VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Māris Pūķis
Dr. oec. Latvijas Universitātes asociētais profesors, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks
12. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Pašvaldības
11
11

Politiskā reforma tuvojas noslēgumam, satura reforma nav pat pusceļā

Māris Pūķis: “Velns slēpjas detaļās. Ir daudzi jautājumi, ko vienai atsevišķai pašvaldībai grūti atrisināt, jo valsts neveic savus pienākumus vai pat kavē pašvaldību darbību. Galvenie kavējošie faktori saistāmi ar priekšlikumiem, kurus Saeima apspriešanas gaitā noraidīja.”

FOTO: Paula Čurkste, LETA

2020. gada 10. jūnijā Saeima trešajā lasījumā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu jaunā redakcijā. Šī likuma galvenais sasniegums ir valsts sadalīšana 42 pašvaldībās līdzšinējo 119 vietā. Ja Valsts prezidents neiesniegs likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, tad būs zināmas teritorijas, kurās organizēt 2021. gada pašvaldību vēlēšanas.

Ko darīs Valsts prezidents – drīz uzzināsim. No vienas puses, iesniegt likumprojektu Saeimai atkārtotai izskatīšanai nozīmētu apšaubīt premjerministra Krišjāņa Kariņa valdības darbību, kura līdz šim ir atbalstījusi pašvaldību apvienošanu. Galvenais arguments bijis: varēs minimizēt skolu un slimnīcu tīklu, ietaupīt uz ceļu remontiem, tādējādi novirzot valsts budžeta līdzekļus citiem šķietami svarīgākiem mērķiem.

No otras puses, Satversmes tiesa ir konstatējusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces antikonstitucionālo rīcību, aizliedzot noskaidrot Ikšķiles iedzīvotāju viedokli, kas būtiski kavēja pilnvērtīgu konsultācijas procesu ar vietējām kopienām visā Latvijā. Zināms, ka ir pārkāptas vietējo kopienu pamattiesības un Eiropas Padomes pārraugošā institūcija ir ieteikusi apturēt reformu, lai ļautu iedzīvotajiem lemt par savu pašvaldību robežu maiņu. Likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” apspriešanas norisē tika noraidīti arī paša Valsts prezidenta priekšlikumi par vēlēšanu kārtības demokratizāciju, bet vietējo interešu nodrošināšana daudzos desmitos teritoriālā dalījuma vienību ir atlikta uz citu likumprojektu.

Tāpēc Valsts prezidentam būs jāvērtē samērīgums: vai valdības pieļautie likumu, Satversmes un starptautiskā līguma pārkāpumi ir attaisnojami, lai gūtu sabiedrībai iecerēto labumu no iesāktā varas un finanšu centralizācijas kursa. Ja prezidents izsludinās likumu, tad reformas politiskais mērķis būs sasniegts. Jaunajiem politiskajiem spēkiem būs vieglāk startēt vēlēšanās mazākā skaitā teritoriju.

Vienlaikus no jaunā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izrietēs vairāki uzdevumi, kas apstiprina, ka Saeimas deputāti nav guvuši atbildes uz tiem pašiem jautājumiem, uz kuriem netika sniegtas atbildes tikšanās reizēs ar iedzīvotājiem un ar pašvaldību deputātiem.

Vai reformā netiks pazaudēta kultūrvēsturiskā daudzveidība

Piederības sajūta savai pašvaldībai ir pašvaldību demokrātijas pamats. Ja zūd šī piederības sajūta, tad nevar gaidīt aktīvu iedzīvotāju līdzdarbošanos, tāpēc nepieciešams stiprināt kultūrvēsturisko daudzveidību.

Jautājums par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) piedāvātajām teritorijām tika ignorēts. Atsaucību neguva ne suitu, ne sēļu iniciatīvas un pat ne Valsts prezidenta aicinājums. Līdz ar to likumprojekta pārejas noteikumos ir uzdevums izstrādāt jaunu likumu par šādām teritorijām, nesaistot tās ar tehnokrātiski noteiktām robežām.

Vai ir iecerēts mainīt funkciju sadalījumu starp valsti, plānošanas reģioniem, vietējām pašvaldībām un privāto sektoru

Deklarētajam reformas mērķim – samērojami pakalpojumi – nav nekāda pamata, jo nav atrastas funkcijas, ko kāda no pašreizējām pašvaldībām nepilda. Toties, veidojot vairākus pārvaldes līmeņus, ir svarīgi katrā mērogā noteikt piemērotāko atbildības jomu.

Izvēloties lielāku vai mazāku vietējo pašvaldību mērogu, ir jāsaprot, ko darīs un par ko atbildēs citi mērogi. Šai jautājumā VARAM nav skaidra priekšstata, ir tikai nepārrunāts ministriju vēlmju saraksts. Nav ņemti vērā ne pašvaldību, ne zinātnieku, ne plānošanas reģionu un uzņēmēju priekšlikumi. Skaidrību neieviesa arī Saeimas apakškomisija par pašvaldību attīstību. Tika solīts, ka šos jautājumus precizēs jaunais likumprojekts par pašvaldībām.

Kādas pārmaiņas gaidāmas pašvaldību finanšu sistēmā

Iecerēts divu likumu, proti, likuma “Par pašvaldību budžetu” un Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma, modificētas normas pārcelt uz jauno likumu “Par pašvaldībām” (informatīvais ziņojums “Par Pašvaldību likuma izstrādi” – red.). Pagaidām Finanšu ministrijas vai VARAM iestrādes tiek turētas slepenībā. Taču jauno teritoriju rīcībspēja būs tieši atkarīga no finanšu sistēmas.

Kā iecerēts organizēt reformas rezultātu mērīšanu

2009. gada reformas rezultātus slēpa. Par mazāko vienību, kurā apkopo oficiālo statistiku, kļuva novads vai republikas pilsēta. Līdz ar to informācija par iedzīvotāju migrāciju, algām, teritorijās samaksātajiem nodokļiem, pabalstiem un pensijām vairs nebija pieejama.

2020. gada reformu sagaida tāds pats liktenis – šībrīža Saeima noraidīja deputātu priekšlikumu mērīt un analizēt reformas rezultātus. Tas neatbilst labas pārvaldības principam.

Kā valdība atskaitīsies Saeimai par reformas rezultātiem

Bija piedāvājums Ministru prezidentam reizi gadā atskaitīties Saeimai par to, kas noticis pašvaldībās un to teritoriālajās vienībās. Tad ik gadu būtu jāapkopo un jāanalizē, kas noticis pēc reformas, kā attīstās centri un kas notiek nomalēs. Saeima izvairījās no šāda uzdevuma.

Atskaitīties vajadzēs par pašvaldībām kopumā un tikai reizi četros gados. Datos balstīta šīs reformas vērtējuma pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām nebūs.

Kā organizēs pārvaldi reģionu mērogā

Asa diskusija par šo tēmu Saeimā beidzās bez rezultāta. Tika piedāvāts gan tieši vēlētu pašvaldību, gan valsts ieceltu gubernatoru, gan valsts pārstāvju konsultāciju modelis. Valsts prezidents rosināja veidot demokrātisku pārvaldi Latvijas vēsturiskajās zemēs, cienot arī Sēlijas atdzimšanas procesu. Konceptuālas skaidrības nav, izņemot vēlmi par pamatu ņemt pašreizējos 5 plānošanas reģionus.

Administratīvi teritoriālās reformas likumprojekta pārejas noteikumos ir uzdevums izstrādāt likumu par administratīvajiem reģioniem, kas nebūs administratīvās teritorijas. Šis likums varētu būtiski ietekmēt kompetenču un finanšu sadali un sadarbības regulēšanu. To nezinot, apstiprinātais teritoriālais dalījums ir apšaubāms pēc būtības.

Kā organizēs pārvaldi novadu teritoriālā dalījuma mērogā

Novada ietvarā daudzos gadījumos vienā novadā būs daudzi vai pat daudzi desmiti novada pagastu un vairākas pilsētas. Likumprojektā ir uzdots iestrādāt šo teritoriju pārvaldes kārtību likumā, arī nodrošināt katrā teritoriālā dalījuma vienībā pārstāvniecības demokrātiju. Nav pat uzsākta diskusija, kas tiks darīts šajās teritorijās, kā tās tiks izveidotas un finansētas. Ir atļauts veidot teritoriālā dalījuma vienību apvienības, bet detalizētāk nekas nav zināms. Šie jautājumi nav arī atstāti jauno novadu kompetencē, jo nav zināms, ko par Valsts prezidenta ierosinājumiem domā VARAM.

Tik daudz neatbildētu jautājumu

Tik daudz neatbildētu jautājumu apliecina šīs reformas patieso politisko mērķi un tās īstenotāju vienaldzību pret iedzīvotāju vajadzībām. Opozīcijas deputāti pastāvīgi atgādināja, ka pirms jauna teritoriju dalījuma veidošanas vajadzētu piedāvāt modeli, kā šī jaunā sistēma funkcionēs.

Lai kas arī uzvarētu nākamajās pašvaldību vēlēšanās, līdzšinējā pieredze liecina, ka pašvaldības iespēju robežās rūpējas par savas teritorijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, par ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošanu. Tomēr jaunās pašvaldības saskarsies ar vairākām sistēmiskām problēmām, ar valsts neizdarītā sekām.

Velns slēpjas detaļās. Ir daudzi jautājumi, ko vienai atsevišķai pašvaldībai grūti atrisināt, jo valsts neveic savus pienākumus vai pat kavē pašvaldību darbību. Galvenie kavējošie faktori saistāmi ar priekšlikumiem, ko Saeima apspriešanas gaitā noraidīja.

Pirmkārt, centru atbalsta programma. Pašlaik pēc reformas administratīvie centri ir ar ļoti atšķirīgām iespējām. Vairums šo centru saņem finansējumu no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda un pēc attīstības indeksa ieņem pēdējās vietas starp pašreizējām 119 pašvaldībām. Ja patiesi vēlamies jauno novadu attīstību, nepieciešama īpaša atbalsta programma. Nacionālajā attīstības plānā paredzēto pasākumu attīstības centru atbalstam ir daudz par maz.

Otrkārt, nomales efekta samazināšanas programma. Nomales efekts ir neizbēgams. Tiešie cietēji būs apmēram 400 000 iedzīvotāju. Pārējie 1 500 000 iedzīvotāju būs netiešie zaudētāji tad, ja reformas dēļ vēl 200 000 iedzīvotāju emigrēs. Tas kopumā novājinās Latviju, jo, zaudējot savu cilvēkkapitālu, mēs atbalstīsim citu valstu ekonomiku. Te ir nepieciešama valsts atbalsta programma, garantējot finanšu plūsmu uz tām teritorijām, kuras nav jauno pašvaldību centrā.

Treškārt, informācijas trūkums. Lai uzlabotu situāciju ne tikai jaunajos centros, bet arī pārējos novados un novada pilsētās, nepieciešama informācija. To viegli apkopot centralizēti, bet grūti vākt un analizēt katrā pašvaldībā pašu spēkiem.

Visbeidzot, par reformas nepabeigtību liecina arī neskaidrība par pārējām reformām izglītībā, veselības aprūpē un ceļu infrastruktūras nodrošinājumā. Kārtējo reizi reforma notiek vienlaikus ar pasaules ekonomisko krīzi, kas kavēs pilnvērtīgu pašvaldības iesaistīšanos Covid-19 pandēmijas izraisīto seku novēršanā.

Ja Latvija izvēlētos tiesiskuma ceļu, tad par trešajā lasījumā apstiprināto teritoriālo dalījumu katrā pašvaldībā būtu jāveic konsultatīvā aptauja. Ja valsts pieņemtu šādu lēmumu un organizētu procesu pēc Ikšķiles parauga, tad deputātu rīcībā pirms otrreizējas caurlūkošanas būtu patiesa un objektīva aina. Varētu gan paspēt īstenot reformu, gan nebūtu kauns, ka esam pārkāpuši Satversmi.

Šī publikācija atspoguļo tikai tās autora viedokli. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU