AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
14. maijā, 2018
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Kultūrpolitika
27
27

Pretlikumīgs TV saturs: sodīt nedrīkst nesodīt

FOTO: Ieva Lūka, LETA

Zināms, ka ir dažas frāzes, kuru būtību izšķir pieturzīmes. Raksturojot elektronisko mediju uzrauga reakciju jeb, pareizāk sakot, tās trūkumu attiecībā uz pretlikumīga TV satura izplatīšanu, pieturzīmes diemžēl jāliek šādi: “Sodīt nedrīkst, nesodīt.”

īsumā
  • Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums noteic satura ierobežojumus, kādi jāievēro TV kanāliem.
  • Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome TV programmu “Rossija RTR” savulaik jau divas reizes uz laiku izslēgusi no ētera.
  • Pieļaujot vismaz divus satura ierobežojumu pārkāpumus gada laikā, TV programmai jārēķinās, ka tā uz laiku var zaudēt translācijas iespēju.
  • Šoreiz sankcija neseko, lai arī “Rossija RTR” pēdējā laikā jau vismaz piecas reizes konstatēta iespējama naida kurināšana.

Es runāju par TV programmu “Rossija RTR”, kas Latvijas teritorijā tiek izplatīta (tostarp retranslēta) no Zviedrijas. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) savulaik šo kanālu jau divas reizes uz laiku izslēgusi no ētera. Tās var saukt par soda minūtēm, kas piemērotas par konkrētiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL) noteiktiem satura pārkāpumiem. Vispirms – 2014. gada aprīlī “Rossija RTR” saņēma “noraidījumu” uz trīs mēnešiem, pēc diviem gadiem sekoja sešu mēnešu sankcija. Tiesa, kopš tā laika NEPLP sastāvs mainījies, bet tas jau neatceļ nedz likumu, nedz pienākumu to pildīt. Un likums attiecas ne tikai uz TV kanāliem, bet arī uz elektronisko mediju uzraugu.

Kopš tā laika, kad “Rossija RTR” tika sodīts, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā veiktas izmaiņas, vēl skaidrāk nosakot NEPLP rīcības gaitu situācijās, kad tiek atklāta pretlikumīga satura izplatīšana. Proti, kopš 2016. gada 19. janvāra likuma 21. pants ir papildināts ar III1 nodaļu “Aizliegums izplatīt citu valstu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas un pakalpojumus pēc pieprasījuma”. Tajā skaidri noteikts, ka NEPLP nodrošina uztveršanas brīvību un neierobežo programmas retranslāciju no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, izņemot gadījumus, kad kanāla programmā ir “nepārprotami, nopietni un būtiski” pārkāpti likumā noteiktie satura principi.

Minētais likums skaidri definē gan to, kādu saturu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert, gan to, kā jārīkojas, ja šie ierobežojumi tiek pārkāpti. EPLL 26. pants noteic, ka TV saturā nedrīkst būt:

  • sižeti, kuros ir izcelta vardarbība;
  • pornogrāfiska rakstura materiāli;
  • mudinājumi uz naida kurināšanu vai aicinājumi diskriminēt kādu personu;
  • aicinājumi uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu;
  • aicinājumi vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu;
  • sižeti, kas diskreditē Latvijas valstiskumu un nacionālos simbolus.

Tāpat likumā atrunāts, ka tiesības uz uztveršanas un retranslācijas brīvību faktiski zaudē TV programmas, kas iepriekšminētos satura ierobežojumus gada laikā pārkāpj vismaz divas reizes. Tas nozīmē, ka būtībā, NEPLP pietiekami aktīvi pildot likumu, trešā pārkāpuma reize vairs nav iespējama, vismaz ne Latvijas ēterā. Vēl pieļaujams, ka pie gausākas regulatora reakcijas trešā pārkāpuma reize ir pēdējā pirms kanāla atslēgšanas.

