#zinisavastiesības – darba līguma noslēgšana, grozīšana un izbeigšana

Pirmais desmit raidījumu cikla “Zini savas tiesības!” raidījums ir veltīts darba tiesisko attiecību juridiskajam pamatam – darba līgumam un darbībām ar to darba attiecību laikā.

Noslēdzot darba līgumu, darbinieks apņemas nodot savu fizisko vai garīgo darbaspēku darba devēja rīcībā un izpildīt konkrētus pienākumus, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Savukārt darba devējs ar darba līgumu uzņemas maksāt nolīgto atlīdzību un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus, kā arī maksāt nolīgto atlīdzību.

Gan par darba tiesību piemērošanu atbildīgā valsts institūcija – Valsts darba inspekcija (VDI) –, gan ielu intervijās uzrunātie iedzīvotāji atzīst, ka darbinieka kompetence savu tiesību īstenošanā bieži vien ir nepietiekama. Darbinieki paļaujas uz darba devēja sniegto informāciju un pēc palīdzības vēršas novēloti, kad vienīgais risinājums ir tiesvedība.

“Darbiniekam vienmēr ir tiesības uzdot jautājumus meklēt palīdzību Valsts darba inspekcijā, gan Rīgā, gan reģionālajās nodaļās,” norāda raidījuma eksperte – VDI Darba tiesību nodaļas vadošā juriskonsulte Zaiga Strode.

“Reālā situācija ne vienmēr atbilst vēlamajai un likumos noteiktajai. Darba devēji mēdz pārkāpt normatīvo regulējumu – neizmaksāt kompensācijas, uzteikt darba līgumu neatbilstoši Darba likuma regulējumam, kas rezultējas ar strīdiem un tiesvedību. Tikai tad, ja darbinieks labi pārzina savas tiesības, viņš var apjaust situāciju, kad tās tiek pārkāptas, un arī vērsties pēc palīdzības,” atzīst zvērināts advokāts Imants Muižnieks.

Lai noskaidrotu, ko paredz normatīvais regulējums, iedzīvotāji var izmantot arī LV portāla e-konsultāciju pakalpojumus. Aicinām ielūkoties arī LV portāla arhīvā, kurā ir pieejami gan darba tiesību skaidrojumi, gan atbildes uz jautājumiem par darba līguma grozīšanu un izbeigšanu.

Raidījumā “Darba līguma noslēgšana, grozīšana, izbeigšana” kopā ar ekspertiem – VDI juriskonsulti Zaigu Strodi un zvērinātu advokātu Imantu Muižnieku – diskutējām par šādiem jautājumiem:

• Kas raksturo kvalitatīvu darba līgumu? Vai tīmeklī pieejamie darba līguma paraugi ir pietiekams pamats darba līguma noslēgšanai?
• Vai darba līgumā var nebūt ietverta darba samaksa?
• Kāpēc darba līgums obligāti jāslēdz rakstveidā? Kā darbiniekam pierādīt darba attiecību esamību, ja līgums noslēgts mutiski, nevis rakstiski?
• Vai par darbinieka tiesībām nolīgt citu darbu pie cita darba devēja ir jāinformē darba devējs, ja darba līgumā šāds pienākums nav noteikts?
• Kas ir komercnoslēpums? Vai darbiniekam nav tiesību izpaust sava atalgojuma lielumu arī ģimenei?
• Kas būtu jāzina darbiniekam, kura darba līgums ir noslēgts uz cita darbinieka prombūtnes laiku? Kādas ir šī darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības pēc līguma termiņa beigām?
• Kādas būs darbinieces tiesības, kas aizvieto promesošu darbinieci un gaida bērniņu?
• Kas ir darba līguma grozīšana? Cik ilgi darbinieks var domāt, vai grozījumiem piekrist? Kad būtu vērts konsultēties ar kādu piesaistītu juristu/advokātu?
• Kādas tiesiskās situācijas, apstākļi vai notikumi liek izbeigties darba attiecībām?
• Kas jāzina, ja ir notecējis darba līguma termiņš? Kā darba devējs var paziņot aizvietotājam par prombūtnē esošā darbinieka atgriešanos darbā?
• Kādas priekšrocības paredz darba līguma izbeigšana pēc pušu vienošanās?
• Kad darbinieka uzteikumam ir piemērojams pamatojums – Darba likuma 100. panta piektā daļa: svarīgs darbinieka iemesls, kas liedz turpināt darba attiecības tikumības un taisnprātības dēļ?
• Kas jāzina, saņemot darba devēja uzteikumu?
• Vai darbiniekam būtu jāiesniedz atlūgums veselības stāvokļa dēļ?
• Kad darba devējs var uzteikt darba līgumu ilgstoši slimojošam darbiniekam?

Satversmes 90. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.”

#zinisavastiesības: seko LV portālam un jauno raidījumu ierakstiem arī sociālo tīklu vietnēs “Facebook”; “Twitter”; “Youtube” un “Instagram”.