi – aptuveni trešdaļu – no visiem meža ugunsgrēkiem. Pēc platības tie ir mazākie meža ugunsgrēki.
Pie šādiem apstākļiem VMD būtu vajadzīgi nesamērīgi lieli resursi, lai garantētu mazas izdegušās platības. Meža ugunsgrēku dzēšanā, pēc maniem ieskatiem, ir jāpiedalās speciāli un fiziski labi sagatavotiem darbiniekiem, savukārt VMD šo funkciju ir mantojis no tiem laikiem, kad dienestā bija nodarbināti vairāki tūkstoši darbinieku. Šobrīd VMD darbinieku vecuma struktūras dēļ esam nonākuši strupceļā.
Ugunsapsardzībā balstāmies uz sezonas strādniekiem, kurus nodarbinām četrus mēnešus gadā. Cilvēkresursu pieejamība Latvijā ir liela problēma, katru gadu kļūst arvien grūtāk nolīgt darbiniekus ugunsdzēsībai četru mēnešu periodā. Tā nav problēma, kuru var atrisināt ar lielāku finansējumu. Latvija nav tik bagāta, lai uzturētu divas ugunsdzēsības struktūras. Tālredzīgākais un efektīvākais risinājums būtu uzticēt VUGD arī meža ugunsdzēsības funkciju. Savukārt VMD varētu palīdzēt ar meža ugunsapsardzības infrastruktūras uzraudzīšanas un pieskatīšanas jautājumiem un nodrošināt to, ka VUGD ir pieejama informācija, varam nodrošināt arī sākotnējo reaģēšanu uz ugunsgrēkiem. Bet lēmums ir jāpieņem politiķiem.
Vai arī turpmāk saglabāsies ugunsnovērošanas torņi? Kā varēs iespējami ātrāk reaģēt uz meža ugunsgrēkiem?
Jā, tie saglabāsies. VMD izmēģina pilotprojektu, kādā veidā varētu darbināt attālinātās ugunsnovērošanas sistēmu. Plānots, ka, ja būs labi rezultāti, ar šādām sistēmām varētu aprīkot visus ugunsnovērošanas torņus.
2020. gada jūlijā Valsts kontroles (VK) revīzijā “Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?” tika secināts, ka medījamās sugas netiek apsaimniekotas pietiekami atbildīgi un tālredzīgi un netiek nodrošināta dažādu interešu – mednieku, mežsaimnieku, lauksaimnieku un vides aizsardzības – sabalansēšana, pieņemot lēmumus. VK ierosināja lūšus noteikt par īpaši aizsargājamu sugu. Vai VK ieteikumi ir ņemti vērā un ir veiktas kādas izmaiņas?
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir rosinājusi grozīt Ministru kabineta noteikumus Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”, paredzot Eirāzijas lūsi noteikt kā īpaši aizsargājamu sugu. Šobrīd šie dzīvnieki ir iekļauti ierobežoti izmantojamo, īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Tas ir iemesls, kāpēc šogad pieņēmām lēmumu nenoteikt pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjomu, līdz ar to neizsniegt lūšu medību atļaujas, gaidot, kāds šajā jautājumā būs politiķu lēmums.
VK revīzijas ieteikumi ir pietiekami apjomīgi, un, tos izpildot, ir noteikta vienota kārtība lēmumu pieņemšanā par pieļaujamo nomedīšanas apjomu, tiek veidoti digitālie rīki informācijas apkopošanai un analīzei par medību resursiem, meža dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, savvaļas dzīvnieku klātbūtnes pazīmēm u. c.
Plānojot VMD strukturālās izmaiņas, esam raudzījušies, lai izpildītu VK ieteikumus par pienācīgu medību saimniecības uzraudzību. Pirms tam saņēmām aizrādījumu, ka esošā kapacitāte ir nepietiekama. Plānots, ka to stiprināsim, palielinot medību inspektoru skaitu.
Latvijas Mednieku savienība medijos ir izteikusies, ka no lūšu medību aizlieguma cietīs zinātne un sabiedrība. To, ka no šī aizlieguma cietīs zinātne, medijiem ir teicis arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadītājs Jurģis Jansons. Vai patiešām zinātne un sabiedrība cietīs?
Pieļauju, ka pētniecībai ir izmantojamas arī neinvazīvas metodes, kuras var nodrošināt informāciju, lai izpētītu konkrēto sugu.
Savukārt sabiedrības intereses sakārto likumdevējs, pieņemot attiecīgu regulējumu. Pašreiz ir ierosināta lūša statusa maiņa. Diskusijā var piedalīties ieinteresētās puses, arī zinātnieki.
VK revīzijā ir secinājusi, ka Eiropas Padomes Dzīvotņu direktīva aizliedz medīt Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo sugu – lūšus –, paredzot tikai atsevišķus izņēmuma gadījumus, tai skaitā, ja medības nekaitē populācijas saglabāšanai. Izņēmums tiek pieļauts, ja Latvija spēj pierādīt, ka dzīvnieku skaits ir pietiekams un nesamazinās.
Jā, līdz ar to Latvijai ir zināmas problēmas ar Eiropas Padomes direktīvas prasību pilnvērtīgu izpildi. Ja politiķi tomēr lemj par labu lūšu medībām, tad normatīvais regulējums ir jāpapildina ar tām VMD pilnvarām un kritērijiem, pēc kādiem vērtējam un kādus izmantojam, nosakot iespējamo nomedīšanas limitu.
Ir izstrādāta VMD darbības stratēģija 2021.—2027. gadam, kurā noteikti VMD virzības mērķi un prioritātes. Tajā norādīts, ka līdz 2050. gadam Latvijas mežu ražība ir jāpalielina par 25%, tādējādi ik gadu paaugstinot CO2 piesaisti Latvijas mežos. Kāda nozīme ir Latvijas mežiem, virzoties uz klimatneitralitāti?
Mežs bez cilvēka iejaukšanās ir CO2 neitrāls. Lai ar meža palīdzību veicinātu klimatneitralitāti un izmantotu kā CO2 krātuvi, meži ir mērķtiecīgi jāapsaimnieko. Tas jādara saprātīgi, jo mežu resurss, kas beigās kļūs par kokrūpniecības materiāliem, arī kalpo CO2 piesaistei. Labi materiāli tiek izmantoti būvniecībā, mēbeļu ražošanā, arī citur, kur tiek izmantota koksne tā, lai ļoti ilgā laika periodā saglabātu oglekļa banku.
Latvijā meži ir vienīgā iespēja uzkrāt oglekli. Protams, malkas iegūšana klimatneitralitātei neko nedod, tādēļ ir būtiski veicināt augstvērtīgu koku sugu audzēšanu Latvijas mežos, lai varētu ražot mēbeles un būvēt mājas.
Galvenais uzsvars, kas ir VMD kompetencē, ir zinātniski atbalstīta meža reproduktīvā materiāla lietošana, jo uzraugām arī stādu un sēklu ražošanu un tirdzniecību. Meža audzēšanā ir jāstimulē labāko metožu izmantošana, ko var darīt gan ar politikas veidošanu un normatīvajiem aktiem, gan ar valsts atbalsta pasākumiem. VMD administrē, lai visi izpildītu vismaz minimālās prasības, varam arī konsultēt par meža audzēšanas labākajām iespējām.
Medijos LVMI “Silava” vadītājs ir teicis: “Ja vecos mežus sāktu mainīt pret jauniem, tas būtu stabils ieguldījums nākotnē. Mūsu mežos trešdaļa mežaudžu, no zemes saimnieka viedokļa, ir uzskatāmas par izaugušām vai pat novecojušām – nocērtamām galvenajā cirtē un pēc tam mērķtiecīgi atjaunojamām. Veci meži Latvijā uzkrājas. Bet, ja gribam piesaistīt oglekli arī pēc 50 gadiem, jāsāk domāt valstiskāk.” Kāda, jūsuprāt, ir Latvijas mežu kvalitāte, un ko darīt, lai tā uzlabotos?
Meža kvalitāti nevar mērīt vienpusēji, jo dabiskuma elements ir pietiekami liels. Savulaik mežs nebija prioritāte, tas auga savā vaļā. Līdz ar to tajā patlaban nav tādas koksnes produkcijas, kāda ir mērķtiecīgi audzētās mežaudzēs. Toties šiem mežiem piemīt dabiskums, par kuru liecina dabas skaitīšanas rezultāti, – mums ir bioloģiski vērtīgi meži.
Ir skaidrs, ka vecie meži piesaista mazāk CO2 nekā jaunie. Tie vairs neaug, bet nobriest un mirst. Taču, saprātīgi plānojot un veidojot mežu, kas ir izmantojams saimnieciski, vecais mežs būtu jāaizstāj ar jaunu, kurā būtu spēcīgi uzlabots stādāmais materiāls jeb meža reproduktīvais materiāls. Tomēr visi vecie meži nebūtu izcērtami, jo tajos ir daudzfunkcionāla dabiska vide. Bez ekonomikas un CO2 piesaistes ir arī citas vērtības un funkcijas, kuras sabiedrībai ir svarīgas, – rekreācija, dabas aizsardzība, sēņošana.
Šajos jautājumos ir ļoti rūpīgi jāsabalansē sabiedrības vajadzības pēc meža pakalpojuma, lieli izaicinājumi būs saistībā ar zaļā kursa ieviešanu. Sabiedrībā būtu nepieciešams krietni vairāk diskusiju, lai saprastu, kā rīkoties, – vai vecie meži ir jāaizstāj, vai nav. Tas lielā mērā ir zinātnieku un politiķu jautājums –, uz ko tad mēs ejam?
