Priekšlikumu iesniegšana likumprojektiem 3. lasījumā. Vai ierobežojama?

Valsts prezidents Raimonds Vējonis savu amata pilnvaru laikā atkārtotai caurlūkošanai Saeimā ir atgriezis 11 likumprojektus, no kuriem septiņos būtiski priekšlikumi iesniegti pēdējā izstrādes stadijā – trešajā lasījumā. Pēdējais šāds plašāku rezonansi izraisījušais likumprojekts bija grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kur pēdējā brīdī tika iesniegts Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšlikums aizliegt zemu nodokļu valstīs reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem daļēji piederošiem pretendentiem no Latvijas piedalīties publiskos iepirkumos Latvijā. Šis priekšlikums, kura dēļ R. Vējonis likumprojektu šomēnes atgrieza atkārtotai caurlūkošanai parlamentā kā Eiropas Savienības tiesību normām neatbilstošu un Latvijā reģistrētus uzņēmumus nelabvēlīgākā situācijā nostādošu, bija iesniegts trešajā lasījumā un atbildīgajā komisijā apspriests mazāk par 15 minūtēm. Neraugoties uz to, ka komisijas deputāti secināja, ka likumprojekts nav pietiekami sagatavots, parlaments to galu galā tomēr atbalstīja.

Nododot Publisko iepirkumu likuma grozījumus Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents aicinājis Saeimu arī izlemt jautājumu par trešajā lasījumā pieļaujamo priekšlikumu apjomu un raksturu. Patlaban sagatavošanai otrajam lasījumam Saeimā jau atrodas R. Vējoņa rosināti grozījumi Saeimas kārtības rullī, kas aicina noteikt, ka likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā var iesniegt tikai tādus priekšlikumus, kas saistīti ar pašu likumprojektu, tā "mērķi un būtību" vai apspriesti agrākos likumdošanas procesa posmos. "Tas ļautu izvairīties no biežajām kļūdām pēdējā brīža risinājumos un uzlabotu likumu kvalitāti, kā arī sekmētu sabiedrības uzticēšanos Saeimai," norādījis Valsts prezidents. Viņš rosina apsvērt iespēju Saeimas kārtības rullī noteikt, ka trešajā lasījumā ir iesniedzami un izskatāmi tikai tādi priekšlikumi, kas ietver valodnieciskus vai tehniskus labojumus vai ir nepieciešami, lai novērstu likuma teksta neatbilstību Satversmei. Līdz šim izskanējušie iebildumi pret šādām izmaiņām Saeimas kārtības rullī galvenokārt norāda uz likumdevēja darba ierobežošanu, kas varētu būt arī pretrunā ar Satversmi. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš sabiedriskā radio raidījumā "Krustpunktā" pauda bažas, ka priekšlikumu iesniegšanas aizliegums trešajam lasījumam radīs situāciju, ka jaunām idejām atkal jāsniedz jauni grozījumi un jāatver likums, kas var novest pie "normatīvo aktu plūdiem".  

LV portāls jautā: Kā vērtējat priekšlikumu sašaurināt priekšlikumu iesniegšanu likumprojektiem trešajā lasījumā?

Likumdošanas procesu Saeimā regulē Satversme, un tā noteikti neparedz, ka likums tiek pieņemts paviršā, sasteigtā procesā. Tādējādi Saeima var un tai vajadzētu kārtības rullī paust nosacījumus, kā likumu gatavošanas procedūru padarīt kvalitatīvāku, tostarp nosakot, ka konceptuālas idejas likumprojektiem iesniedzamas līdz otrajam lasījumam, trešajā atstājot tikai iepriekš iesniegto priekšlikumu pieslīpēšanu. Valsts prezidenta ierosinājums noteikti padarīs likumdošanas procesu caurskatāmāku, pārdomātāku, rūpīgāku. 21. gadsimta parlamentam ir jāstrādā kvalitatīvi, līdz minimumam samazinot kļūdu un dažādu spēļu iespējamību likumdošanā, un Satversme šādu iespēju pieļauj.

Konstitucionālu risku iespējamību, nosakot liegumu iesniegt būtiskus priekšlikumus pēdējā lasījumā, sevišķi, ja tie maina likumprojekta būtību, nesaskatu. Pirmais lasījums ir konceptuāliem priekšlikumiem, otrajā tos apspriež, bet trešajā tikai pieslīpē galīgo likumprojekta redakciju. Šāda kārtība ir noteikta daudzās valstīs, arī, piemēram, Igaunijā. Ja veic izmaiņas Saeimas kārtības rullī, ir arī iespējams noteikt, ka gadījumos, kad parādās principiāli jauni, būtiski priekšlikumi trešajā lasījumā, likumprojektu atgriež atpakaļ uz otro lasījumu.

Ir svarīgi, lai likumprojekts, kurš radīts kādam konkrētam mērķim, ar dažādiem pēdējā brīdī iesniegtiem priekšlikumiem netiktu pakļauts pavisam citam mērķim. Novērst šādu iespējamību, nosakot termiņu konceptuāli būtisku priekšlikumu iesniegšanai, ir piemērots veids, kā to panākt. Galu galā vairāku lasījumu kārtība likumu pieņemšanā paredzēta tieši tāpēc, lai par to tiktu pienācīgi diskutēts, lai izslēgtu sasteigtu, nepārdomātu vai slēptām interesēm pakļautu priekšlikumu pieņemšanu. Ir valstis, kur priekšlikumus, kas neattiecas uz pieņemamā likumprojekta mērķi, skata tikai atsevišķā likumprojektā. Katrā gadījumā Saeimai būtu jādomā, kā labāk organizēt savu darbu.