AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
Aiga Dambe
LV portāls
07. jūnijā, 2018
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Kultūrpolitika
20
20

Mediju auditorijas raksturojums Latvijā

Lai stiprinātu valsts informācijas telpu un veicinātu kvalitatīva, uzticama satura plašāku pieejamību, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā skata grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Kāpēc tas ir būtiski? LV portāls aicina iepazīties ar mediju auditorijas raksturojumu Latvijā, kas veidots, balstoties uz Saeimas Analītiskā dienesta sintēzes ziņojumu.

Saeimas Analītiskā dienesta sintēzes ziņojumā “Krievijas ietekme Latvijas informatīvajā telpā” ir norādīts, ka “ar informācijas radīšanu, izplatīšanu un patērēšanu ir saistīta ikviena sabiedriskās un personīgās dzīves dimensija”. Savukārt ar vārdkopu “informatīvā telpa” ir apzīmēti Latvijas teritorijā pieejamie mediji, it īpaši televīzija, radio, interneta portāli un sociālie mediji.

Publiski pieejamie dati liecina, ka Latvijas informatīvajā telpā izplatītos Krievijas naratīvus un vēstījumus vairāk atbalsta tā auditorijas daļa, kura regulāri izmanto Krievijas plašsaziņas līdzekļus. Tāpat no ziņojumā veiktajiem pētījumiem izriet, ka Krievijas plašsaziņas līdzekļus lieto arī noteikta latviešu etnolingvistiskās grupas daļa, savukārt vairāk nekā puse krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju uzticas Latvijas plašsaziņas līdzekļiem, taču to cilvēku skaits, kuri uzticas Krievijas plašsaziņas līdzekļiem, šajā demogrāfiskajā grupā ir daudz lielāks.

Kā norādīts ziņojumā, starptautiskā un nacionālā līmeņa normatīvajā regulējumā propagandas un dezinformācijas jēdzieni nav skaidri definēti, līdz ar to ir problemātiski nošķirt to izpausmes no leģitīmām vārda brīvības izpausmēm. Vienlaikus, lai ierobežotu noteikta rakstura izpausmes publiskajā telpā, tostarp arī plašsaziņas līdzekļos, pašlaik Krimināllikuma 149.1 pantā ir noteikti aizliegumi par diskrimināciju rasu, nacionālās, etniskās vai reliģiskās piederības dēļ, 78.pantā – par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, kā arī 157.pantā – par neslavas celšanu (arī Civillikuma 2352.1 pants paredz, ka katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai).

Tomēr propagandas vai nepatiesas informācijas izplatīšana publiskajā telpā ne vienmēr ir saistīta ar skaidri redzamiem minēto aizliegumu pārkāpumiem, līdz ar to iespējas mazināt un kontrolēt propagandu un dezinformāciju ietverošu vēstījumu izplatību publiskajā telpā balansē uz robežas ar vārda brīvības ierobežojumiem, secināts ziņojumā.

Šobrīd Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā otram lasījumam steidzamības kārtā skata likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kura mērķis ir stiprināt Latvijas informatīvo telpu, vēršoties pret valstij kaitīga satura izplatīšanu medijos. Plānots, ka šī gada 12. un 13. jūnijā komisija skatīs iesniegtos priekšlikumus, savukārt balsojums Saeimā par tiem paredzēts 14. jūnijā.

Plašāka informācija par plānotajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā LV portāla publikācijā “Informatīvās telpas stiprināšanai vēl jārod finansējums”.

Labs saturs
20
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU