Informatīvās telpas stiprināšanai vēl jārod finansējums

29. maijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” skatīšanu steidzamības kārtā divos lasījumos. Saskaņā ar likumprojekta anotāciju tā mērķis ir:

• stiprināt Latvijas informatīvo, kultūras un valodas vidi;
• veicināt kvalitatīva un uzticama satura plašāku pieejamību, īpaši sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās;
• precizēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas valodas jautājumus;
• ieviest centralizētu bezmaksas zemes apraides pakalpojuma finansējuma modeli;
• noteikt sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa izmaiņas, paredzot to iziešanu no reklāmas tirgus.

Ietekme uz valsts budžetu

Anotācijā norādītā ietekme uz valsts budžetu liecina, ka, nosakot sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu iziešanu no reklāmas tirgus, nepieciešamais finansējums ik gadu ir 14 miljoni eiro, savukārt bezmaksas apraidē izplatāmo televīzijas programmu sarakstā iekļauto programmu izplatīšanai – katru gadu 1,8 miljoni eiro.

Turpmāk finansējums no valsts budžeta būs nepieciešams arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) monitoringa centra kapacitātes celšanai, proti, atlīdzība, preču un pakalpojumu apmaksa un materiālais nodrošinājums darbiniekiem, kā arī kapitālās izmaksas (2019.'gadam – 327 707 eiro, t.sk. kapitālās (vienreizējās) izmaksas – 20 800 eiro; turpmākajiem gadiem – 280 365 eiro).

Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka grozījumi, kas saistīti ar sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, savukārt grozījumi par bezmaksas apraidē iekļaujamām programmām un NEPLP monitoringa centra štata vietu palielināšanu stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Priekšlikumi informatīvās telpas stiprināšanai

Saskaņā ar Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājas Aigas Grišānes teikto konceptuālie risinājumi Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai, kas tiek piedāvāti likumprojekta priekšlikumos, ir šādi:

• programmas pamata audiovalodas precizēšana – ar mērķi noteikt skaidru atšķirību starp elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārrobežu programmām, kas vērstas uz Latvijas auditoriju, un pārrobežu programmām, kas nav adresētas Latvijas auditorijai;
• zemes apraidē ciparformātā izplatāmo televīzijas programmu sarakstā iekļauto programmu izplatīšana ar zemes raidītājiem galalietotājiem bez maksas – ar mērķi apmierināt sabiedrības demokrātiskās, sociālās un kultūras vajadzības, kopumā nosakot obligāti izplatāmas programmas, kas attieksies pilnīgi uz visiem televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzējiem, nevis tikai uz kabeļoperatoriem;
• plašākas iespējas NEPLP informācijas pieprasīšanai par patiesā labuma guvējiem – ar mērķi panākt elektronisko plašsaziņas līdzekļu patieso labuma guvēju pārredzamību, veicot šī pienākuma izpildi apraides un retranslācijas atļaujas saņemšanas ietvaros;
• pienācīgas neitralitātes un precizitātes noteikšana, īpaši ziņu un dokumentālajos raidījumos – ar mērķi apzināti nemaldināt auditoriju, kā arī mazināt faktiem neatbilstošas un maldinošas informācijas izplatīšanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un katalogos;
• raidījumu, kuri satur naida kurināšanu vai aizskar nepilngadīgo intereses, ierobežošana – ar mērķi paātrināt ierobežojuma ieviešanas procedūru un administratīvo pierādīšanu;
• NEPLP tiesību paplašināšana, nosakot iespēju vērsties pret nelikumīgas televīzijas programmas izplatīšanu tiešsaistē –ar mērķi ierobežot piekļuvi tīmekļvietnēm, kuras retranslē audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas saņemšanas, kā arī uzturēt minēto tīmekļvietņu sarakstu jeb datubāzi;
• sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus – ar mērķi kopumā nodrošināt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības vidi, kā arī redakcionālo neatkarību.

Līdzekļi izmaiņām nav paredzēti

Finanšu ministrijas (FM) Budžeta departamenta Izglītības, zinātnes, kultūras un sporta finansēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Lejietis norāda, ka, runājot par anotācijā minēto finansējumu 14 miljonu eiro apmērā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, naudas nav: “Visi līdzekļi, kas ir vidējā termiņa budžeta ietvarā 2018.–2020.gadam, ir sadalīti, un, mūsuprāt, lai stingri ievērotu valstī noteiktos fiskālos nosacījumus, normas, kurām finansējums nav paredzēts, likumprojektā nebūtu iekļaujamas.”

Attiecībā uz zemes apraidē ciparformātā izplatāmo televīzijas programmu sarakstā iekļauto programmu izplatīšanu ar zemes raidītājiem galalietotājiem bez maksas J. Lejietis vērš uzmanību, ka NEPLP budžetā jau šobrīd tiek plānots finansējums sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai un izplatīšanai visā Latvijas teritorijā. Ja likumprojektā ir pieņemts lēmums par deviņām obligāti izplatāmām programmām, tad šobrīd paredzētais finansējums ir jāpārdala un tās ir jānodrošina jau esošo līdzekļu ietvaros.

Savukārt attiecībā uz NEPLP štata darbinieku palielināšanu FM pārstāvis atsaucas uz 2014. gada 22. aprīļa grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam". Tajos tika pieņemts lēmums iespēju robežās neveidot jaunas štata vietas vai veidot tās esošo līdzekļu ietvaros.

Jāpārskata viss finansēšanas mehānisms

Vienlaikus FM Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta direktora vietniece Edīte Bērziņa uzsver, ka galaversiju likumprojekta redakcijai FM saņēma dienu pirms Saeimas CSL komisijas sēdes (28. maijā). “Likumprojektā ir iekļauti papildu elementi, kas mums no valsts atbalsta aspekta liek pārskatīt visu finansēšanas mehānismu kopumā,” secina E. Bērziņa.

Šobrīd saskaņā ar nosacījumiem bezmaksas apraidē raidītajiem sabiedriskajiem medijiem kompensāciju piešķir par sabiedrisko pasūtījumu, līdz ar to izslēdzot tos no reklāmas tirgus, tādi paši nosacījumi ir jāpiemēro pārējām programmām, kuras plāno raidīt bezmaksas apraidē, proti, tām arī ir jāpiešķir gan kompensācija par sabiedrisko pasūtījumu, gan jāiziet no reklāmas tirgus.

Kā skaidro E. Bērziņa, nodrošinot iepriekš minēto, LVRTC paredzētā kompensācija 1,8 miljoni eiro ir jāsaista ar sabiedrisko pasūtījumu, tā vairs nekvalificētos kā valsts atbalsts. Savukārt, ja LVRTC turpinātu nodrošināt arī komerciālo televīziju, kuras atrastos bezmaksas apraidē, signālu pārraidīšanu, rodas valsts atbalsta risks un jautājumi, kas būtu diskutējami ar Eiropas Komisiju, turpina E. Bērziņa. Viņa norāda – vai nu ir jānosaka FM pietiekami garš termiņš komentāru sniegšanai likumprojekta priekšlikumu iesniegšanai, vai nu tā pārejas noteikumos jāparedz, ka likums stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī un pēc Eiropas Komisijas lēmuma saņemšanas.

Politiskā izšķiršanās jaunajai valdībai

Saeimas deputāts Augusts Brigmanis atzīst, ka līdzekļu plānotajām izmaiņām nav: “Situāciju esmu pārrunājis ar premjeru Māri Kučinski, sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir politiska izšķiršanās, proti, ja gribam no tā iziet, līdzekļi ir jāatrod.” Viņš prognozē, ka pēc vēlēšanām tas būs jālemj jaunajai valdībai un ka visām ministrijām solidāri būs jāatsakās no kādiem saviem projektiem, jo vienkārši uzzīmēt 14 miljonus nevar.

Vienlaikus Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš atgādina, ka viena valdība jau šos jautājumus ir “nosēdējusi”. Tāpat A. Kaimiņš uzskata, ka nevarēšana valsts budžetā atrast it kā mistisku summu kā 14 miljonus ir cilvēku mānīšana, jo tie nav 14 miljardi: “Foršajā atvilktnē, kas saucas līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, ja vajag un grib, var daudz ko atrast.” Arī Saeimas deputāte Inese Laizāne uzsver, ka likumprojektā ir paredzēts jau no 2019. gada 1. janvāra stiprināt NEPLP monitoringa centru, kas nav šī gada pašreizējais budžets.

Saeimas CSL komisija ir lūgusi Saeimu grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā iekļaut šodienas, 31.maija, Saeimas sēdes darba kārtībā un bez atkārtotas izskatīšanas komisijā pieņemt tos arī pirmajā lasījumā, kā arī noteikt likumprojektam steidzamību, norāda Saeimas preses dienests. Ja šodien Saeima likumprojektu pieņem pirmajā lasījumā, CSL komisija to tālāk skatīs 6. jūnijā, savukārt Saeimai otro lasījumu piedāvās 14. jūnijā.

Cik maksās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma izmaiņas?