Iezīmē jaunu sabiedriskā labuma svēršanas un mērīšanas kārtību

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Stratēģiskās attīstības un uzraudzības departamenta vadītājs Uldis Lielpēters nepieciešamību papildināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.–2022. gadam pamato ar vairākiem mērķiem. Līdz ar veiktajām izmaiņām dokumentā precīzi definēts, kāds ir sabiedrisko mediju darbības virsuzdevums, kas ir sabiedriskais pasūtījums un kāda loma tajā ir komerciālajiem medijiem. Stratēģijā arī noteikts, kādi rezultatīvie rādītāji jāsasniedz sabiedriskajiem medijiem plašākā – nozares attīstības – kontekstā.

Ar NEPLP lēmumu Nr. 106 “Par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā 2018.–2022. gadam” turpmāk noteikts, ka:

sabiedriskā pasūtījuma galvenos uzdevumus sabiedrības, demokrātijas, kultūras, zināšanu, radošuma un sadarbības tematiskajās jomās nosaka sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijās, kuras vidējam termiņam izstrādā NEPLP, sadarbojoties un konsultējoties ar sabiedriskajiem medijiem un Sabiedriski konsultatīvo padomi;
sabiedriskā pasūtījuma gada plānus atbilstoši vadlīnijām un pieejamam finansējumam izstrādā sabiedriskie mediji, bet apstiprina NEPLP (izstrādes gaitā tiek noskaidrotas un izvērtētas sabiedrības intereses un vajadzības, šim nolūkam izmantojot pētījumus vai citas metodes);
tās sabiedriskā pasūtījuma daļas, kuru īsteno komerciālie mediji, uzdevums ir bagātināt sabiedrībai pieejamo mediju viedokļu un formu daudzveidību, paplašinot cilvēkiem izvēles iespējas un veicinot mediju plurālismu. Tāpat uzdevums ir paplašināt auditorijas.

U. Lielpēters akcentē arī stratēģijā jauniekļauto sabiedriskā labuma izvērtēšanas kārtību. “Šo daļu varētu saukt par vienu no būtiskākajiem papildinājumiem,” teic NEPLP pārstāvis, uzsverot, ka tā papildinās līdzšinējo kārtību, nodrošinot visaptverošu vērtējumu. Runa ir par stratēģijā noteikto uzdevumu reizi trīs gados veikt kompleksu sabiedriskā pasūtījuma sniegtā sabiedriskā labuma izvērtējumu, ko paredzēts uzticēt neatkarīgam vērtētājam. Šādas vērtēšanas nolūks ir noskaidrot, kā sabiedrība vērtē sabiedriskā pasūtījuma programmas un pakalpojumus un kādu labumu tie sniedz sabiedrībai, t.sk.:

cik plašu un kādu auditoriju tie sasniedz;
kāda ir sabiedriskā pasūtījuma kvalitāte (sabiedrības apmierinātības rādītāji ar programmām un pakalpojumiem, zīmolu kopumā, pakāpe, kādā tiek apmierinātas sabiedrības gaidas oriģinalitātes, aktualitātes, inovāciju aspektos, saņemtās atzinības un apbalvojumi, ekspertu viedokļi);
ietekme uz auditoriju (sabiedrības uztveres rādītāji par sabiedrisko elektronisko mediju ietekmi uz viņu rīcību, izvēlēm un iesaisti, kā arī norisēm sabiedrībā kopumā);
izmaksu efektivitāte.

Stratēģiju papildina arī nosacījums, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi regulāri veic/pasūta auditorijas mērījumus un izvērtējumus.

Dokumentā ietvertas norādes arī uz būtiski jauniem pakalpojumiem, ko var sniegt sabiedriskie mediji. Kā piemēru U. Lielpēters min sabiedrisko mediju portāla “LSM.lv” lomas nozīmīgu pieaugumu satura veidošanā. Kā uzsvērts papildinātajā stratēģijā, šādos gadījumos ir veicams sabiedriskā labuma tests, ar kura palīdzību tiek noskaidroti prognozējamie sabiedrības ieguvumi salīdzinājumā ar tirgus attīstībai potenciāli nodarītajiem zaudējumiem.

“Būtībā ar šiem labojumiem esam vienā dokumentā apkopojuši aktivitātes un iniciatīvas, kas ir vērstas uz sabiedriskā pasūtījuma pārvaldības un sabiedriskā labuma izvērtēšanas uzlabošanu. Tas iesaistītajām pusēm rada lielāku skaidrību par to, kas no tām tiek sagaidīts, precīzi atrunātas procedūras. Tas mazina pārpratumu vai kādas nevajadzīgas spriedzes rašanās iespējas,” rezumē U. Lielpēters. Tiesa, vairāki stratēģijā noteiktie mērķi, iespējams, būs jārealizē nevis līdzšinējai NEPLP, bet jau citai – Sabiedrisko mediju – padomei, kuras izveidi paredz izskatīšanā Saeimā esošais jaunais sabiedrisko mediju pārvaldības regulējums.

Jāpiebilst, ka uzlabot sabiedriskā pasūtījuma pārvaldību aicinājusi arī Valsts kontrole (VK), kas revīzijā šajā jomā konstatējusi trūkumus. Vairāk par to lasāms VK revīzijas ziņojumos:

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija regulē televīzijas un radio apraides, kā arī retranslācijas tiesību ieguves un organizēšanas jautājumus, zemes apraidē bez maksas gala lietotājiem izplatāmo programmu kritērijus, sabiedrisko mediju darbības jautājumus, kā arī nosacījumus sabiedriskā pasūtījuma nodošanai citiem medijiem un prasības maksas zemes apraides televīzijas pakalpojumiem.

Stratēģiju apstiprina NEPLP un dokuments ietver elektronisko mediju nozares un NEPLP darbības, attīstības, regulācijas un uzraudzības būtiskos elementus un ierobežojumus. Pašreizējā stratēģija tika apstiprināta 2018. gadā un tās darbība paredzēta līdz 2022. gadam.