Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Maxim Shipenkov, STF
No Saeimas analītiskā dienesta 2018. gada janvārī publicētā sintēzes ziņojuma par Krievijas ietekmi Latvijas informatīvajā telpā secināms, ka Krievijā veidotu televīzijas programmu satura patēriņš Latvijā starp cittautiešiem ir ievērojams, turklāt lielā daļā gadījumu auditorija uzticas šajos valsts regulētajos plašsaziņas līdzekļos izplatītajai informācijai. Jautājums par tādu pārrobežu televīzijas kanālu ierobežošanu, kuru saturs nav savienojams ar Eiropas Savienībā nostiprinātām mediju tradīcijām, saglabā aktualitāti.
Ņemot vērā gan Saeimas analītiskā dienesta 2018. gada janvārī publicētajā sintēzes ziņojumā “Krievijas ietekme Latvijas informatīvajā telpā”1 ietvertos secinājumus, gan Eiropas Savienības (ES) paustās bažas par Krievijas organizētām dezinformācijas kampaņām2, arī Latvijā aktuāls ir jautājums par tādu pārrobežu televīzijas kanālu ierobežošanu, kuru saturs nav savienojams ar Eiropas Savienībā nostiprinātām mediju tradīcijām – viedokļu plurālismu, uzskatu daudzveidību un atturēšanos no jebkāda veida naida kurināšanas.
Jāņem vērā, ka Krievijā veidotu televīzijas programmu saturs Latvijas informatīvajā telpā galvenokārt nonāk no citu ES dalībvalstu jurisdikcijām. Kā norādījusi Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere: “Krievija ļoti gudri izmanto Eiropas Savienības regulējumu, sadalot, kuros citos Eiropas Savienības valstu regulējumos viņi nostiprina savus propagandas kanālus, lai Latvijai, vēršoties pret šiem kanāliem, būtu jāstrādā nevis ar Krievijas propagandas kanālu, bet it kā ar Zviedrijas, Lielbritānijas vai kādu citas valsts mediju.”3
Minēto situāciju tieši raksturo gadījumi, kad Latvijas mediju regulators – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) – vērsies pie Britu mediju regulatora “Ofcom” (Office of communications), lūdzot veikt konkrētu sižetu vērtējumu saistībā ar faktu un notikumu iespējamu neobjektīvu atspoguļojumu raidījumos.4
Risinājums pārrobežu audiovizuālā satura ierobežošanai rodams vienoto mediju tirgu regulējošajā normatīvajā aktā – Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2010/13/ES jeb Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā.5
Atbilstoši Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai (turpmāk – AVMPD vai direktīva) un no direktīvas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (turpmāk – EPLL vai likums) pārņemtajām normām dezinformācija, neobjektīvas vai vienpusīgas informācijas paušana nav pietiekams pamats pārrobežu televīzijas kanāla ierobežošanai.
Ņemot vērā, ka televīzijas kanāla pieejamības liegšana saistāma ar vārda brīvības un izteiksmes brīvības ierobežošanas riskiem, iepriekš minētie normatīvie akti paredz televīzijas kanāla ierobežošanu tikai sevišķos gadījumos. Proti, televīzijas kanāla ierobežošana iespējama tad, ja televīzijas pārraides varētu nopietni kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai (jo īpaši raidījumi, kuros iekļauta pornogrāfija vai nepamatota vardarbība un citi pārkāpumi nepilngadīgo aizsardzības jomā), kā arī gadījumos, kad konkrētais pakalpojums satur naida kurināšanu rases, dzimuma, reliģijas vai valstspiederības dēļ. Tieši naidu kurinoša satura izplatīšanas dēļ NEPLP līdz šim divos gadījumos ierobežojusi programmas “Rossija RTR” pieejamību Latvijas teritorijā – 2014. gadā liedzot kanāla izplatīšanu Latvijā uz trīs mēnešiem6, bet 2016. gadā – uz sešiem mēnešiem7.
Izvērtējot iespējamo kanāla ierobežošanu, NEPLP jāievēro iepriekš minētā normatīvajos aktos noteiktā procedūra. Lai gan televīzijas programmu ierobežošana uzskatāma par efektīvāku līdzekli tradicionālajā, nevis hibrīdajā8 plašsaziņas līdzekļu modelī, televīzijas kanālu ierobežošana iepriekš norādīto apstākļu gadījumā nav tiesību piemērotāja brīva izvēle, bet gan sistēmiska rīcība atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Ievērojot AVMPD un EPLL noteikto kārtību, elektronisko mediju uzraugam, lai ierobežotu televīzijas programmu, ir jākonstatē, ka vismaz divas reizes gada laikā nopietni un būtiski pārkāpti iepriekš minētie programmu veidošanas noteikumi. Pēc šāda fakta konstatējuma regulatoram ir rakstiski jāvēršas pie raidorganizācijas un Eiropas Komisijas (EK), paziņojot par iespējamiem pārkāpumiem un nodomu ierobežot programmu attiecīgajā teritorijā, ja šādi pārkāpumi turpinātos.
Televīzijas programmas ierobežošana pieļaujama, ja 15 dienu laikā pēc šāda rakstiska paziņojuma iesniegšanas sarunas ar raidītāju dalībvalsti un EK nav noslēgušās ar izlīgumu un iespējamais pārkāpums turpinās. Pēc lēmuma pieņemšanas par kanāla ierobežošanu konkrētajā teritorijā attiecīgās valsts kompetentajai institūcijai ir jāvēršas ar paziņojumu EK, kura divu mēnešu laikā izvērtē dalībvalsts rīcības atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem. Tādējādi normatīvie akti paredz skaidru procedūru pārrobežu kanālu ierobežošanai ES vienotajā informācijas telpā.
Manā ieskatā, piesardzīgi vērtējama EPLL šā gada jūnijā iekļautā kārtība konsultācijām ar ārvalstu kompetentajām institūcijām gadījumā, ja tās liegušas kādas televīzijas programmas izplatīšanu savas valsts teritorijā (EPLL 21.1 panta piektā daļa). Konkrētā panta redakcija paredz NEPLP pienākumu veikt šādas konsultācijas tikvien pēc programmas aizlieguma fakta spēkā stāšanās. Tādā veidā Latvijas mediju regulators vairāk sekotu citu valstu aktivitātēm satura ierobežošanā, nevis pašu pakalpojumu saturam.
Uzskatu, ka, ierobežojot televīzijas programmu, pamatojoties uz citā valstī konstatētiem pārkāpumiem, iespējami riski direktīvā noteiktās procedūras televīzijas programmu ierobežošanai neievērošanai, īpaši attiecībā uz raidorganizācijas un raidītājas dalībvalsts savlaicīgu informēšanu. NEPLP jau direktīvā paredzētajā starpvalstu institūciju sadarbības formātā ir tiesīga veikt konsultācijas ar ārvalsts kompetentajām institūcijām, savlaicīgi apmainoties ar nepieciešamo informāciju par iespējamiem pārkāpumiem programmu veidošanā, kas būtu par pamatu programmu ierobežošanai arī Latvijas teritorijā, ievērojot EPLL un direktīvā noteikto kārtību.
Vienlaikus direktīva paredz iespēju dalībvalstīm ieviest stingrākus noteikumus to jurisdikcijā esošo pakalpojumu sniedzēju darbībai, kas pirmšķietami varētu iekļaut arī samērīgas prasības žurnālistikas kvalitātei (raidījumu objektivitāte, viedokļu daudzpusība), jo galvenā prasība šādu noteikumu pieļaujamībai ir to saderība ar ES tiesību aktiem.
Šādu noteikumu gadījumā dalībvalsts kompetentā institūcija, konstatējot, ka kādas citas dalībvalsts televīzijas programmā, kas pilnībā vai galvenokārt mērķēta uz pirmās dalībvalsts teritoriju, netiek ievēroti stingrākie noteikumi, var vērsties pie pakalpojuma jurisdikcijas valsts kompetentās institūcijas, lūdzot tai nodrošināt stingrāku noteikumu ievērošanu attiecīgās raidorganizācijas programmā. Jurisdikcijas valsts institūcijai divu mēnešu laikā jāinformē saņēmēja dalībvalsts par panākumiem saistībā ar šādu noteikumu ievērošanu. Abas puses var rosināt konkrēto lietu izskatīt Kontaktkomitejā, kas ir Eiropas Komisijas izveidota platforma dalībvalstu kompetentajām institūcijām.
Gadījumā, ja pušu starpā netiek panākts pieņemams risinājums, dalībvalsts, uz kuru mērķēts konkrētais pakalpojums, var lemt par atbilstīgu pasākumu pieņemšanu pret attiecīgo raidorganizāciju. Tādējādi būtu nodrošināma augstiem žurnālistikas standartiem atbilstoša ziņu satura nodrošināšana nacionālajā mediju telpā regulējamos plašsaziņas līdzekļos.
Jāsecina, ka jau tagad ir pietiekams normatīvais regulējums naidu kurinoša televīzijas satura ierobežošanai nacionālajā mediju telpā, tas paredzēts gan Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, gan Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā. Turklāt direktīvā paredzētie starpvalstu institūciju sadarbības formāti pieļauj iespēju pilnveidot arī starpvalstu sadarbību televīzijas žurnālistikas kvalitātes celšanā, tādējādi mazinot mērķtiecīgi īstenotu dezinformācijas kampaņu iespējamās sekas.
1 Krievijas ietekme Latvijas informatīvajā telpā.
2 Eiropas Savienība apsūdz Krieviju dezinformācijas kampaņā.
3 Koalīcija domās par Krievijas propagandas TV kanālu ierobežošanu.
4 NEPLP sūdzas britu regulatoram par “NTV Mir” raidījumu, kurā Mūrniece nodēvēta par neonacisti.;
Britu un Latvijas ārlietu ministri Rīgā apspriež arī cīņu pret Krievijas propagandu.
5 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2010/13/ES ( 2010. gada 10. marts) – par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva).
6 NEPLP nolemj ierobežot programmas "Rossija RTR" retranslāciju Latvijā.
7 Jāpārtrauc izplatīt programmu “Rossija RTR”.
8 Tradicionālajam plašsaziņas līdzekļu modelim raksturīga vienkanāla, vienvirziena, nepastarpināta ietekme uz auditoriju un pasīvs lietotājs (televīzija; radio; preses izdevumi), turpretim hibrīdajam plašsaziņas līdzekļu modelim raksturīgs daudzkanālu, divvirzienu, aktīvs lietotājs, netieša ietekme uz auditoriju (televīzija; radio; preses izdevumi; internets; sociālie tīkli).
