NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
07. maijā, 2018
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Kultūrpolitika
1
24
1
24

Elektronisko mediju attīstības ceļā pārāk daudz jautājuma zīmju

FOTO: LV portāls

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.–2022. gadam. NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere uzsvērusi, ka šis nozarei svarīgais dokuments iezīmē ceļa karti nākamajiem pieciem gadiem, taču  LV portāla veiktā dokumenta analīze liecina, ka šajā kartē ir pārāk daudz jautājuma zīmju.

īsumā
  • Tuvāko gadu laikā valsts budžetā iezīmētais finansējums radio un televīzijas nozarei ir sarūkošs.
  • Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā uzsvērta vienota sabiedriskā medija izveide, neminot konkrētus termiņus.
  • Dokumentā pausta vēlme attīstīt sabiedriskā labuma sagaidāmā rezultāta izvērtēšanas praksi, ka arī faktiski sasniegto rezultātu izvērtēšanu.
  • Prognozēs par iespējām laikā līdz 2022. gadam vairot radio un televīzijas auditoriju un tās apmierinātību ar saturu stratēģijas autori ir piesardzīgi.
  • Viens no dokumentā minētajiem uzdevumiem ir TV bezmaksas apraidē iekļaut kanālu, kura primārā mērķauditorija ir mazākumtautības.

Sarūkoša finansējuma ēnā

Jebkurā attīstības dokumentā izvirzītie mērķi un to iespējamā sasniegšana jāuzlūko pieejamā finansējuma gaismā. EPL nozares attīstības nacionālā stratēģija 2018.–2022. gadam šajā ziņā nav izņēmums. Un, kā lasāms šī paša dokumenta ievada daļā, tuvāko gadu laikā valsts budžetā iezīmētais finansējums radio un televīzijas nozarei ir sarūkošs.

Ja šā gada valsts budžetā nozarei piešķirti 25 524 153 eiro, tad 2019. gadā ieplānoti 23 825 457 eiro, bet 2020. gadā – jau 22 949 807 eiro. Stratēģijā skaidrots, ka mainīgo daļu veido atsevišķu pasākumu īstenošanai piešķirtais mērķa finansējums, piemēram, valsts simtgades atzīmēšanai, kas LTV un LR budžetam 2017.–2018. gadā klāt deva aptuveni 1 700 000 eiro.

Tomēr dokumentā celta arī trauksme, ka “nepieciešama Latvijā veidotā elektronisko mediju satura samazināšanās riska vadība”, nodrošinot kompensējošus pasākumus. Diemžēl dokumenta turpinājumā nekāda vīzija par iespējamiem kompensējamiem pasākumiem netiek piedāvāta. Problēma ir iezīmēta, bet risinājumu nav.

Vienlaikus stratēģijā ierakstīti mērķi, par kuriem jau ilgu laiku ir diskutēts, bet to īstenošana aizvien atlikta, tostarp nepieciešamā finansējuma dēļ. Piemēram, dokumentā vairākkārt uzsvērta ideja par vienota sabiedriskā medija izveidi. Tomēr par iespējamiem termiņiem, juridisko statusu, finansējuma nodrošināšanu un apstākļiem, kādos varētu notikt Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) apvienošana, trūkst pat mājienu. NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere LV portālam atzīst, ka vienota sabiedriskā medija izveide ir atkarīga no daudziem faktoriem, tomēr šādi padome uzsvērusi savu nostāju šajā jautājumā.

Vispārīgi stratēģijā pieminēts arī jautājums par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. Proti, uzdevums ir “radīt priekšnoteikumus”, ņemot vērā finanšu un budžeta kompensējošo pasākumu pieejamību. Jāpiebilst, ka sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus saskaņā ar pašu raidorganizāciju veiktajiem aprēķiniem prasītu ap 14 miljonu eiro papildu finansējuma. Tas būtu nepieciešams, lai atlīdzinātu LTV un LR negūtos reklāmas ieņēmumus.

Mīklu grāmata – vai tomēr ceļa karte

NEPLP pieņemtajā stratēģijā minēti arī daudzi citi uzdevumi, kuru izpilde netiek saistīta ar noteiktos termiņos vai apjomā sasniedzamiem konkrētiem rezultātiem. Tā tas, piemēram, ir ar apņemšanos stiprināt valsts valodas lietojumu un valodas vidi, tostarp latgaliešu rakstu valodas ilgtspēju, kā arī Latvijas diasporai adresēta satura attīstīšanu. Bez sasniedzamiem rezultatīviem mērķiem minētie uzdevumi dokumentā vairāk izskatās tikai kā deklaratīvi punkti.

Nekonkrētās apņemšanās valsts valodas pozīciju stiprināšanā disonē ar konkrētību, kāda stratēģijā veltīta jautājumam par mazākumtautībām adresētu saturu. Piemēram, viens no dokumentā minētajiem uzdevumiem ir TV bezmaksas apraidē iekļaut kanālu, kura primārā mērķauditorija ir mazākumtautības. Šis uzdevums atspoguļots arī rezultatīvajos rādītājos, līdz 2022. gadam paredzot bezmaksas TV kanālu skaita palielinājumu.

Tomēr stratēģijā ietvertie formulējumi par mazākumtautību auditorijas uzrunāšanu vienlaikus liek uzdot arī jautājumus. Piemēram, var tikai minēt, vai NEPLP iecerējusi bezmaksas ēteru papildināt ar krievu valodā raidošu TV kanālu. Nav arī precizēts, kādā veidā un uz kādas valodas pamata NEPLP apņemas stiprināt mazākumtautību iekļaušanos nacionālajā informatīvajā telpā. Līdz ar to stratēģija šajā jautājumā drīzāk lasāma kā mīklu grāmata, nevis ceļa karte.

Atgādināšu, ka vēl nesen NEPLP rīkotajā ekspertu un mediju profesionāļu diskusijā “Runāt. Uzrunāt. Saprast” uzdotais jautājums, kādā valodā uzrunāt Latvijas krievvalodīgo auditoriju, palika īsti neatbildēts. Tomēr jācer, ka vēl šīs stratēģijas darbības periodā šajā jautājumā ne vien tiks rasta atbilde, bet sekos arī konkrētu vadlīniju īstenošana praksē.

Ēterā vairāk novada ziņu, mazāk – maksas kanālu

Lielāka mērķu skaidrība stratēģijā ir, piemēram, jautājumā par novadu ziņu veidošanu televīzijā. Dokumentā noteikts, ka līdz 2022. gadam novadu ziņu apjomam televīzijā jāpalielinās par 3,2 stundām gada laikā, proti, no 40,1 stundas (2017. g.) līdz 43,3 stundām (2022. g.). Vienlaikus dokumenta autori ir piesardzīgi auditorijas prognozēs – novadu ziņām tuvākajos gados plānota skatītāju skaita saglabāšana līdzšinējā līmenī (vidēji 130 796 skatītāji).

D. Ķezbere: “Kā redzam, šobrīd televīzijas pārsvarā dzīvojas pa Rīgu un mazāk izbrauc ārpus galvaspilsētas. Tāpēc uzskatām, ka ļoti būtiski ir aptvert reģionus un dot maksimāli daudz informācijas par norisēm visā Latvijā. Tas būtu sava veida atbalsts arī reģionālajām televīzijām.” Komentējot auditorijas prognozes, NEPLP vadītāja uzsver, ka centās būt reālisti un rēķinājās ar demogrāfijas un migrācijas tendencēm. “Mēs jau varētu prognozēt arī optimistiskāku ainu, bet diez vai būtu jēga minēt nereālus skaitļus,” viņa piebilst.

Savās prognozēs par radio un televīzijas auditoriju kopumā stratēģijas autori ir piesardzīgi, brīžam pat pesimistiski. Piemēram, Latvijā veidoto TV programmu patēriņa pieaugums līdz 2022. gadam plānots vien par 0,4%, bet radio programmu klausīšanās laiks pat sarukšot.

“Mēs redzam, ka nākotnē lineārā televīzija nebūs tā, ko skatīsies un patērēs visvairāk,” pamato D. Ķezbere. Viņa uzsver, ka, strauji mainoties mediju lietošanas paradumiem, cilvēki aizvien vairāk satura patērēs dažādās citās platformās. D. Ķezbere: “Līdz ar to jārēķinās, ka nozarei ir jāstrādā pie satura virzīšanas arī šajās platformās.”

No stratēģijas varam arī secināt, ka nākotnē, iespējams, samazināsies lineārās televīzijas piedāvājuma klāsts. Runa ir par virszemes apraidē esošo maksas TV programmu skaitu. Paredzamās izmaiņas saistītas ar to, ka līdz 2021. gadam valstī jāpārplāno 700 MHz joslas izmantošana par labu mobilo sakaru sistēmas vajadzībām. Tā kā līdzšinējais līgums par maksas kanālu izplatīšanu virszemes apraidē beidzas 2022. gadā, stratēģijā ir atrunāta jauna konkursa rīkošana par šo pakalpojumu. Uz to laiku sagaidāmi arī jaunie spēles noteikumi saistībā ar minētajām pārmaiņām 700 MHz joslas izmantošanā. Vienlaikus jāuzsver, ka virszemes apraidē esošo bezmaksas TV programmu skaitu nav plānots samazināt, bet gan, tieši otrādi, – papildināt.

Stratēģijā pausta arī apņemšanās ieviest centralizētu bezmaksas virszemes apraides pakalpojuma modeli. Lai arī šī uzdevuma realizācijai nav noteikts konkrēts termiņš, jācer, ka tā īstenošana nekavēsies. Ar to beidzot tiktu pielikts punkts tam, ka satura veidošanai saņemto finansējumu raidorganizācijas faktiski izlieto apraides izdevumu apmaksai.

Sabiedriskais labums pret auditorijas apmierinātību

Pozitīvi, ka stratēģijā izvirzīta apņemšanās pilnveidot sabiedriskā pasūtījuma plānošanu un tā izpildes vērtēšanu. Dokumentā pausta vēlme attīstīt sabiedriskā labuma sagaidāmā rezultāta izvērtēšanas praksi, ka arī faktiski sasniegto rezultātu izvērtēšanu. Vienlaikus rodas jautājums, kāpēc, ieviešot minētās pārmaiņas, stratēģijas autori ir tik pesimistiski par sasniegto rezultātu, proti, tik piesardzīgi savās prognozēs par auditorijas apmierinātību ar sabiedrisko mediju saturu. Nozares attīstības dokumentā turpmākajiem četriem gadiem LTV un LR regulāro skatītāju un klausītāju satura apmierinātības indeksā iezīmēts nevis kāpums, bet gan kritums par 0,5%.

“Piekrītu, ka mums būtu jārunā par auditorijas apmierinātības kāpumu,” LV portālam atzīst NEPLP locekle Ieva Beitika. Stratēģijā minētās prognozes viņa saista ar tendenci samazināties pieprasījumam pēc lineārās televīzijas pakalpojuma. Viņasprāt, ja spēsim attīstīt sabiedriskā medija satura virzīšanu digitālajā vidē, par spīti prognozēm, auditorijas apmierinātību tomēr izdosies celt. Konkrētāk, runa esot par portāla LSM.LV attīstību, satura izvietošanu sociālo mediju platformās, kā arī sabiedrisko mediju satura arhīva funkcionalitātes un pieejamības pilnveidošanu. “Un tas ir arī jautājums par šiem mērķiem pieejamām investīcijām,” piebilst NEPLP pārstāve.

Interesanti, ka, runājot par jauniešu auditorijas sasniegšanu, stratēģijas autori ir izvairījušies no jebkādām prognozēm. Lai arī jaunatnes uzrunāšana un cīņa par jauniešu auditorijas piesaisti ir viens no lielākajiem mūsdienu komerciālo un sabiedrisko mediju izaicinājumiem, EPL nozares attīstības nacionālajā stratēģijā 2018.–2022. gadam tas ir tikai kā pēdējais punkts izvirzīto uzdevumu sarakstā bez konkrētām vadlīnijām un sasniedzamiem mērķiem.

Vairākos stratēģijas punktos NEPLP tikai apņemas “izvērtēt” vai “apzināt” nozares un auditorijas vajadzības kādos konkrētos jautājumos. Šāda pieeja drīzāk atgādina par nepaveiktiem mājasdarbiem, kas bija izpildāmi, pirms dokumentā formulēt konkrētus mērķus. Neiztrūkstoša dokumentā ir padomes apņemšanās uzlabot nozares uzraudzību un monitoringu. Šis mērķis ir tikpat sens kā pašas padomes pastāvēšana, taču tam allaž trūcis finansējuma.

Piesaka jau trešo ombudu

NEPLP apstiprinātajā stratēģijā minēts arī uzdevums par elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda mehānisma izveidi. Interesanti, ka vienā dokumentā attiecībā uz to atrodamas divas dažādas interpretācijas. Vienā dokumenta punktā pausta apņemšanās to izveidot, bet citā – tikai atbalstīt tā izveidi. Līdz ar to nav īsti skaidrs, kāda būs tieši padomes loma ombuda mehānisma izveidē.

Skaidrības nav arī par to, tieši kādam ombuda institūtam stratēģijā pausts atbalsts. Pārskatot vairākus dokumentus, secināms, ka šobrīd mediju jomā ir ieceres par vismaz trīs dažādu ombuda institūciju veidošanu. Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020. gadam īstenošanas plānā runa ir par mediju ombudu. Izskatīšanā Saeimā esošais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojekts paredz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda izveidi. Bet NEPLP stratēģija runā par elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu.

Dokumentā aprakstīta arī stratēģijas finansēšanas kārtība. Tajā cita starpā minēts, ka stratēģijas ieviešanā nav izslēgta arī sponsoru naudas piesaiste. Šāda iecere patiešām raisa piesardzību, jo, kā zināms, sponsoriem ir savi mērķi, un šajā gadījumā runa ir par elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju, nevis kādu atsevišķu mediju satura projektu.

Labs saturs
24
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU