Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: Valsts kontrole
Valsts kontrole revīzijā Latvijas Televīzijā, Latvijas Radio un šos medijus pārraugošās padomes darbā, vērtējot sabiedriskā pasūtījuma procesu, ir konstatējusi virkni neatbilstību un finanšu izlietošanas kārtības noviržu. Savukārt pārbaudītās vienības, kā tās dēvē revidenti, jau ir sākušas kritiskās vietas aizdrīvēt, revidentu ieteikumus ieviest. Saeimas deputātus sabiedrisko mediju pārstāvji informēja par nepieciešamajiem risinājumiem perspektīvā, tostarp saistībā ar iziešanu no reklāmas tirgus un mediju finansēšanu.
Valsts kontroles (VK) revīzijas “Vai sabiedriskā pasūtījuma plānošana un īstenošana ir organizēta mērķtiecīgi?”, kas veikta par 2016. un 2017. gadu, mērķis bija gūt pārliecību, ka sabiedriskā pasūtījuma plānošanas un īstenošanas process mūsu valstī ir caurskatāms un nodrošina ekonomisku un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē 12. decembrī iesaistītās puses deputātus iepazīstināja ar savu redzējumu un nākotnes perspektīvām.
Kā norādīja VK padomes locekle Inese Kalvāne, sabiedriskā pasūtījuma jēdziens dažādās valstīs tiek skaidrots dažādi. Latvijā šis termins ir nostiprināts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un to definē kā daudzveidīgu sabiedrības vajadzībām atbilstošu programmu kopumu, kuru finansē sabiedrība.
Likums nosaka, ka sabiedriskā pasūtījuma plānošanai Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izstrādā un apstiprina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu gada plānus. Likumā nav noteikts šo plānu saturs. Tāpēc sabiedriskais pasūtījums Latvijā faktiski tiek izveidots kā televīzijas un radio programmu plāns.
Sabiedriskajam pasūtījumam ir jāatbilst sabiedrības daudzveidīgajām vajadzībām un interesēm. Tāpēc ir ļoti svarīgi izzināt šīs intereses un neaprobežoties tikai ar jau esošo skatītāju un klausītāju viedokļu aptauju un vajadzību novērtēšanu, kā tas ir noticis līdz šim.
Ekspertu vērtējumā jēdziens “sabiedriskais labums” ir viens no svarīgākajiem aspektiem, lai izprastu sabiedriskā pasūtījuma būtību un noteiktu, cik labi sabiedriskie mediji ir kalpojušai sabiedrībai kopumā. Tas nozīmē, ka medijiem ir jāspēj pildīt sabiedriskā pasūtījuma uzdevumus, vienlaikus saglabājot savu brīvību un atbildību par tāda satura radīšanu, ko sabiedrība uzskata par vajadzīgu.
Labs sabiedriskā pasūtījuma vadības process VK ieskatā satur šādus elementus: pirmkārt, sabiedrības vajadzību un interešu izzināšana; otrkārt, to sabalansēšana savstarpēji un ar budžeta iespējām; treškārt, sabiedriskā ieguvuma noteikšana, tātad – kādi rezultāti noteiktā periodā pēc pasākuma veikšanas sagaidāmi.
Sabiedrisko pasūtījumu Latvijā plāno un īsteno: NEPLP; sabiedriskā konsultatīvā padome (tās lēmumiem ir ieteikuma raksturs); sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Latvijas TV (LTV) un Latvijas Radio (LR) un konkursa kārtībā izraudzītas komerctelevīzijas un komercradio, kuri šī uzdevuma izpildei saņem līdz 15% no sabiedriskajam pasūtījumam gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai sabiedriskajiem medijiem gadā tiek piešķirts vairāk par 20 miljoniem eiro, komercmedijiem – gandrīz divi miljoni eiro.
Sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai valsts budžeta dotācija Latvijas TV ir 71% (12,947 miljoni eiro) no tās ienākumiem. Pārējie ir kapitālsabiedrības pašas ieņēmumi. 2016. gadā lielākie no pašu ieņēmumiem bija ienākumi no reklāmas laika pārdošanas (2,593 miljoni eiro).
Latvijas Radio dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai veido 77% (7,035 miljoni eiro) no tās ieņēmumiem, pārējie ir pašu ieņēmumi, lielākie no reklāmas un sludinājumiem (1,024 miljoni eiro).
VK ir konstatējusi nepilnības sabiedriskā pasūtījuma plānošanā, norādot uz pasaules praksē paredzēto – kvalitatīvi noskaidrot sabiedrības vajadzības. Latvijā tas ir NEPLP pienākums – būt prasmīgai šo sabiedrības vajadzību un vērtību izzinātājai.
Šobrīd sabiedriskā pasūtījuma tematiskais sadalījums vairāk balstās uz vēsturiskiem principiem un ir pielāgots pašreizējai sabiedrisko mediju struktūrai (LTV, LR), nevis vispusīgi un profesionāli izzinātām sabiedrības vajadzībām. Piemēram, 2017. gadā LTV 37% no raidlaika stundām aizņēmusi reklāma. Savukārt bērnu un pusaudžu programmas, izglītības un zinātnes tematikas raidījumu īpatsvars (stundās) kopējā apjomā svārstījās no viena līdz diviem procentiem. LR lielākais raidlaika stundu īpatsvars bija mūzikai – 47%, bērnu un pusaudžu programmām – 2%, reklāmai – 3%.
VK norāda, ka arī nozares stratēģijā nav skaidra un pilnīga redzējuma par tās attīstību, tai skaitā nav noteikti attīstības virzieni, sasniedzamie rezultāti tieši sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Arī pašiem medijiem revīzijas laikā vai nu nav bijis spēkā esošas stratēģijas (LR), vai arī apstiprinātais dokuments (LTV) nav izmantojams ilgtspējīgai mērķtiecīgai kapitālsabiedrības attīstībai.
VK saskata riskus situācijā, ka NEPLP kā visu elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulators uzrauga pati sevi – sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāju. Šī savstarpēji pretrunīgā funkcija izriet no Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma.
VK aizrāda, ka daļai valstiski svarīgu pasākumu atspoguļošanai LR un LTV netiek paredzēts finansējums sabiedriskā pasūtījuma plāna ietvarā, bet šie līdzekļi tiek piešķirti papildus. 2016. un 2017. gadā sabiedriskās raidorganizācijas no ministrijām un citām institūcijām saņēmušas vairāk nekā 2,2 miljonus eiro. Revidentu ieskatā valstiski svarīgu pasākumu atspoguļošana būtu iekļaujama plānā kā sabiedriskā pasūtījuma uzdevums un savlaicīgs finansējums būtu jāplāno sabiedriskā pasūtījuma plāna ietvaros.
Revidenti arī konstatējuši, ka nav nodrošināta LTV un LR ilgtspējīga attīstība, jo kapitālsabiedrības ilgstoši nav plānojušas un ieguldījušas līdzekļus savā attīstībā, ik gadu paļaujoties uz papildu finansējumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
LTV ieguldījums attīstībā 2017. gadā bijis 8% no kopējiem ieņēmumiem, nesasniedzot pat ilgtermiņa ieguldījumu zemāko likmi – 10%. VK ieskatā izdevumi ieguldījumiem ir laikus paredzami un plānojami. Līdzīgi arī LR 2017. gadā ieguldījumiem izlietoti tikai 2% no kopējiem ieņēmumiem.
Revīzijā konstatēts, ka abām sabiedriskajām raidorganizācijām ir dažāda izpratne par raidlaika tirdzniecības izmaksām reklāmai. Ne LTV, ne LR nav bijuši skaidri noteikti un pamatoti reklāmas un sponsorēšanas cenu aprēķina principi, piemērota neskaidra reklāmas cenu atlaižu politika.
NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere informēja, ka padome VK ieteikumus ir apstiprinājusi. Tie saistās ar kapitāldaļu pārvaldību, attīstības jautājumiem, LTV un LR saimniecisko darbību, konkurences noteikumu ievērošanu un arī sabiedriskā labuma formulēšanu.
Attiecībā uz VK pārmetumu, ka NEPLP nepietiekami izzina sabiedrības vajadzības, tāpēc varbūt nepietiekami prasmīgi formulē sabiedriskā pasūtījuma uzdevumus, D. Ķezbere paskaidroja, ka atbilstoši budžetam padomes iespējas ir veikt vienu vai divus apjomīgus pētījumus gadā: “Droši vien tas nav pietiekami, lai izpētītu sabiedrības vajadzības. Taču mēs esam nākuši ar iniciatīvu gan Kultūras ministrijā, gan Valsts kancelejā. Proti, sabiedrības vajadzības pēta dažādas struktūras par dažādām jomām. Būtu pareizi, ja šos vajadzību pētījumus mēs koordinētu un neveiktu paralēli par vienu un to pašu tēmu dažādus pētījumus dažādās struktūrvienībās. Būtu nepieciešams koordinējošs darbs, lai šīs sabiedrības vajadzības tiktu pētītas, analizētas un sabiedriskais pasūtījums attiecīgi tiktu veidots, balstoties uz zināšanām.”
NEPLP vadītāja nepiekrita arī VK aizrādījumam, ka padome neparedz finansējumu valstiski nozīmīgiem pasākumiem, tālab tas tiek prasīts no budžeta papildus. Atbilstoši finansējumam, kas ir sabiedrisko mediju rīcībā, tiekot paredzēti līdzekļi, tostarp Dziesmu svētku, valsts simtgades pasākumiem. Taču ar šo budžetu ne vienmēr pietiek. Tāpēc tiek izmantota iespēja saņemt mērķa finansējumu, lai šos pasākumus varētu parādīt pilnvērtīgāk.
Ivars Āboliņš, kas NEPLP atbild par Latvijas Radio pārvaldību, deputātus informēja, ka VK secinājumi atbilst tiem, kurus padome izdarījusi, stājoties amatā 2017. gada februārī. Lielākā daļa VK norādīto problēmu ir jau novērsta vai ir novēršanas stadijā, tajā skaitā ir apstiprināta stratēģija, izstrādāta konkrēta, visiem saprotama reklāmas cenu politika, izstrādāta saprotama darba samaksas politika.
Padomes locekle Aurēlija Ieva Druviete informēja, ka LTV sabiedriskajam pasūtījumam ir izstrādāta jauna pieeja. Ir apstiprinātas vadlīnijas trim gadiem. Vadlīnijas ietver divas daļas – sabiedriskā labuma plānošana un izvērtēšana un sabiedriskā pasūtījuma pārvaldība. LTV stratēģija esot, taču tā ir pilnveidojama un pašreiz ir izstrādes procesā.
Revīzijā iesaistītā eksperte Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes Komunikāciju studijas katedras vadītāja profesore Anda Rožukalne komisijas sēdē vērsa deputātu uzmanību uz vairākiem svarīgiem jautājumiem, ko uzrāda VK revīzija un ko būtu noderīgi ņemt vērā turpmāk lēmumu, normatīvo aktu pieņemšanā, lai šīs problēmas varētu risināt.
Viens jautājums ir par finansējuma modeli sabiedriskajiem medijiem, kurš nedarbojas atbilstoši mērķim, lai šie mediji spētu ilgtspējīgi attīstīties. Taču arī topošajā jaunajā regulējumā ir ievērota šī “tradīcija”, jo nav paredzētas izmaiņas finansēšanā. Līdz ar to pastāv risks atstāt dažāda veida papildu finansējumu no ministrijām vai citām valsts kapitālsabiedrībām, vai arī no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas (to pierāda arī revīzijā secinātais) īsti neatbilst sabiedrisko mediju darbības interesēm. Un tas būtu maināms.
Vēl viena problēma ir par sabiedrisko pasūtījumu, kas ir sarežģīts, tostarp – vai Latvijā šī definīcija (arī tas, ko ar to saprotam) ir pietiekami veiksmīgi formulēta. Pēc ekspertes domām, ir ļoti svarīgi skatīties uz sabiedrības vajadzībām, bet būtu arī jāredz līdzsvars starp tām vajadzībām un interesēm, ko mēs varam definēt, un to, ka sabiedriskie mediji darbojas pēc savas specifiskas loģikas. “Sabiedriskie mediji ir jāattīsta tādā virzienā, lai tie būtu spējīgi arī eksperimentēt, diskutēt, aplūkot provokatīvus jautājumus, varbūt tādus, kam sabiedrība vēl nav gatava vai par kuriem tai nav pietiekamas informācijas. Mēs nevaram tikai skatīties atpakaļ. Mums ir jāveido pētījumu bāze un mērķtiecīgi jāatvēl šo mediju darbībā arī vieta nākotnes problēmām, kas sabiedrības aptauju vai vērtību kontekstā nav identificējamas,” uzskata eksperte.
Revīzijas laikā LTV un LR Valsts kontrolei ir norādījušas, ka to finansējums ir viens no mazākajiem Baltijas valstīs.
Arī LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, runājot par stratēģiju, sabiedrisko mediju apvienošanu, to iziešanu no reklāmas tirgu, uzsvēra, ka tam nepieciešams reāls pamats: “Jo lielā problēma ir finansējums. Latvija Eiropā izskatās bēdīgi, bet, kas ir īpaši slikti, – salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu. Jo nav skaidrs, kā atjaunot televīzijā tehnoloģisko bāzi, kur katrs projekts maksā, sākot ar sešām nullēm. Igaunijā pērn sabiedriskajiem medijiem bija 40 miljonu eiro budžets, no kuriem 3 miljoni – radio. Tātad 37 miljoni ir aizgājuši internetam un Igaunijas TV trim kanāliem. Tādā situācijā pat nav iespējams saprast, kādā veidā ar igauņiem varētu veidot kopīgus projektus, ja viņu finansiālās iespējas būtiski atšķiras.”
Igaunijā un Lietuvā sabiedriskie mediji jau ir izgājuši no reklāmas tirgus.
Kultūras ministrijas (KM) parlamentārā sekretāre Marika Zeimule vērsa deputātu uzmanību uz VK norādīto, ka NEPLP jāveic divas funkcijas, kuras nav savienojamas. Daudzas uzskaitītās problēmas atrisinātos, ja funkcijas sadalītu, izveidojot divas padomes, attiecīgi katrai deleģējot savus uzdevumus. Ir jāturpina virzīt jautājumu par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. Ministrija aktīvi strādā, un būs plašas diskusijas arī par jauno sabiedrisko mediju.
Jaunā Saeima ir pārņēmusi iepriekšējās Saeimas pirmajā lasījumā pieņemto Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojektu. KM Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne uzsvēra, ka šajā likumprojektā ir divas būtiskas lietas, viena – regulatora un pārvaldības nošķiršana, atstājot NEPLP kā regulatoru, līdzīgi kā citās ES valstīs, savukārt mediju pārvaldību uzticot cita veida padomei. Otrs būtisks jautājums ir par sabiedrisko mediju finansējumu, jo sabiedriskie mediji lielā mērā ir arī valsts drošības garants.
Lai uzlabotu sabiedrisko mediju darbību, jārisina ar to pārvaldību un uzraudzību saistītie jautājumi, jānodrošina caurskatāma finanšu plūsma, kā arī jāīsteno plānotā sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, par Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Kaspara Ģirģena pēc sēdes teikto informē Saeimas preses dienests.
VK padomes locekle I. Kalvāne komisijas sēdē informēja, ka jau revīzijas laikā atsevišķi aizrādījumi ir ņemti vērā. Kopumā revīzijā NEPLP sniegti 15 ieteikumi, LTV – astoņi, LR – 9 ieteikumi, kurus ieviešot tiks
pilnveidota nozares attīstības un darbības plānošanas sistēma, lai sabiedriskais pasūtījums tiktu plānots un nodrošināts sabiedrības interesēs. Paredzēts, ka ieteikumi tiks ieviesti 2019. gadā.
