Arhīvs - LV portāls

06.03.2026. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Zaida Kalniņa; Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Tēvam ir tiesības izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu

Esmu tēvs, kas izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, bet strādā savā pamatdarbā (metālapstrādē) un saņem…

MUN maksātāji likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē ir pašnodarbinātie, līdz ar to par MUN maksātāju VSAOI tiek reģistrētas pilnā apmērā kā par pašnodarbināto (31,07%) neatkarīgi no MUN apgrozījuma lieluma. Jūsu tiesības strādāt blakus darbu, t. sk. veikt saimniecisko darbību/būt pašnodarbinātajam, nosaka vai nu noslēgtais darba līgums, vai cits uzņēmuma iekšējais normatīvais akts. Ja darba devējs nav noteicis prasību saskaņot vai informēt par blakus darbu, tad BKA laikā jūs varat veikt saimniecisko darbību bez saskaņojuma. Turpretī, ja ir noteikts pienākums saskaņot blakus darbu, tad jāsniedz darba devējam informācija par vēlmi strādāt blakus darbu, reģistrējot saimniecisko darbību (iesniegums).

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

04.03.2026. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Zaida Kalniņa

Pedagogam nav pienākuma piekrist strādāt citā iestādē

J

Sveiki! Rīgā tiks slēgta (likvidēta) pirmsskolas izglītības iestāde, tā netiek apvienota ar citu iestādi.…

A

Tā kā darba tiesiskās attiecības nebalstās uz piespiedu modeļiem, darba devējs nevar bez darbinieka piekrišanas grozīt darba līgumu un pārcelt viņu darbā uz citu iestādi, kas ir cita juridiskā persona. Tāpēc piedāvājums strādāt citā pirmsskolas izglītības iestādē vērtējams kā darba devēja iniciatīva, un darbiniekam nav pienākuma to pieņemt. Ja iestāde kā juridiskā persona tiek likvidēta, tad darba devējam ir pienākums izteikt darba līguma uzteikumu.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

26.02.2026. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Zaida Kalniņa

Arodslimības noteikšana nav atkarīga no darba attiecību statusa

J

Darbavieta nosūtīja uz OVP, ārsts ieteica uzsākt kārtot arodsaslimšanu. Esmu darba attiecībās jau 20 gadus, darba līgumā ir punkts, ka ilgstošas DNL gadījumā pēc sešiem mēnešiem uzteic darbu. Diemžēl sešu mēnešu laikā nav iespējams nokārtot visas formalitātes par arodsaslimšanu. Vai tas ietekmēs arodsaslimšanas nokārtošanu, ja man nebūs darba līguma? Šobrīd ir izsniegta DNL, veicu nepieciešamos izmeklējumus atkārtotai arodkomisijai.

A

Jūsu darba līgumā minētais par darba līguma uzteikumu ilgstošas darbnespējas dēļ ir atsauce uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktu. Tas dod tiesības darba tiesiskās attiecības izbeigt, ja: darbinieks darbnespējas dēļ nepārtraukti neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus vai neveic darbu atkārtoti ar pārtraukumiem ilgāk nekā triju gadu periodā, izņemot gadījumus, ja darbnespēja radusies nelaimes gadījumā darbā vai arodslimības dēļ.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

20.02.2026. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Zaida Kalniņa

Ilgstošas darbnespējas sekas – darba devēja tiesības izteikt uzteikumu

J

Man sakarā ar hronisku saslimšanu piecus ar pusi mēnešus bija darbnespējas lapa. Gatavojos jau atgriezties darbā, bet paslīdēju…

A

Jā, darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks ilgstoši slimo. Šādas darba devēja tiesības ir noteiktas Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktā: darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību, vai arodslimība.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

19.02.2026. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Izglītības kvalitātes valsts dienests

Kādas prasības jāizpilda, lai dibinātu uzņēmumu, kas skolēniem sniegs attālinātas matemātikas konsultācijas

J

Vai šādā gadījumā ir vajadzīgs pedagoga privātprakses sertifikāts vai pedagoģiskā izglītība/kvalifikācija uzņēmuma pasniedzējiem, ja viņu uzdevums ir tikai skolēnu zināšanu papildināšana konsultāciju formā? 4. Kādi būtu pareizie un ieteicamie juridiskie soļi, lai korekti izveidotu un organizētu šāda veida uzņēmumu, tostarp attiecībā uz pasniedzēju nodarbināšanas veidu (darba līgums vai uzņēmuma līgums)? Pateicos par sniegto skaidrojumu.

A

Jūsu jautājumā minētā izglītojošā darbība ir uzskatāma par interešu izglītības programmas īstenošanu. Lai juridiska persona, kas nav reģistrēta Izglītības iestāžu…

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

17.02.2026. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: LV portāls

Algai nepiemērotos atvieglojumus var izmantot, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju

J

Labdien! Darba devējs ir noteicis “cieto” neto darba mēnešalgu, un, pievienojot apgādājamos algas nodokļa grāmatiņā,…

A

Tiesību normas neregulē to, vai darba līgumā atlīdzība par darbu ir nosakāma bruto (pirms nodokļu nomaksas) vai neto (pēc nodokļu nomaksas). Par to puses vienojas. Atbilstoši Darba likuma 40. panta pirmajai daļai darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Šī panta piektā daļa paredz, ka darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs – pie darba devēja.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

16.02.2026. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Valsts darba inspekcija

Virsstundu darbs pieļaujams, ja puses par to ir vienojušās

J

Sveicināti! Vai priekšnieces vietniece (pašvaldībā), kam darba līgumā ir noteikts normālais darba laiks, drīkst strādāt ilgāk par astoņām stundām dienā? Respektīvi, ja kāds darbinieks slimības vai citu iemeslu dēļ nav darbā, normālā darba laika posms pagarinās un pāriet līdzīgi kā summētā darba laiks. Ja viņa pati veido darba grafiku, vai nav piemērojama kriminālatbildība par to, ka izmanto dienesta stāvokli, lai sev norādītu darba stundas virs nolīgtā darba laika?

A

Darba likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata. Tādējādi arī attiecībā uz jautājumā minēto personu, ja viņa ir darbiniece Darba likuma izpratnē, ir saistošs Darba likumā noteiktais regulējums par darba devēja un darbinieka savstarpējo pienākumu un tiesību apjomu, tai skaitā Darba likuma 136. panta otrās daļas noteikums par to, ka virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

16.02.2026. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Valsts darba inspekcija

Kad veidojas virsstundu darbs

J

Labdien! Darba līgumā ir noteikts pilnais darba laiks (40 stundas nedēļā) un sastādīts darba grafiks. Katru nedēļu pa 14 stundām vienā dienā. Vai katrā maiņā man sanāk sešas virsstundas? Vai arī pēc likuma nav virsstundu, ja nav summētā darba laika un pārskata perioda un nesanāk vairāk par 40 stundām nedēļā?

A

Savukārt darbiniekiem, kuriem noteikta Darba likuma 140. panta regulējumā paredzētā summētā darba laika organizācija, par virsstundu darbu atzīstams tikai tas darbs, kuru darbinieks veicis virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika Darba likuma 140. panta piektās daļas izpratnē. Tādējādi darbiniekiem, kam noteikts summētais darba laiks, likumā paredzēta atšķirīga virsstundu darba konstatēšanas kārtība – darba līgumā ir noteikts pārskata periods. Tāpat vēršama uzmanība, ka nav pamatoti darbiniekam, kam nav nolīgts summētais darba laiks, virsstundu darba konstatēšanai piemērot Darba likuma 140. panta piektajā daļā noteikto kārtību, kas paredz virsstundu konstatēšanu summētajam darba laikam.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

13.02.2026. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Nodarbinātības valsts aģentūra

Vai drīkst strādāt ārzemēs, nezaudējot bezdarbnieka pabalstu

J

Saņemu bezdarbnieka pabalstu. Vai drīkst strādāt ārzemēs (ES), saglabājot bezdarbnieka pabalstu? Vai man turpinās…

A

Šis nosacījums attiecināms arī uz nodarbinātību ārvalstīs. Klienta pienākums ir vienas darba dienas laikā ziņot NVA par iekārtošanos darbā. Bezdarbnieka statusu iespējams saglabāt, ja iegūts darba ņēmēja statuss divreiz 12 mēnešu periodā uz laiku, kas kopā nepārsniedz 60 dienas, un ja par to ir paziņots NVA, uzrādot darba līgumu. Par šo tēmu lasiet arī LV portāla publikācijā >>  Kādos gadījumos drīkst strādāt, nezaudējot bezdarbnieka pabalstu

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

13.02.2026. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Santa Galiņa

Bezdarbnieks ir tiesīgs īslaicīgi strādāt, nezaudējot pabalstu

J

Esmu bezdarbnieks un saņemu bezdarbnieka pabalstu. Vai drīkst šajā laikā (dažas reizes nedēļā) papildus…

A

Nosacījums par darba ņēmēja statusa iegūšanu uz laiku nav piemērojams gadījumos, kad konstatēts, ka persona tiek nodarbināta bez reģistrēšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu jomā. Par jebkādu nodarbinātību – uz nenoteiktu laiku vai īslaicīgu – vienas darbdienas laikā jāinformē Nodarbinātības valsts aģentūra, lai tā varētu pieņemt lēmumu par bezdarbnieka statusa saglabāšanu vai zaudēšanu.  Bezdarbnieka pabalsta izmaksa tiek apturēta uz noslēgtā darba līguma laiku. Taču, beidzoties darba līguma termiņam, bezdarbnieka pabalsta izmaksa turpinās. Plašāk par tēmu LV portāla publikācijā >> Kādos gadījumos drīkst strādāt, nezaudējot bezdarbnieka pabalstu

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

06.02.2026. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Santa Blumberga-Švēde

Delikts ir tiesību pārkāpums ārpus līgumiskām saistībām

J

Vai pušu līgumiskas vienošanās ietvaros ir iespējams ierobežot civiltiesiska delikta atbildību (piemēram, ar noilgumu,…

A

Jāuzsver, ka līgumsaistībās likums nosaka pienākumu atlīdzināt zaudējumus, turpretī ārpuslīgumisku aizskārumu gadījumos likums regulē kaitējuma nolīdzināšanas pienākumu. Deliktu attiecības dažos gadījumos var būt cieši saistītas ar līgumu attiecībām. Piemēram, darbinieku un darba devēju saista darba līgums, taču sakropļojumu vai citu nelaimes gadījumu darba vietā nesaista ar līgumsaistību nepildīšanu. Vai arī gadījumā, ja patērētājam ir pārdota bīstama prece un tā ir izraisījusi miesas bojājumus vai ugunsgrēku, atbildība iestājas nevis par līguma sliktu pildīšanu (nepienācīgas kvalitātes preci), bet deliktu (skat.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

05.02.2026. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Valsts darba inspekcija

Par nodarbināšanu citā ES dalībvalstī

J

Labdien! Esmu Latvijas pilsone un strādāju ar darbaspēka nodarbināšanas aģentūras starpniecību. Beļģijā (pie…

A

Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšana ietver tādas tiesiskās attiecības, kurās darba devējs slēdz darba līgumu ar darbinieku nolūkā viņu norīkot uz laiku veikt darbu citā uzņēmumā – tā labā un vadībā, pakļaujoties uzņēmuma noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem. Saskaņā ar Darba likuma 4. panta otro daļu, ja darba līgumu ar darbinieku slēdz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs, viņš arī uzskatāms par darba devēju.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

05.02.2026. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Valsts darba inspekcija

Individuāla tiesību strīda izšķiršana ir vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetencē

J

Paldies par ātro un plašo atbildi uz jautājumu Nr. 38059. Dažas lietas vēl nesaprotu, centīšos precizēt. Saskaņā ar…

A

Jo reaģēšanas laiks ir mazāks, jo darbinieks ir ierobežotāks, un tādējādi ir pamatoti uzskatīt, ka atrašanās izsaukuma gatavībā ir darba laiks. Darba strīdu likums definē individuālu tiesību strīdu kā tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (Darba strīdu likuma 4. pants). Ikvienai individuāla tiesību strīda pusei ir tiesības vērsties tiesā, ja individuāls tiesību strīds netiek izšķirts pārrunās starp darbinieku un darba devēju vai arī kādu pusi neapmierina darba strīdu komisijas lēmums (Darba strīdu likuma 7. panta pirmā daļa).

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

04.02.2026. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Valsts darba inspekcija

Darba pienākumi izpildāmi nolīgtajā darba laikā

J

Esmu apkopēja–sētniece aptiekā, drīkstu strādāt piecas stundas dienā (no 7.00 līdz 12.00), bet līdz aptiekas…

A

Tāpat darbiniekam ir pienākums veikt darbu noteiktajā darba laikā. Savukārt darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu. No minētā izriet, ka jums ir saistoši darba līguma noteikumi par nolīgto dienas darba laiku un tā sākumu un beigām. Līdz ar to jums ir tiesības savus darba pienākumus veikt noteiktajā darba laikā. Ja darba devējam ir nepieciešams, lai darbs būtu padarīts ātrāk, tad attiecībā uz darba laika sākumu un beigām jāveic grozījumi, vienlaikus nodrošinot, ka darba laika sākums un beigas nepārsniedz jums nolīgto nepilno darba laiku, proti, piecas stundas dienā.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

04.02.2026. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Valsts darba inspekcija

Par darbinieka iepazīstināšanu ar darba grafiku

J

Labdien! Man darba līgumā ir noteikts summētais darba laiks. Darbs tiek organizēts maiņās (pa 12 h dienas un nakts maiņa). Vai par izmaiņām darba grafikā darba devējam jāziņo un jāiepazīstina darbinieki vismaz vienu mēnesi iepriekš, kā tas ir noteikts, ja ir maiņu darbs, vai arī saprātīgā laikposmā (piem., divas nedēļas) kā summētajam darba laikam?

A

Savukārt summētā darba laika gadījumā Darba likuma 140. panta pirmajā daļā paredzēts darba devēja pienākums laikus iepazīstināt darbinieku ar darba grafiku. Tādējādi maiņu darba un summētā darba laika gadījumā termiņš, kādā darba devējam ir pienākums iepazīstināt darbiniekus ar grafiku, nav identisks. Jautājumā jūs norādāt, ka darba līgumā ir noteikts summētais darba laiks. Tas nozīmē, ka atbilstoši iepriekš skaidrotajam darba devējam ar darba grafiku, t. sk. izmaiņām tajā, darbinieks jāiepazīstina laikus. Termins “laikus” jāpiemēro katrā situācijā individuāli, jo atbilstoši apstākļiem darba devējs var iepazīstināt darbinieku ar darba grafiku vienu mēnesi, divas nedēļas vai piecas dienas iepriekš, turpretī citos gadījumos ir iespējams, ka šādu termiņu darba devējs pamatotu iemeslu dēļ nevar ievērot, piemēram, darbinieku darbnespējas gadījumā ir nepieciešams veikt grozījumus darba grafikā.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

04.02.2026. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Valsts darba inspekcija

Normatīvā regulējuma piemērošana starptautiskās darba attiecībās

J

Labdien! Uzņēmumā, kurā strādāju, notika darbinieku sapulce pārstāvju ievēlēšanai, lai ar darba devēju noslēgtu koplīgumu. Mums ir kolēģi, kuriem ar uzņēmumu ir noslēgts darba līgums, bet viņi pastāvīgi strādā Igaunijā, un viņiem saskaņā ar darba līgumiem piemēro Igaunijas likumu normas. Arī nodokļus par viņiem maksā saskaņā ar Igaunijas likumdošanu. Vai šie darbinieki bija jāinformē par pārstāvju ievēlēšanas sapulci? Vai viņiem bija tiesības tajā piedalīties un balsot?

A

Starptautisko darba tiesību gadījumā saskaņā ar Darba likuma 13. panta pirmo daļu darbinieks un darba devējs var vienoties par darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamo likumu. Tādējādi, ja darbinieks atbilstoši darba līgumam savu darbu parasti veic citā valstī, piemēram, Igaunijā, darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojams šīs valsts likums.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

02.02.2026. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Zaida Kalniņa

Par papildu darba veikšanu puses vienojas

J

Esmu karjeras konsultants. Vai darba devējs ir tiesīgs uzlikt man papildu pienākumu, kas nav saistīts ar manu profesiju un…

A

Tas nozīmē, ka darba devējs ar rīkojumu var precizēt un konkretizēt tikai tos darbinieka pienākumus, kas nolīgti darba līgumā vai amata aprakstā darbinieka saistības (nolīgtā pamatdarba) izpildījumam. Darba likuma 56. panta trešā daļa noteic, ka darba devējam nav tiesību prasīt, lai darbinieks veiktu darba līgumā neparedzētu darbu, izņemot Darba likuma 57. pantā norādītos gadījumus.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

30.01.2026. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Zaida Kalniņa

Kādos gadījumos darba devējs var pieprasīt atmaksāt apmācību maksu

J

Sveiki! Uzsākot darba attiecības, līdz ar darba līgumu tika noslēgta atsevišķa vienošanās (angļu valodā), kurā noteikts, ka darba devējs apmaksā apmācības. Gadījumā, ja darba attiecības tiek izbeigtas ātrāk nekā pēc diviem gadiem, man ir pienākums atmaksāt apmācību izmaksas. Minētās apmācības un sertifikāts ir nepieciešami, lai varētu veikt savus tiešos darba pienākumus.

A

Apmācību un kvalifikācijas celšanas regulējums ir noteikts Darba likuma 96. pantā. No tā izriet princips: ja apmācības ir nepieciešamas tiešo darba pienākumu veikšanai, tad…

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

30.01.2026. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Zaida Kalniņa

Darbinieks var prasīt darba devējam izskaidrot darba samaksas aprēķinu

J

Labdien! Darba līgumā ir noteikta konkrēta mēnešalga, lielāka par minimālo algu. Darba līgumā paredzēts, ka strādāju 40 stundas nedēļā. To arī reāli nostrādāju, strādājot arī sestdienās un svētdienās, saņemot par to brīvas dienas nedēļas vidū. Algas lapiņā ieraudzīju, ka samaksu rēķina pēc mēnesī noteiktajām stundām.

A

Saskaņā ar Darba likuma 62. pantu mēnešalga ir laika algas veids. Ja darbiniekam ir nolīgta mēnešalga un viņš ir nostrādājis visu nolīgto darba laiku, viņam jāizmaksā darba līgumā noteiktā mēnešalga neatkarīgi no tā, cik konkrētajā mēnesī ir darba dienu vai darba stundu. Kā norādījusi Valsts darba inspekcija, praksē var veidoties situācijas, kad no nolīgtās mēnešalgas nepieciešams pāriet uz stundas vai dienas algas likmi, piemēram, ja darbinieks, kam nolīgta mēnešalga, kāda iemesla dēļ (darbnespējas, atvaļinājuma, citas attaisnotas prombūtnes dēļ) nav veicis darba pienākumus un mēnešalga izmaksājama proporcionāli faktiski nostrādātajam darba laikam vai darbinieks veicis darbu svētku dienā, virsstundu darbu vai nakts darbu un nepieciešams aprēķināt piemaksu no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

30.01.2026. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: LV portāls

Sociālās palīdzības saņēmējiem ir līdzdarbības pienākumi 10

J

Vai sociālais darbinieks kā līdzdarbības pienākumu var piespiest pieteikties un strādāt algotos pagaidu darbos? Pie mums,…

A

Ja persona atsakās izpildīt līdzdarbības pienākumus, sociālajam dienestam ir tiesības atteikt piešķirt pamata sociālo palīdzību un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu. Likumā arī noteikts, ka pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības darbspējīgos klientus iesaistīt:  darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos; darbos pašvaldības teritorijā, slēdzot darba līgumu uz noteiktu laiku ar darbspējīgo klientu. Pašvaldības sociālajam dienestam nav tiesību iesaistīt klientu tādos pasākumos, kas izslēdz iespēju aprūpēt bērnu ar invaliditāti vai pirmsskolas vecuma bērnu, vai citu apgādājamo, ja nav citas iespējas nodrošināt aprūpi, piedalīties rehabilitācijas pasākumos vai Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajos pasākumos, stāties darba tiesiskajās attiecībās vai gūt ienākumus no darba.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei