Arhīvs - LV portāls

12.05.2025. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Lidija Dārziņa

Tiesībām uz bezdarbnieka pabalstu iemaksas jāveic ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējos 16 mēnešos

Darba attiecībās biju sešus mēnešus (01.09.2023.–01.03.2024.), tad devos grūtniecības atvaļinājumā un izmantoju BKA. Darba līgums bija uz noteiktu laiku, un pēc BKA man nav darba. Vai es varēšu saņemt bezdarbnieka pabalstu pēc BKA, ja pirms BKA ir nostrādāti tikai seši mēneši?

A

Bezdarbnieka pabalstu piešķir, ja ir izpildīti sociālās apdrošināšanas kvalifikācijas nosacījumi. Bezdarbnieka pabalstu var saņemt bezdarbnieks, kuram:  Nodarbinātības…

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

12.05.2025. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Valsts darba inspekcija

Izdevumu par profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu atlīdzināšana

J

Starp darba devēju un darbinieku ir noslēgta vienošanās par kvalifikācijas paaugstināšanu (studiju ilgums ir trīs gadi no 2021. gada septembra līdz 2024. gada septembrim). Darba devējs darbiniekam ik gadu kompensēja 600 eiro saskaņā ar noslēgto vienošanos. Vienošanās termiņš ir viens gads. Darbinieks piecus mēnešus pēc kvalifikācijas iegūšanas uzteica darba līgumu. Kāda ir kopējā naudas summa, ko darba devējs šajā gadījumā var atprasīt no darbinieka, ņemot vērā apstākli, ka 2022., 2023. un 2024. gadā bija atšķirīgs minimālās darba algas apmērs?

A

Līdz ar to, ja katru gadu saskaņā ar noslēgto vienošanos darba devējs sedza izdevumus par profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu 600 eiro apmērā, tad, tā kā 2022. gadā minimālā darba alga bija 500 eiro, 2023. gadā – 620 eiro, 2024. gadā – 700 eiro, segtos izdevumus var atprasīt tikai par 2023. gadu no 100 eiro (daļa, kas pārsniedza minimālo darba algu 2022. gadā). Papildu 100 eiro atlīdzināmā naudas summa darba līguma uzteikuma gadījumā līdz vienošanās termiņa beigām ir samazināma proporcionāli dienām, kuras darbinieks nostrādājis pēc tam, kad sācies vienošanās termiņš. Par 2023. un 2024. gadu izdevumus attiecībā uz profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu nevar atprasīt, jo tie nepārsniedza tā brīža minimālo darba algu.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

12.05.2025. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Valsts darba inspekcija

Darba grafika grozīšana un darbinieku informēšana jāveic saprātīgos termiņos

J

Darba līgums ir uz nepilnu darba laiku. Darba devējs katru nedēļu nodrošina ar konkrētām darba dienām. Ja es savās brīvajās dienās, kuras ir redzamas darba grafikā, esmu kaut ko ieplānojusi, piemēram, frizieri, ārsta apmeklējumu, bērna nogādāšanu kādā iestādē, bet pēkšņi kāds kolēģis ir jāaizvieto, tad darba devējs liek visu atcelt, jo tās esot manas problēmas, un ierasties darbā.

A

Darba likumā nav tieši noteikts, kāda ir sastādītā darba grafika grozīšanas kārtība. Valsts darba inspekcijas ieskatā termiņam, kādā tiek grozīts darba grafiks, jābūt…

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

12.05.2025. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Valsts darba inspekcija

Vai visiem amata aprakstiem ir jābūt pieejamiem ikvienam darbiniekam

J

Labdien! Vai, strādājot valsts iestādē, es drīkstu iepazīties ar augstāk stāvoša darbinieka amata aprakstu? Vai tādiem…

A

Darba attiecībās ikvienam darbiniekam ir jābūt pieejamam viņa darba līgumam, kā arī amata aprakstam. Piekļuve citu darbinieku amata aprakstiem tiesību aktos nav noteikta. Ja darba procesā rodas neskaidrības, kura darbinieka amata pienākumos ir risināt konkrētus jautājumus, tas būtu noskaidrojams ar struktūrvienības vadītāja starpniecību, vaicājot, pie kura darbinieka attiecīgajā situācijā vērsties.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

07.05.2025. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Zaida Kalniņa

Atlaišanas pabalsta apmērs ir saistīts ar darba stāžu uzņēmumā

J

Labdien! Vēlos precizēt, kādā apmērā man pienākas atlaišanas pabalsts. Esmu atbrīvota pēc Darba likuma 101. panta 7.…

A

Jautājumā norādītā atsauce uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu nozīmē, ka darba devējs ir uzteicis darba līgumu, pamatojoties uz to, ka darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums. Tādā gadījumā Darba likums paredz darba devējam obligātu pienākumu izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu. Atlaišanas pabalsta apmēru nosaka Darba likuma 112. pants, proti, tas ir atkarīgs no jūsu kopējā uzņēmumā nostrādātā laika.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

07.05.2025. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Maksātnespējas kontroles dienests

Ja darbinieku atlaiž tiesiskās aizsardzības procesa laikā, atlaišanas pabalsts izmaksājams pilnā apmērā

J

Uzņēmumam no 2024. gada beigām ir noteikts tiesiskās aizsardzības process. 2025. gada sākumā visi darbinieki tika atlaisti…

A

TAP piemērojamās metodes var attiecināt arī uz darbinieku darba samaksas prasījumiem, ja tam piekrīt attiecīgais darbinieks (skat. Maksātnespējas likuma 38. panta ceturto daļu). Saskaņā ar Darba likuma 59. pantu darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Savukārt atlaišanas pabalsts nav darba samaksa Darba likuma izpratnē, bet gan darba attiecību izbeigšanas gadījumā darbiniekam pienākošais maksājums, kam ir kompensējošs raksturs, tomēr arī šis maksājums izriet no darba tiesiskajām attiecībām, tādējādi arī uz to TAP metodes nav piemērojamas.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

29.04.2025. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Zaida Kalniņa

Izmaiņas darba samaksā noformējamas kā vienošanās par grozījumiem darba līgumā

J

Vai darba devējs bez manas piekrišanas var mainīt darba algas izmaksas veidu? Algu patlaban izmaksā kā fiksētu summu katru…

A

Darba līgumu groza, ievērojot Darba likuma 97. vai 98. pantā noteikto kārtību. Piekrist vai nepiekrist piedāvātajiem darba līguma grozījumiem ir darbinieka brīva griba. Ja darbinieks piekrīt darba līguma grozījumiem un paraksta rakstveida vienošanos, tad grozītie darba līguma noteikumi pusēm ir saistoši un darba tiesiskajām attiecībām tiek piemēroti no vienošanās spēkā stāšanās brīža. Ja darbinieks nepiekrīt piedāvātajiem darba līguma grozījumiem, darba devējs ir tiesīgs uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā Darba likuma 101. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

29.04.2025. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Zaida Kalniņa

Virsstundu darbs ir saistīts ar nolīgto pārskata periodu

J

Labdien! Strādāju par pārdevēju, un man darba līgumā ir noteikts summētais darba laiks, 40 stundas nedēļā. Aprīlī nostrādāju 184 stundas. Vai man virsstundas tiks aprēķinātas no 158 stundām vai 176 stundām?

A

Lai atbildētu uz jūsu jautājumu par virsstundu darba apmaksu šīgada aprīlī, būtu nepieciešams zināt, kāds pārskata periods jums ir nolīgts darba līgumā. Virsstundu darbs rodas un darba devējam tas ir jāapmaksā, ja nolīgtā pārskata perioda ietvaros veidojas lielāks nostrādāto stundu skaits, nekā attiecīgajos mēnešos normāla darba laika ietvaros ir jānostrādā. Darba likuma 140. panta trešā daļa noteic, ka summētā darba laika gadījumā pārskata periods ir viens mēnesis, taču darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par citu pārskata perioda ilgumu, bet ne ilgāku par trim mēnešiem, bet darba koplīgumā – ne ilgāku par 12 mēnešiem.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

29.04.2025. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Zaida Kalniņa

Vai arodsaslimšanas gadījumā jārēķinās ar uzteikumu

J

Labdien! Vai darba devējs drīkst atlaist no darba darbinieku, ja ir noteikta arodsaslimšana? Paldies!

A

Darba devējam jāinformē darbinieks par brīvajām darbavietām, kurās darbinieks varētu tikt nodarbināts, ja šāda iespēja uzņēmumā pastāv. Ja darbinieka veselības stāvoklis atļauj veikt citu darbu un viņš tam piekrīt, tad atbilstoši Darba likuma 97. pantam darbinieks un darba devējs vienojas grozīt darba līgumu, nodrošinot darbiniekam jaunu darbu. VDI norāda, ka darbiniekam, izvērtējot darba devēja piedāvātos darba līguma grozījumus, ir tiesības atteikties no darba līguma grozīšanas. Ja darbinieks nepiekrīt darba devēja piedāvātajiem darba tiesisko attiecību noteikumu grozījumiem, darba devējs ir tiesīgs uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā Darba likuma 101. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

25.04.2025. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Lidija Dārziņa

Ar nodokli neapliek Latvijas rezidenta algota darba ienākumus citā ES dalībvalstī

J

Labdien! Es vēlētos uzdot jautājumu par Latvijas rezidentu, kurš strādā algotu darbu Polijā. Personai, kas ir jaunāka par 26 gadiem, vienīgais ienākumu veids ir algots darbs Polijā. Pēc Polijas likuma personai, kura ir  jaunāka par 26 gadiem un nodarbināta uz darba līguma pamata, jāmaksā tikai sociālais nodoklis, bet nav jāmaksā ienākuma nodoklis. Vai ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija un jāsamaksā ienākuma nodoklis Latvijā, kaut arī rezidences valsts ir Polija? Ja persona vēlas veikt ilgstošus ieguldījumus (ar potenciālu kapitāla pieaugumu), piem., Revolut bankā, vai ir jānorāda rezidences valsts (Polija) vai pilsonība (Latvijas)?

A

Latvijas rezidentam, kuram vienīgie ienākumi ir algota darba ienākumi kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, nav jāiesniedz gada ienākumu deklarācija un nav jāmaksā nodoklis…

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

24.04.2025. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Zaida Kalniņa

Ieturējumi par zaudējumiem – tikai ar darbinieka rakstveida piekrišanu

J

Labdien! Daudz tiek lasīts, ka ir uzņēmumi, kuri zādzību dēļ radušos zaudējumus ietur no darbinieku algām, lai gan…

A

Visas ziņas, kas ir jāiekļauj darba līgumā, nosaka likuma 40. pants. Tādējādi darbiniekam ir jāievēro viņa darba līgumā noteiktie nodarbinātības noteikumi, kuriem viņš ir piekritis, parakstot darba līgumu. Darba devējam nav tiesību prasīt, lai darbinieks veiktu darba līgumā neparedzētu darbu, izņemot Darba likuma 57. pantā noteiktos gadījumus.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

24.04.2025. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Zaida Kalniņa

Tiesības uz blakus darbu – noslēgt darba līgumu ar citu darba devēju 1

J

Labdien! Vai darba likumdošana paredz, ka viens cilvēks divās darbavietās var būt nolīgts uz normālo darba laiku? Ja var,…

A

Darba likumā nav noteikts, cik darbavietās un ar kādu nolīgto darba laiku – pilnu vai nepilnu – viens darbinieks var būt nolīgts. Saskaņā ar Darba likuma 91. un 92. pantu tiesības uz blakus darbu vai ierobežojums veikt blakus darbu var būt noteikts darba līgumā. Tādēļ jums primāri ir jāpārliecinās par pamata darbavietā noslēgtā darba līguma noteikumiem: vai tas paredz aizliegumu uz blakus darbu, proti, aizliedz slēgt darba līgumu ar citu darba devēju, vai arī cita darba līguma noslēgšanu nepieciešams saskaņot ar pamata darba devēju. 

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

24.04.2025. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Olga Lauva

Par darba izpildi var slēgt arī uzņēmuma līgumu

J

Labdien! Mana darba vieta ir pašvaldības iestāde, kur esmu nodarbināta pilnas slodzes amatā astoņas stundas dienā un 40…

A

Persona kā saimnieciskās darbības veicējs, visticamāk, slēgs uzņēmuma līgumu, kura regulējums ir paredzēts Civillikuma 2212. pantā, kas noteic, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Tādējādi atšķirībā no darba līguma uzņēmuma līguma gadījumā persona veic darbu brīvi izvēlētā laikā, ievērojot uzņēmuma līgumā noteikto darba izpildes termiņu, izmantojot savus rīkus un līdzekļus. Saskaņā ar Civillikuma 2179. panta otro daļu uzņēmuma līguma priekšmets ir konkrēts darba rezultāts. Ņemot vērā iepriekš minēto un līgumu brīvības principu, normatīvais regulējums neaizliedz darbiniekam slēgt uzņēmuma līgumu, jo darba līguma esamība pati par sevi nerada aizliegumu noslēgt arī citus civiltiesiskus līgumus.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

24.04.2025. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Olga Lauva

Kādi ir apdrošināšanas periodu apliecinošie dokumenti

J

Vai darba grāmatiņā var nomainīt ierakstu par 1988. gadu, ja tiek pierādīts, ka tas ir nekorekts un traucē cilvēkam doties…

A

Apdrošināšanas periodu apliecinošos dokumentus iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA). VSAA uzskaita atsevišķus apdrošināšanas periodus un aprēķina kopējo apdrošināšanas stāžu. Noteikumu 5. punktā minēti apdrošināšanas stāžu apliecinošie dokumenti, t. i., darba grāmatiņa, kolhoznieka darba grāmatiņa, darba līgums un dokumenti par tā izpildi, kuros ir norāde par attiecīgā darba perioda pabeigšanu. Atbilstoši noteikumu 7. punktam darba grāmatiņu (darba līgumu grāmatiņu) ņem vērā apdrošināšanas perioda pierādīšanai, ievērojot tajā norādīto apdrošināšanas perioda sākuma un beigu datumu (dienu, mēnesi, gadu).

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

23.04.2025. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Zaida Kalniņa

Darbinieka atvaļinājums izmantojams individuālajā darba gadā

J

Sveiki! Jautājums par atvaļinājumu izņemšanas kārtību. Darba uzsākšana – 1. aprīlis. Vai ir iespējams šāds scenārijs,…

A

Darba likuma 149. un 150. pantā noteiktas darbinieka tiesības uz apmaksātu atpūtas laiku kopumā četru kalendāra nedēļu apmērā. Četru kalendāra nedēļu atpūtas periods ir attiecināms uz darbinieka vienu individuālo darba gadu, kas katram darbiniekam ir savs, un tā sākums ir darba līguma noslēgšanas diena. Piemēram, ja darba līgums noslēgts 01.04.2023., tad individuālais darba gads ir 01.04.2023.–31.03.2024. utt. Atbilstoši minētajam atvaļinājumu ikvienam darbiniekam piešķir, ņemot vērā viņa individuālā darba gada periodu. Lai nodrošinātu darbinieka tiesības uz atpūtu, Darba likums nosaka obligātu pienākumu darba devējam piešķirt darbiniekam ikgadējo atvaļinājumu.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

22.04.2025. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Valsts kanceleja

Aizvietošanas tiesiskā noformēšana ir atkarīga no nodarbinātības attiecību veida

J

Vai valsts pārvaldē strādājošam darbiniekam ir tiesības atteikties no papildu darba pienākumu veikšanas kolēģu prombūtnes…

A

Līdz ar to, lai atbildētu uz jūsu jautājumu, ir jāvērtē konkrētā gadījuma faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo situācijas var būt dažādas. Piemēram, aizvietošanu darba tiesiskajās attiecībās nodarbinātajiem var noformēt kā papildu darbu. Tāpat šāds pienākums var būt noteikts arī darbinieka darba līgumā.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

16.04.2025. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Zaida Kalniņa

Nodarbinātības noteikumus maina, grozot darba līgumu

J

Labdien! Vēlos noskaidrot savas tiesības darba vietā. Pašlaik esmu uz darbnespējas lapas, taču pēc atgriešanās darba…

A

Ja darbinieks piekrīt un paraksta vienošanos par darba līguma grozījumiem, tai ir juridisks spēks un tā ir uzskatāma par sākotnējā darba līguma sastāvdaļu. Grozītie darba līguma noteikumi pusēm ir saistoši un darba tiesiskajām attiecībām tiek piemēroti no vienošanās spēkā stāšanās brīža. Darba devējs nav tiesīgs bez darbinieka piekrišanas, neveicot rakstveida grozījumus darba līgumā, piemēram, tikai mutvārdos deleģēt citu darba pienākumu veikšanu.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

16.04.2025. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Zaida Kalniņa

Kā rīkoties, ja darbavietā tiek piedzīvots mobings 1

J

Kolēģe bija ne vien agresīva, bet arī pietiekami harismātiska, lai noskaņotu pret mani pārējos kolēģus, katru manu mazāko kļūdu skaļi “reklamējot”, sūdzoties par mani, ka es neko nemāku un nesaprotu, tādējādi arī citi pieredzējušie kolēģi sāka apzināti meklēt manas kļūdas, pavērst situācijas tā, lai es visos pārpratumos izskatītos vainīga. Šobrīd priekšniecība pret mani izturas skeptiski un skatās ar aizdomām. Man ievērojami mazāk tiek doti darba uzdevumi. Jūtos ļoti apjukusi, jo, pirmkārt, mani māc bažas, vai saskaņā ar tiesu praksi man var uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz DL 101. panta 6. punktu, ņemot vērā, ka man tika noteikts pārbaudes laiks un darba devējam bija iespēja pārliecināties par manām profesionālajām spējām, kā arī mana izglītība ir atbilstoša. Tāpat vēlos saprast, vai saistībā ar šo situāciju man ir jēga vērsties pret konkrēto kolēģi, lai piedzītu kādu morālo kompensāciju vai ziņotu par mobingu darbavietā, jo minētie apstākļi ir radījuši man psiholoģiskas problēmas, es jūtos vairāk noslēgusies sevī, neticu sev un neuzticos cilvēkiem, kā arī sirdī jūtos vientuļa un vainīga pie visām kļūdām.

A

Tāpat mobings var izpausties sarakstē, telefonsarunās, attieksmē pret darbinieku, tostarp nepatiesas informācijas jeb baumu izplatīšanā. Tā var būt arī ignorēšana, tiesību ierobežošana, nevienlīdzīga attieksme u. c. rīcība. Darba likuma 3. pantā ir noteikts, ka darbinieks uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Tādējādi problēmas darba tiesiskajās attiecībās ir jārisina ar savu tiešo darba devēju, ar kuru ir noslēgts darba līgums. Vispirms jums būtu jāiesniedz sūdzība darba devējam par kolēģes darbībām, kas saistītas ar mobingu.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

14.04.2025. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Lidija Dārziņa

Vai darba ņēmējam vienlaikus var būt sava saimnieciskā darbība 1

J

Sveiciens! Vai persona var vienlaikus būt individuālais komersants/pašnodarbinātais un atrasties patstāvīgās darba attiecībās ar darba līgumu? Piemēram, ja personai ir oficiāla nodarbinātība, darbs ar noslēgtu darba līgumu, vai persona drīkst arī reģistrēties kā iepriekš minētais un, piemēram, vakaros piestrādāt par kurjeru? Paldies!

A

Cilvēks var būt darba ņēmējs, strādāt algotu darbu, un vienlaikus viņam var būt arī savs bizness, reģistrēta saimnieciskā darbība, kam var izvēlēties individuālā komersanta statusu. Pašnodarbinātais pats kārto savas saimnieciskās darbības grāmatvedību un maksā nodokļus. Tiesības uz blakus darbu ir noteiktas Darba likuma 91. pantā. Darbinieka tiesības strādāt blakus darbu un tā saskaņošanas kārtību parasti nosaka darba līgumā.    Vienlaikus Darba likuma 92. pants noteic, ka darbinieka tiesības veikt blakus darbu var ierobežot darba devējs, ciktāl tas attaisnojams ar pamatotām un aizsargājamām darba devēja interesēm, it īpaši, ja blakus darbs negatīvi ietekmē vai var ietekmēt darbinieka saistību pienācīgu izpildi.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

14.04.2025. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Lidija Dārziņa

MUN maksātājam paralēli var būt īres ienākumi, kuriem piemēro 10% iedzīvotāju ienākuma nodokli

J

Sveiki! Reģistrējos VID kā MU 25% maksātājs. Ieņēmumi ir mazi, tādēļ nolēmu šovasar papildus piepelnīties un izīrēt…

A

Iespēja maksāt 10% nodokli paredzēta likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 12. daļā. Ja vēlas maksāt 10% iedzīvotāju ienākuma nodokli no dzīvokļa izīrēšanas,…

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei