Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Šodien, 12. jūlijā, stājas spēkā grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz stiprināt Latvijas informatīvo telpu, vēršoties pret valstij kaitīga satura izplatīšanu plašsaziņas līdzekļos. Vienlaikus tie nosaka sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus no 2021. gada.
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL) bija nepieciešami vairāku iemeslu dēļ:
Proti, grozījumi, kas attiecas uz programmu valodu, izstrādāti, ņemot vērā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.–2022. gadam. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, līdz šim nav šķirta programmas valoda no valodas celiņa, tādējādi likumprojektā ir precizēti jautājumi, kas skar programmu valodu. Tiesiskā regulējuma mērķis ir noteikt skaidru atšķirību starp elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārrobežu programmām, kas vērstas uz Latvijas auditoriju, paredzot, ka to pamata valoda ir latviešu valoda, un pārrobežu programmām, kas nav adresētas Latvijas auditorijai.
Vienlaikus, lai apmierinātu sabiedrības demokrātiskās, sociālās un kultūras vajadzības, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) turpmāk organizēs galalietotājiem bez maksas zemes apraidē ciparformātā izplatāmo televīzijas programmu sarakstā iekļauto programmu izplatīšanu ar zemes raidītājiem.
Tāpat no šodienas elektronisko plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem ir noteikts jauns pienākums – atklāt patiesos labuma guvējus. Šī pienākuma izpilde tiks veikta apraides un retranslācijas atļaujas saņemšanas procesā.
Savukārt EPLL 21.1 pantā jau līdz šim bija pārņemta Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) 3. pantā nostiprinātā procedūra, kas paredz iespēju ierobežot tādas televīzijas programmas uztveršanu, kura satur naida kurināšanu vai aizskar nepilngadīgo intereses. Saskaņā ar grozījumiem, kas šodien stājas spēkā, minētais pants EPLL ir papildināts ar piekto daļu, kas vienkāršo programmu uztveršanas ierobežošanas kārtību, paredzot alternatīvu regulējumu līdzšinējam panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajam regulējumam.
Turpmāk, ja kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm jau ir īstenojusi televīzijas programmas uztveršanas ierobežošanas procedūru AVMPD 3. panta izpratnē un ierobežojusi konkrētās televīzijas programmas uztveršanu attiecīgajā dalībvalstī, NEPLP, konstatējot, ka minētie pārkāpumi ir izdarīti arī Latvijā, kā arī izvērtējot ārvalsts lēmuma samērīgumu, lietas apstākļus un pierādījumus un uzklausot elektroniskā plašsaziņas līdzekļa viedokli, ir tiesīga noteikt ierobežojumu arī Latvijā attiecībā uz šādas programmas izplatīšanu.
Viens no būtiskākajiem grozījumiem, kas šodien stājas spēkā, ir sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus visās platformās, sākot ar 2021. gadu. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas stiprinās elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības vidi kopumā. Vienlaikus iziešana no reklāmas tirgus ir iespējama tikai tad, ja tiek paredzēts atbilstošs papildu finansējums sabiedriskajam pasūtījumam.
Turpmāk papildu finansējumu no valsts budžeta piešķirs arī NEPLP kapacitātes stiprināšanai, kas nepieciešama gan problēmas risināšanai ar Latvijā nelicencētu televīzijas pakalpojumu izplatīšanu, gan regulāra monitoringa uzturēšanai, ierobežojot piekļuvi tīmekļvietnēm, kas retranslē audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas saņemšanas.
Kā norisinājās diskusijas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, strādājot pie likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, un kāds papildu finansējums turpmāk no valsts budžeta ir nepieciešams, stājoties spēkā šiem grozījumiem, var meklēt LV portāla publikācijās:
