Ja ārzemnieks ticis nodarbināts īpaši ekspluatējošos darba apstākļos, tad šajā punktā minētie bezdarba periodi tiek pagarināti par trim mēnešiem; invaliditātes, darba nespējas vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ uz laiku, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem, ārzemniekam, kurš uzturas Latvijas Republikā ar ES zilo karti, kuram nav darba līguma vai kuram noteiktā darba samaksa neatbilst Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem kritērijiem; ārzemnieks, kam izsniegta ES zilā karte, pieprasījis ES zilo karti citā ES dalībvalstī un šī dalībvalsts lēmumu par ES zilās kartes izsniegšanu vēl nav pieņēmusi.
Pārtraukumu, ja iespējams, piešķir, kad nostrādāta puse no pusaudzim nolīgtā dienas darba laika. Tāpat kā pilngadīgiem darbiniekiem, arī pusaudžiem pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Pārtraukumu neieskaita darba laikā, ja darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts citādi. Darba likums aizliedz personas, kas ir jaunākas par 18 gadiem, nodarbināt virsstundu darbā (darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika). Darba samaksas apmērs un nodokļu nomaksas nosacījumi Darba likums attiecībā uz samaksu par bērnu nodarbinātību ir lakonisks, proti, bērniem par darbu samaksā atbilstoši paveiktajam.
” Ņemot vērā praksē gūto pieredzi, likumprojektā plānots atteikties no prasības ierakstīt notariālās darbības videokonferencē un glabāt ierakstus desmit gadus. Par zvērināta notāra palīgiem Esošā kārtība paredz, ka notāra palīgu atceļ no amata tiklīdz viņam nav spēkā esoša darba līguma ar zvērinātu notāru. Praksē tas rada problēmas gadījumos, kad zvērināts notārs kā darba devējs nomirst vai pēkšņi izbeidz praksi. Likumprojektā paredzēts šādos gadījumos atceltam zvērināta notāra palīgam tiesības atjaunot savu palīga statusu septiņu mēnešu laikā.
Savukārt, nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora grāds, ņems vērā tikai akadēmiskā personāla amatos pieņemtās darbā personas, izņemot jomas praktiķus un akadēmisko viespersonālu,” paskaidrots anotācijā. Likumprojekts arī precizē, ka augstskolai ar akadēmiskā personāla amatā darbā pieņemto personu (izņemot izcilības profesoru, personu tenūrgaitas amatā un pēcdoktorantūras pētnieku) darba līgums jāslēdz uz nenoteiktu laiku vai uz noteiktu laiku, kas nepārsniedz sešus gadus. Ar izcilības profesoru, personu tenūrgaitas amatā un ar pēcdoktorantūras pētnieku augstskola darba līgumu slēgs uz noteiktu laiku, kas nepārsniedz sešus gadus. Uz tām akadēmiskā personāla amatos darbā pieņemtajām personām, ar kurām noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku, neattieksies Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums.
Piemaksa par virsstundu darbu, darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā (1) Darbinieks, kas veic virsstundu darbu, darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. (2) Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu, darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā. (3) Ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši šā likuma 18. panta ceturtajai daļai un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku par šā panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, turklāt, ja ir nolīgta akorda alga, – ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu
Būvniekam nav jādomā par darbinieku slimības lapām, atvaļinājumiem u. c. jautājumiem. Komersants noslēdz pakalpojumu – strādnieki atbrauc, izdara darbu un aizbrauc. Uzņēmējam “nesāp galva” par saistībām pret darbinieku, viņš samaksā noteiktu summu aģentūrai. Darba līgums par darbinieku nomu ir noslēgts aģentūrai,” stāsta B. Šilberga. Iespējams, pārāk liela birokrātija Kāpēc paši uzņēmumi nepiesaista darbaspēku no trešajām valstīm? “Varbūt, viņuprāt, tā ir pārāk liela birokrātija,” atbild B. Šilberga.
Par visefektīvāko veidu, kā novērtēt potenciālā darba (profesijas) atbilstību personas ar invaliditāti spējām, diskusijas gaitā tika atzīta darba izmēģināšana praksē. Taču darba tiesiskās attiecības regulējošie normatīvie akti paredz, ka pirms darba uzsākšanas obligāti jānoslēdz darba līgums un darba alga jāmaksā no pirmās nodarbinātības dienas. Tas liedz darba devējiem iespēju nodrošināt personai darba izmēģināšanu praksē, nenoslēdzot darba līgumu, kā arī ietekmē darba devēja vēlmi nodarbināt personu ar invaliditāti. Lai veicinātu darba devēju iesaisti personu ar invaliditāti nodarbinātībā, MK noteikumos iekļauts jauns aktīvās nodarbinātības pasākums personām ar invaliditāti – darba izmēģinājumu pasākums.
Viena no problēmām saistībā ar darba samaksu ir nekorekta atalgojuma norādīšana darba sludinājumos. Vai direktīvas prasību pārņemšana šo problēmu risinās? Gita Oškāja: Šobrīd Darba likums paredz, ka sludinājumā jānorāda darba samaksas robežas, bet darba līgumā noteiktā un maksātā darba samaksa var atšķirties no sludinājumā norādītās. Darba atlases gaitā puses var vienoties par noteikumiem, kas atšķiras no sludinājumā publicētās informācijas. Svarīgi, lai tiek ievērots diskriminācijas aizliegums un tiek nolīgta un izmaksāta vienlīdzīga, dzimumneitrāla darba samaksa.
Augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un koledžām būs pienākums ieviest akadēmiskā personāla darba snieguma novērtēšanas sistēmu, kas balstīta vienotos kvalitātes kritērijos, ņemot vērā ieguldījumu pētniecībā, studiju darbā un sabiedrības izglītošanā. Tāpat institūcijas varēs ieviest akadēmiskos amatus ar darba līgumiem uz nenoteiktu laiku, veidojot prognozējamāku akadēmiskā personāla karjeras sistēmu. Tas veicinās cilvēkresursu attīstības plānošanu un pētniecības virzienu stiprināšanu. Būtiskākās pārmaiņas augstākajā izglītībā un zinātnē paredzēts ieviest līdz 2027. gada beigām, bet līdz 2030. gadam jaunais akadēmiskās karjeras ietvars pilnībā nostiprināsies kā vienota karjeras sistēma.
Likumprojektā noteiks jaunā valsts zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas –, kas izveidots uz divu reorganizētu valsts zinātnisko institūtu bāzes, dibināšanas dienu un pārvaldību, līdz tiks ievēlēta jauna zinātniskā padome, kura konkursa kārtībā atlasīs un noslēgs darba līgumu ar direktoru. Grozījumi “Rail Baltica” likumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodots likumprojekts “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā”, kura mērķis ir nostiprināt tiesisko ietvaru, kas ļaus “Rail Baltica” projektu īstenot efektīvāk, caurskatāmāk un atbilstoši Latvijas nacionālajām interesēm, Eiropas prasībām un pieejamajam finansējumam.
brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no no 50–195 eiro, bet juridiskajai personai no 195–1945 eiro. 23. pants Ārstniecības, veselības aprūpes, sabiedriskās drošības un citu sabiedrisku pakalpojumu sniegšanas līgumu neslēgšana valsts valodā vai attiecīga tulkojuma nepievienošana svešvalodā noslēgtam līgumam brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 70–210 eiro, bet juridiskajai personai no 140–1400 eiro). brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 100–290 eiro), bet juridiskajai personai no 195–1945 eiro). 24. pants Darba līguma noslēgšana ar darbinieku, neievērojot valsts valodas zināšanu apjomu brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 140–700 eiro), bet juridiskajai personai no 700–1400 eiro. brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 195–980 eiro, bet juridiskajai personai no 980–1945 eiro. 25. pants Tulkojuma nenodrošināšana sēdēs un citās darba sanāksmēs brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai no 140–700 eiro, bet juridiskajai personai no 700–1400 eiro.
Likums paredz, ka bezdarbnieka statuss netiek zaudēts, ja darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss iegūts ne vairāk kā divas reizes 12 mēnešu periodā uz laiku, kas kopā nepārsniedz 60 dienas darba ņēmējam vai divus mēnešus pašnodarbinātajam. Ja klients nav informējis NVA par nodarbinātību, kā arī nav uzrādījis darba līgumu, kas apliecina, ka nodarbinātība nepārsniegs 60 dienas, bezdarbnieka statuss tiek zaudēts. Bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur uz noslēgtā darba līguma laiku. Savukārt, beidzoties darba līguma termiņam, bezdarbnieka pabalsta izmaksa tiek turpināta. Autoratlīdzības saņēmējam ir tiesības saglabāt bezdarbnieka statusu, ja ienākumi mēnesī nepārsniedz minimālo algu.
Turpmāk pašnodarbinātajiem, tāpat kā darba ņēmējiem, bezdarbnieka statusu paredzēts piešķirt un saglabāt, ja netiks gūti ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām apliekamie ienākumi, izņemot, ja cilvēks ienākumus guvis par darba izpildes periodu pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas. Paredzēts arī precizēt īslaicīgas nodarbinātības iespējas, saglabājot bezdarbnieka statusu. Turpmāk bezdarbniekiem būtu iespēja strādāt līdz 60 dienām bezdarbnieka statusa laikā bez reižu ierobežojuma (šobrīd ir pieļaujami ne vairāk kā divi darba līgumi, kas kopā nepārsniedz 60 dienas), savukārt pašnodarbinātie, ievērojot ienākumu deklarēšanas prasības, varētu strādāt divus mēnešus. UZZIŅAI Saskaņā ar šībrīža Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma redakciju bezdarbniekam ir tiesības: piedalīties individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, ņemot vērā profilēšanas rezultātus, kā arī saņemt citus NVA pakalpojumus; saņemt bezdarba apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar likumu “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”; saņemt stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā; saņemt informāciju par brīvajām darbavietām un ar tām saistītajām kvalifikācijas un citām prasībām; saņemt karjeras konsultācijas.
Dažas izmaiņas, kas paredzētas likumprojektā: darba devējs un darbinieku pārstāvji varēs atkāpties no Darba likumā noteiktā vispārīgā virsstundu apmaksas noteikuma, vienojoties par zemāku virsstundu apmaksas apmēru, bet ne mazāk kā 50% apmērā, ar jebkura līmeņa koplīgumu (koplīgumā ir jāparedz būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana – vismaz 50% apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes); ja divu gadu laikā pēc koplīguma izbeigšanās nebūs noslēgts jauns koplīgums, koplīguma pusei būs tiesības vienpusēji atkāpties no visa darba koplīguma vai kādas tā daļas piemērošanas, tomēr par to būs jāpaziņo otrai pusei rakstveidā sešus mēnešus iepriekš; ja dīkstāve ilgs vairāk par piecām darba dienām pēc kārtas, darba devējam būs tiesības samazināt dīkstāves apmaksu līdz 70% no darbiniekam noteiktās darba samaksas vai dīkstāves, tomēr saglabājot vismaz minimālo algu. Darbiniekam tiks paredzētas tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot viena mēneša uzteikuma termiņu, ja dīkstāve ilgs vairāk par četrām nedēļām pēc kārtas, vienlaikus saņemot atlaišanas pabalstu ne mazāk kā 75% apmērā no likumā noteiktā apmēra. Sociālajiem partneriem tiks dota iespēja koplīgumā atkāpties no šī likumā ietvertā regulējuma, tomēr jebkurā gadījumā darbinieka atlaišanas pabalsts šajā gadījumā nevarēs būt mazāks par 50% no Darba likumā noteiktā apmēra; Darba likumā nepārprotami tiks norādīts uz darbinieka tiesībām uzteikt darba līgumu nekavējoties gadījumos, kad nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums ir ilgāks par divām nedēļām pēc darba algas izmaksai noteiktā laika; tiek samazināts uzteikuma termiņš no divām nedēļām uz trīs dienām gadījumos, kad darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, kuram ir norādīts nevis konkrēts termiņš, bet gan tiek minēti apstākļi, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu.
Lai koplīgums stātos spēkā, tas ar balsu vairākumu jāapstiprina darbinieku kopsapulcē, kurā piedalās vismaz puse no visiem darbiniekiem. Darba koplīgums regulē darba tiesiskās attiecības un harmonizē darba ņēmēja vēlmes ar darba devēja iespējām. Parasti koplīguma noteikumi darbiniekiem ir labvēlīgāki par Darba likumu, darba līgumu un citiem normatīvajiem dokumentiem vai paredz kārtību, kādā piemērojami Darba likumā ietvertie noteikumi. Vienlaikus Darba likums paredz noteikumus, kas arī darba devējam rada interesi noslēgt darba koplīgumu: viņš var izmantot vēl vienu “burkānu“ – likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta 15. daļā sniegtās iespējas.
Nodarbinātība mūsdienās ir daudzveidīga. Tiesību akti pieļauj, ka persona vienlaikus var strādāt pie vairākiem darba devējiem. Tāpat darbinieks paralēli nodarbinātībai uz darba līguma pamata var reģistrēt saimniecisko darbību, kļūt par pašnodarbināto vai veikt citādi nolīgtu darbu, piemēram, noslēdzot pakalpojumu līgumu vai autoratlīdzības līgumu. Skaidrojam, kas jāņem vērā, ja darbavietas ir vairākas un gadījies saslimt. Vai darbnespējas lapa (DNL) vienmēr ir jāapmaksā visiem darba devējiem?
Piemērs. Mātei apgādībā ir 20 gadus vecs dēls, kurš mācās augstskolā un 2025. gadā ir noslēdzis darba līgumu, vienojoties par nepilnu darba laiku. Darbu dēls veic vienu dienu nedēļā, plānotie ienākumi ir 200–220 eiro mēnesī. Māte arī turpmāk var saņemt nodokļa atvieglojumu par dēlu kā apgādībā esošu personu, kamēr viņa ienākumi nepārsniegs 250 eiro mēnesī. Piemērs.
Atbilde: Ja mirušais apgādnieks bija pašnodarbinātais un veica sociālās apdrošināšanas iemaksas (neatkarīgi no likmes), viņš bija apdrošināts pensijai. Tāpēc, ja viņa uzkrātais un iespējamais apdrošināšanas stāžs kopā sasniedz vismaz 20 gadus, bērniem var būt tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Jautājums: Darba tirgū ir izplatīta situācija, ka ar cilvēkiem tiek noslēgts darba līgums par minimālo algu un paralēli darba devējs iesaka viņiem reģistrēties kā pašnodarbinātajiem. Kādas sekas ir tādām nodarbinātības attiecībām, ja bērni zaudē tēvu, kurš bijis divos statusos? Atbilde: Iespējamā vecuma pensija tiek aprēķināta atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā vecuma pensija.
Darba līguma izbeigšanas dienā jāsaņem darba alga un kompensācija par neizmantotajām atvaļinājuma dienām. Līgumā ir ietverti minētie un arī citi nosacījumi, tostarp darbinieka pienākums, ja viņš attaisnojoša iemesla dēļ nevar ierasties darbā, ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā paziņot darba devējam par darbā neierašanās iemeslu.
Savukārt, lai būtu tiesības uz maternitātes un pēc tam arī uz vecāku pabalstu, personai apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā ir jābūt sociāli apdrošinātai (darba ņēmējai vai pašnodarbinātajai, kas veic 31,07% iemaksas). Jāatgādina, ka Darba likums darba devējam aizliedz uzteikt darba līgumu ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, tad visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam. Viena no nedaudzajām situācijām, kad darba attiecības var tikt pārtrauktas, ir tad, ja darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, – jo šādā gadījumā darba attiecības izbeigsies saskaņā ar līgumā nolīgto, kā tas ir noteikts Darba likuma 113. pantā.
