VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Ainārs Dimants
Dr. phil., biznesa augstskolas “Turība” profesors komunikācijas teorijā
17. maijā, 2018
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Kultūrpolitika
9
9

Skaidra struktūra, piepildījums – stipri vien nepilnīgs

FOTO: Ieva Lūka, LETA

LV portāls turpina vērtēt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izstrādāto un pieņemto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.–2022. gadam. Šoreiz vērtējumu sniedz AINĀRS DIMANTS, Dr. phil., biznesa augstskolas “Turība” profesors komunikācijas teorijā, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks. Viņš bijis arī NEPLP priekšsēdētājs (2012–2015), kā arī padomes loceklis (2012–2017).

īsumā
  • Dokumentā trūkst pirmā un galvenā mērķa formulējuma, kas, kā jau stratēģijai saskaņā ar definīciju pienākas, ļauj skaidri virzīties uz mērķi, pārvarot šķēršļus un sasniedzot mērāmus rezultātus.
  • Labi, ka stratēģijā ir formulētas NEPLP vērtības, un arī dokumenta struktūra – četras prioritātes, mērķi, rādītāji, uzdevumi un rezultatīvie rādītāji – ir skaidra un uzteicama.
  • Stratēģijā ne tikai nav atsauces uz konsultācijām ar nozari un sabiedrību, bet, galvenais, par tādām nav arī citas informācijas publiskajā telpā.
  • Līdz 2020. gada 1. jūlijam NEPLP sola izstrādāt, turklāt iesaistot neatkarīgu vērtētāju, starpposma ieviešanas ziņojumu par stratēģijas izpildi. Jau tagad redzams, ka tas būs sarežģīts uzdevums.

Gribot negribot jāsāk ar hronoloģisku uzziņu. Jaunā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija 2018.–2022. gadam (18 lpp. plus pielikumi) nav tapusi steigā. NEPLP to pieņēma šā gada 12. aprīlī, vairāk nekā gadu pēc pašreizējā padomes sastāva darbības sākuma, vispirms pagājušā gada 28. decembrī pagarinot iepriekšējās stratēģijas termiņu. Iepriekšējais NEPLP sastāvs to pieņēma uz pieciem gadiem jau 2012. gada 19. jūnijā, piecus mēnešus pēc stāšanās amatā un pēc vairākām plašām publiskām konsultācijām ar nozares un sabiedrības pārstāvjiem, ko moderēja speciāli piesaistītais televīzijas profesionālis Jānis Domburs. Turklāt paralēli padome paspēja izstrādāt arī jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija koncepciju, piesaistot ekspertu grupu, kuru vadīja nelaiķe profesore Inta Brikše.

Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktajam šī iepriekšējā stratēģija bija veidota kā ārējais normatīvais akts ar padomei un nozarei saistošām likuma piemērošanas interpretācijām, tātad precizētiem, atklātiem un visiem zināmiem spēles noteikumiem, kas regulē NEPLP kā neatkarīga nacionālā audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatora darbību – apraides atļauju piešķiršanu utt. Šoreiz tā nav, bet ir pievienoti tikai ļoti formāli pielikumi. Nav arī stratēģijas pirmā un galvenā mērķa formulējuma, kas, kā jau stratēģijai saskaņā ar definīciju pienākas, ļauj skaidri virzīties uz mērķi, pārvarot šķēršļus un sasniedzot mērāmus rezultātus: “Programmu satura kvalitāte un konkurētspēja Latvijas jurisdikcijā esošiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas izplata Latvijā veidotu saturu.”

Tā vietā ir sanācis dokuments, kas, pirmkārt, labākajā gadījumā ir pašas NEPLP, nevis nozares stratēģija. Tajā ne tikai nav atsauces uz konsultācijām ar nozari un sabiedrību, bet, galvenais, par tādām nav arī citas informācijas publiskajā telpā. Redzams, ka nav veikti arī speciāli pētījumi pēc NEPLP pasūtījuma, kam bija pietiekami daudz laika. Līdz ar to, otrkārt, nozares attīstības tendenču analīzes un iezīmēšanas vietā, it īpaši par stratēģijas apakšvirsrakstā solītajām “attīstības iespējām un prognozēm”, lielāko daļu aizņem tikai viena, pagājušā – 2017. – gada situācijas apraksts. Vēl vairāk – treškārt, formulētie sasniedzamie rezultāti bieži vien nav saskaņoti ar izvirzītajiem uzdevumiem, līdz ar to arī mērķu sasniegšana nereti nav mērāma.

Labi, ka stratēģijā ir formulētas NEPLP vērtības, un arī dokumenta struktūra – četras prioritātes, mērķi, rādītāji, uzdevumi un rezultatīvie rādītāji – ir skaidra un uzteicama, taču tās piepildījums ir stipri vien nepilnīgs.

Piemēram, nozares raksturojumā ir skaudra un datos pamatota atziņa: “Daļa Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā mazākumtautību iedzīvotāji, maz izmanto Latvijā veidoto televīzijas un radio saturu, kas rada atsvešināšanās risku un var ietekmēt sabiedrības saliedētību kopumā.” Līdz ar to pie uzdevumiem kā pirmais loģiski seko: “Attīstīt vienota sabiedriskā medija modeli saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu, koncentrējot resursus sabiedriskā medija attīstīšanai un uzturēšanai.” Ceturtais: “Radīt priekšnoteikumus sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, ņemot vērā finanšu un budžeta kompensējošo pasākumu pieejamību.” Cits uzdevums: “Bezmaksas DVB-T apraidē iekļaut kanālu (platformu), kura primārā mērķauditorija ir Latvijas mazākumtautības.”

Taču pie rezultatīvajiem radītājiem tieši par šiem izšķirošajiem uzdevumiem vairs neseko nekas – ne pasākumi, ne panākumi, ne termiņi. Uzdevumu formulējumos toties mudž arī tādi vispārēji vārdi kā “pilnveidot”, “stiprināt”, “veicināt”, “izvērtēt”, “apzināt” un “atbalstīt”.

Tur, kur uzdevumi formulēti precīzāk (“Ieviest centralizētu bezmaksas zemes apraides pakalpojuma finansējuma modeli”; “Nodrošināt faktos un pētījumos pamatotu lēmumu un rīcības plānošanu par EPL tirgus attīstību”), savukārt atkal trūkst rezultatīvo rādītāju.

Taču, tieši balstoties uz šiem rezultatīvajiem radītājiem, līdz 2020. gada 1. jūlijam NEPLP sola izstrādāt, turklāt iesaistot neatkarīgu vērtētāju, starpposma ieviešanas ziņojumu par stratēģijas izpildi. Jau tagad redzams, ka tas būs sarežģīts uzdevums.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU