Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Lūka, LETA
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā 2018.–2022. gadam faktiski atzīts, ka šobrīd notiek Latvijas interesēm atbilstošas informatīvās telpas samazināšanās. Šis konstatējums, no vienas puses, raisa bažas, bet, no otras, – dod signālu aktīvas rīcības nepieciešamībai, vērtējot jauno stratēģiju, uzsver Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) izpilddirektors ANDRIS ĶĒNIŅŠ.
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā 2018.–2022. gadam ir apskatīta nozarē pastāvošā situācija, kā arī noteikti atsevišķi sasniedzamie mērķi un rezultāti, bet tajā nav minēti konkrēti veicamie darbi šo mērķu un rezultātu sasniegšanai. Stratēģijas 12. punkts paredz atsevišķa dokumenta – stratēģijas ieviešanas plāna – izveidi, kas varētu novērst minēto nepilnību, bet, tā kā šobrīd šāda dokumenta nav, stratēģiju uztveram kā ceļa karti turpmāk veicamajiem darbiem.
LRA augstu novērtē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izpratni par nepieciešamo sinerģiju sabiedrisko un komerciālo elektronisko mediju starpā, nodrošinot daudzveidīgu un kvalitatīvu vietējo saturu. Kā zināms, pēdējo gadu statistika iezīmē tendenci, ka Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk patērē citās valstīs veidotu saturu. Stratēģijas 25. punktā ir secināts, ka Latvijā veidotā satura īpatsvars samazinās, un faktiski ir atzīts, ka šobrīd notiek Latvijas interesēm atbilstošas informatīvās telpas samazināšanās. Šis secinājums, no vienas puses, raisa bažas, bet, no otras, – dod pamatu un signālu aktīvas rīcības nepieciešamībai.
Lai nodrošinātu Latvijas interesēm atbilstošu informatīvo telpu un palielinātu Latvijas mediju konkurētspēju un attīstības iespējas, NEPLP vadībā ir veicamas visas iespējamās darbības atbilstoša finansējuma nodrošināšanai sabiedriskajiem medijiem un finansējuma palielināšanai sabiedriskā pasūtījuma nodošanai komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Kā būtisks atbalsts Latvijas informatīvās telpas sakārtošanai būtu NEPLP stratēģijā noteiktā vienotā sabiedriskā medija modeļa attīstīšana un sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.
Ņemot vērā, ka stratēģija bez minētā rīcības plāna ir konceptuāls dokuments par veicamajiem darbiem, LRA uzskata, ka stratēģijā ir divi punkti, kas tajā iekļauti nesagatavoti. Dokumenta 24. punktā ir minēta nepieciešamība veikt daļas Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) zemes apraides raidītāju nomaiņu. LRA rīcībā nav informācijas, kas apstiprina un pamato šādu nepieciešamību. LRA jau iepriekš vērsa NEPLP uzmanību, ka jebkuras investīcijas LVRTC infrastruktūrā ietekmē zemes apraides izmaksas, līdz ar to šādu investīciju pieļaujamība būtu vērtējama tikai pēc neatkarīgu ekspertu atzinuma saņemšanas.
Kā otrs punkts minams stratēģijas 3. prioritārā virziena uzdevums 3.7. – bezmaksas DBV-T apraidē iekļaut kanālu (platformu), kura primārā mērķauditorija ir Latvijas mazākumtautības. Neskatoties uz to, ka LRA atbalsta nepieciešamību plašāk uzrunāt Latvijas mazākumtautības, šis punkts nav plašāk iztirzāts un apskatīts stratēģijā, nav informācijas, vai to plānots realizēt ar jaunu sabiedrisko mediju programmu un vai šāda uzdevuma izpildē tiks iesaistīti komercmediji. Tāpat nav informācijas par to, kā šī uzdevuma izpilde ietekmēs pašreizējos bezmaksas apraides kanālus. Līdz ar to šis punkts ir neskaidrs, bez detalizētas analīzes un pamatojuma.
