Par periodu no 1991. līdz 1995. gadam VSAA pārbaudīs arī tās rīcībā esošo informāciju, vai darba devējs bijis reģistrēts kā sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējs un vai tas ir veicis vai viņam bija jāveic iemaksas, bet pašnodarbinātajām personām un citām personām – informāciju par mācību laiku, kā arī laiku, kad audzināts bērns līdz astoņu gadu vecumam vai kopts I grupas invalīds, bērns invalīds vai vecs cilvēks, – vai personas pašas ir veikušas iemaksas. Dokumenti, kuri pierāda apdrošināšanas periodus, ir: darba grāmatiņa, darba līgums, kolhoznieka darba grāmatiņa, karaklausības apliecība, diploms, atestāts, arhīva izziņas u. c. To klāsts ir uzskaitīts Ministru kabineta noteikumos Nr. 165 “Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība”.
Darba līgumā vai amata aprakstā ļoti bieži ir ietverts punkts, kas noteic, ka saskaņā ar vadītāja norādījumiem darbiniekam jāpilda arī citi darba uzdevumi. Formulējums šķiet saprotams un loģisks, un bieži vien, līgumu slēdzot, šim punktam netiek pievērsta īpaša uzmanība, tomēr praksē tieši tas rada domstarpības starp darbinieku un darba devēju.
Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. (5) Bērna kopšanas atvaļinājuma pārtraukšana pirms piešķirtā atvaļinājuma termiņa beigām īstenojama darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajā kārtībā vai pamatojoties uz darba devēja un darbinieka vienošanos. Darbiniekam ir tiesības atgriezties darbā, paziņojot par to darba devējam ne mazāk kā divas nedēļas iepriekš, ja objektīvu apstākļu dēļ zudis pamats turpmākai bērna kopšanai.
Kopš 2023. gada vecāku pabalsta kopējā periodā ietilpst nenododamā daļa – katram no vecākiem tie ir divi mēneši. Nenododamo daļu var saņemt tad, ja vecāks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā (BKA). Pārtraucot darba attiecības, tiesības uz šo pabalsta daļu zūd. Tas notiek ne tikai situācijās, kad darba līgums bijis noslēgts uz noteiktu laiku, – kā liecina LV portāla e-konsultācijās uzdotie jautājumi, vecāki BKA laikā bieži vien paši iesniedz atlūgumu. Tātad – zaudē tiesības uz vecāku pabalsta nenododamo daļu līdz brīdim, kamēr atkal sāks strādāt.
Tā otrā daļa paredz, ja “publiskas personas institūcijā nodarbinātais ir paudis publisku viedokli vai veicis citas darbības, kas nepārprotami liecina, ka viņš nav lojāls Latvijas Republikai un tās Satversmei, un viņa turpmāka nodarbinātība attiecīgajā publiskas personas institūcijā var būtiski apdraudēt šīs institūcijas darbību vai valsts intereses, tad lojalitātes pienākuma neievērošana uzskatāma par patstāvīgu pamatu nodarbinātības attiecību izbeigšanai ar jebkuru šādu darbinieku un valsts dienesta attiecību ietvaros nodarbinātu personu”. Likumā noteikts: ja valstij nelojālais darbinieks ir atbrīvojams no amata, darba devēja uzteikumam ir piemērojami Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punkta noteikumi (darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību). Savukārt, ja valstij nelojālais darbinieks ir valsts civildienesta ierēdnis, atbrīvošanu no amata veic saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta “d” apakšpunkta noteikumiem (sakarā ar neatbilstību ieņemamajam amatam).
Skaidrojam, kas ikvienam jāzina par darba līguma saturu un tā noslēgšanu.
Tā otrā daļa paredz, ka gadījumā, ja publiskas personas institūcijā nodarbinātais ir paudis publisku viedokli vai veicis citas darbības, kas nepārprotami liecina, ka viņš nav lojāls Latvijas Republikai un tās Satversmei un ka viņa turpmāka nodarbinātība attiecīgajā publiskas personas institūcijā var būtiski apdraudēt šīs institūcijas darbību vai valsts intereses, lojalitātes pienākuma neievērošana uzskatāma par patstāvīgu pamatu nodarbinātības attiecību izbeigšanai ar jebkuru šādu darbinieku un valsts dienesta attiecību ietvaros nodarbinātu personu. Likumā noteikts: ja valstij nelojālais darbinieks ir atbrīvojams no amata, darba devēja uzteikumam ir piemērojami Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punkta noteikumi (darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību). Savukārt, ja valstij nelojālais darbinieks ir valsts civildienesta ierēdnis, atbrīvošanu no amata veic saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta “d” apakšpunkta noteikumiem (sakarā ar neatbilstību ieņemamajam amatam).
Likumprojekta autori rosina papildināt minēto pantu ar otro daļu, kur tiktu uzskaitīts ierobežots profesiju loks, kurās būtu pieļaujama prasība zināt krievu valodu, proti, – universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls, bibliotekāri, arhīvisti un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti, rakstnieki, žurnālisti, lingvisti. Vienlaikus tiktu grozīta Darba likuma 40. panta devītā daļa, skaidri nosakot, ka darba līgumā krievu valodas prasmi atļauts ietvert tikai augstāk minētajās profesijās nodarbinātajiem. Savukārt Darba likuma 56. panta ceturtajā daļā tiktu noteikts, ka darba devējs var prasīt lietot krievu valodu tikai minētajās profesijās. Likumprojekta izstrādātāji arī rosina papildināt 33. panta otro daļu un noteikt, ka darba intervijā nav pieļaujami darba devēja jautājum par svešvalodu zināšanām, kas nav norādītas darba sludinājumā.
Tagad: autoiekrāvēja operators – 8344 02 un elektroiekrāvēja operators – 8344 04. Kā darba tirgū vairs neeksistējoša svītrota jūrnieku kompetences atbilstības pārrauga profesija, jo tajā nav reģistrēta nodarbinātība. Darba likuma 40. panta otrās daļas 5. punkts noteic, ka darba līgumā norāda darbinieka arodu, amatu, specialitāti atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu. Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.4 punkts noteic, ka darba devējs, reģistrējot katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā un sniedzot ziņas par darba ņēmējiem, norāda arī darba ņēmēja profesijas (aroda, amata, specialitātes) kodu atbilstoši Profesiju klasifikatoram.
” Grozījums ir salāgots ar Darba likuma 75.2 pantu (“Īpašie atbildības noteikumi par darba samaksas izmaksu”), kas nosaka: ja darba devējam kā apakšuzņēmējam ir nodota pilnīga vai daļēja līgumsaistību izpilde par būvdarbu saistībā ar ēku būvniecību vai specializēto būvdarbu veikšanu, bet darba devējs darba līgumā vai darba koplīgumā noteiktajā laikā nav izpildījis pienākumu izmaksāt darbiniekam darba samaksu, darbiniekam ir tiesības prasīt neizmaksātās darba samaksas izmaksu no personas, kura darba devējam ir tieši nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi. Persona, kura darba devējam ir tieši nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi, iegūst regresa prasības tiesības pret darba devēju tādā apmērā, kādā viņa ir izmaksājusi darba devēja darbiniekam darba samaksu.
Ja aprēķinātā mēneša vidējā izpeļņa par darbu normāla darba laika ietvaros ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, tad mēneša vidējā izpeļņa izmaksājama spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmērā. Tāda situācija var būt, piemēram, darbiniekam, kurš atgriezies no bērna kopšanas atvaļinājuma un nostrādājis vien pāris mēnešus. Darba attiecības. Ja darba līgums nav noslēgts rakstveidā Darba likuma 41. pantā noteikts: ja darba devējs nenodrošina darba līguma noslēgšanu rakstveidā un darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt citu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu, noteikto darba laiku un darba samaksu, tad uzskatāms, ka darbinieks jau nodarbināts trīs mēnešus un viņam ir noteikts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba alga.
Darba attiecības, kas ar darba līgumu nodibinātas starp darbinieku un darba devēju, ir atlīdzības attiecības. Darba samaksa parasti tiek nolīgta darba līgumā, kas noslēgts rakstiski. Līdztekus darba samaksai ir arī citi darba devēja maksājumi, kas likuma izpratnē nav darba samaksa un neietilpst vidējās izpeļņas aprēķinā.
Kādās situācijās noteikumu normas ir mainītas Noteikumu grozījumi attiecas uz sociāli apdrošinātām personām, kurām ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu un kurām: vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā ir bijis bērna kopšanas atvaļinājums, atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts saistībā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, un kurām darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu ir izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darba izpildi pirms atvaļinājuma piešķiršanas vai pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi; vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā par visu kalendāra mēnesi vienlaikus ir piešķirts un izmaksāts slimības pabalsts, un kurām darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu ir izmaksājis piemaksu vai prēmiju par darba izpildi pirms pārejošas darbnespējas vai cita veida pabalstu vai atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi.
Darba devējs nav tiesīgs ierobežot darbinieka mācības, studijas, tostarp gadījumā, ja darbinieka izvēlētā mācību, studiju programma nav saistīta ar jomu, kurā darbinieks ir nodarbināts konkrētajās darba tiesiskajās attiecībās. Par mācību atvaļinājuma piešķiršanas noteikumiem un kārtību puses vienojas darba līgumā vai darba koplīgumā, tai skaitā paredzot noteikumus par darba samaksas saglabāšanu mācību atvaļinājuma laikā vai bez tās. Ja puses vienojas par darbinieka prombūtni darba laikā, darba līguma noteikumu grozījumi nav jāveic. Ja darba devējs ar rīkojumu darba laikā darbinieku norīko piedalīties profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas paaugstināšanā, šis laiks vērtējams kā darba neveikšana attaisnojošu iemeslu dēļ, par ko darbiniekam jāsaglabā darba samaksa.
Ja kopš bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas pirmās epizodes ir aizritējis mazāk nekā viens gads. Iesniegums bezdarbnieka pabalstam iesniegts un pabalsts piešķirts par laika periodu no 02.03.2023. līdz 01.11.2023. 01.04.2023. tiek noslēgts darba līgums un zaudēts bezdarbnieka statuss. 25.01.2024. pēc darba attiecību zaudēšanas tiek iegūts jauns bezdarbnieka statuss un iesniegts iesniegums pabalsta piešķiršanai. Nosakot pabalsta izmaksas ilgumu, tiek skatīts, vai gada periodā no 25.01.2023. līdz 24.01.2024. bijis saņemts iesniegums pabalsta piešķiršanai un piešķirts pabalsts.
Lai ierosinātu finanšu stabilizācijas procesu, ir nepieciešama finanšu dokumentu pārbaude, kā arī jāveic pašvaldības budžeta audits. Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu, noslēdzot ar viņu darba līgumu. Pašvaldība ir apveltīta ar publisko valsts varu, līdz ar to tā nevar zaudēt finanšu stabilitāti. Ņemot vērā atšķirīgās pašvaldību prioritātes atbilstoši vietējo iedzīvotāju vajadzībām un finanšu iespējas, pašvaldībām, pieņemot ikgadējo budžetu, ir būtiski sabalansēt iespējas, vajadzības un vēlmes, tai skaitā finansējumu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildē.
jūlijā nav ne atvaļinājums, ne darba diena Tiem, kam abas dienas iekrīt jūlija darba grafikā, bet uz darbu nav jādodas, darba samaksa par šīm dienām būs atkarīga no nolīgtā darba laika. Ja ir nolīgts normālais darba laiks (piecu darba dienu un 40 stundu darba nedēļa) un noteikta amatalga, tad, neraugoties uz to, ka 10. jūlijs ir brīvdiena, darba samaksa nemainīsies. Savukārt, ja darba līgumā ir nolīgts summētais darba laiks un stundas tarifa likme un 9. un 10. jūlijā nav jāstrādā, tad darba devējs šīs dienas neapmaksās. Ja 9. un 10. jūlijā ir slimības lapa Slimības lapu A laikā no pirmās līdz devītajai slimības dienai apmaksā darba devējs atbilstoši likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36. pantam.
Puses var vienoties par to, ka darbinieks izmanto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu vai atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, vai par citu attaisnotas prombūtnes gadījumu, kas noteikts uzņēmuma iekšējā normatīvajā aktā. Brīvprātīgais darbs veicams, ievērojot Brīvprātīgā darba likuma regulējumu. Ja pušu savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata, tad jāievēro Darba likumā noteiktais regulējums. Gan brīvprātīgā darba organizētājam, gan darba devējam ir pienākums nodrošināt drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Pirms brīvprātīgā darba vai algota darba uzsākšanas ir jānodrošina instruktāža un apmācība darba aizsardzībā, kas tieši attiecas uz darba vietu un darba veikšanu.