Par spīti tam, ka programmas atslēgšanu diktē likuma loģika un spēles noteikumi, “neatļautie paņēmieni” mūsu ēterā netiek sodīti. “Noraidījuma” nav pat situācijā, kad “Rossija RTR” jau nopelnījis vismaz piecas “piezīmes”. Kā viedokļrakstā portālā “Delfi” šā gada 5. aprīlī apliecina NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš: “Piecas reizes pēdējā gada laikā NEPLP Monitoringa nodaļa televīzijas programmā “Rossija RTR” konstatējusi iespējamu naida kurināšanu.”

Šajā rakstā I. Āboliņš arī atklāj, ka tikai dienu pirms publikācijas (4. aprīlī) NEPLP nosūtījusi vēstuli Zviedrijas regulatoram (kanāls reģistrēts Zviedrijā), kurā informē par šiem iespējamiem naida kurināšanas gadījumiem. Tātad mūsu regulators sev vien zināmu apsvērumu dēļ bruņojies ar lieku pacietību, sākot pārkāpuma procedūru vien pēc piektā, nevis otrā pārkāpuma, kā to prasa likums.

Protams, Latvijā pastāv viedokļu brīvība. Drīkst kritizēt arī likumus, tomēr tie jāpilda, kamēr vien ir spēkā. Sava argumentācija ir arī uzskatam, ka atsevišķu TV kanālu slēgšana nav efektīvs ierocis cīņā pret Maskavas propagandu. Tomēr likums ir likums. Ar tajā noteiktajiem principiem būtu jārēķinās gan visiem tirgus dalībniekiem, gan TV skatītājiem un arī plašāk – visai sabiedrībai. Bet likuma respektēšana sākas ar tā lietošanu praksē. Ja tas nenotiek, ja atsevišķās pozīcijās kāds sāk “dot atlaides” vai “pievērt acis”, tas ir nepārprotams signāls, ka likumu drīkst pārkāpt. Galu galā, ja prokurori Krimināllikuma piemērošanā vai nepiemērošanā balstītos uz savām subjektīvajām izjūtām vai attieksmes pret vienu vai otru dzīves situāciju un cilvēku, nav šaubu, ka iestātos tiesiskais haoss.

Pagājušajā nedēļā pienāca ziņa, ka Lietuvas Radio un televīzijas komisijas uz gadu noteikto aizliegumu retranslēt programmu “RTR Planeta” Eiropas Komisija (EK) atzinusi par pamatotu, samērīgu un Eiropas Savienības (ES) tiesību normām atbilstošu. Līdzīgi pirms gada EK jau bija lēmusi par Lietuvas regulatora lēmumu šim pašam kanālam liegt ēteru uz trim mēnešiem. Tikmēr NEPLP publiskā retorika par šādu sankciju piemērošanu melu TV kanāliem Latvijā bijusi ļoti piesardzīga. Jācer, ka pēdējā ziņa no Briseles arī Latvijas regulatoram liks nomainīt plati par to, ka “Eiropa mūs nesapratīs”.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu retranslācijas ierobežojumi (ja retranslētā programma atrodas ES jurisdikcijā) ir noteikti arī ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā, kas ir spēkā kopš 2010. gada. Šī dokumenta preambulas 36. apsvērumā teikts: “Izņēmuma kārtā un ar īpašiem nosacījumiem uztvērējas dalībvalstis var uz laiku pārtraukt televīzijas apraides retranslāciju.” Bet direktīvas preambulas 46. apsvērumā noteikts: “Dalībvalstis var turpināt piemērot pasākumus, kas ierobežo televīzijas apraides brīvu apriti, bet tikai saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šajā direktīvā, un saskaņā ar tajā noteikto procedūru.”

Aktuālajās diskusijās par Kremļa propagandas ierobežošanu mūsu TV saturā tiek skaļi saukts pēc jauniem likumiem, cerības tiek saistītas arī ar vēl topošo ES direktīvu. Tomēr situācijā, kad jau pašreizējais regulējums tiek piemērots negribīgi vai pat ignorēts, šādas cerības nešķiet pamatotas.

Labs saturs
27
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU