Vairāk nekā 10 gadus esat PTAC vadītāja. Vai cilvēki pēdējos gados sūdzas vairāk, vai vairāk iestājas par savām tiesībām?
Jā, var teikt, ka cilvēki pēdējos gados ir kļuvuši prasīgāki un par savām tiesībām iestājas vairāk. Domāju, tas saistīts gan ar PTAC ieguldīto darbu patērētāju informēšanā par viņu tiesībām, gan arī ar daudz ērtākām iespējām patērētājiem vērsties iestādē, piemēram, telefoniski vai elektroniski.
Savulaik iedzīvotāji visvairāk sūdzējās par kurpju, elektropreču un mobilo telefonu kvalitāti. Par ko sūkstās tagad?
Cilvēku aktuālākās problēmas pēdējos gados nav mainījušās – apavi, elektropreces un mobilie telefoni joprojām ir sūdzību priekšmetu topā. Tomēr mainījusies ir vide, kurā iepērkamies, – daudzi no strīdiem saistīti ar preču iegādi internetā.
Kādu atceraties kuriozāko sūdzību PTAC?
Patērētāji vēršas PTAC ar visdažādākajām sūdzībām, bieži vien arī par jautājumiem, kas nav tieši PTAC kompetencē, jo uzskata – tā kā iestādes nosaukumā ir ietverts uzdevums aizsargāt patērētāju, tad iestādei tas jādara, neraugoties uz to, ka šāds pienākums noteiktās nozarēs saskaņā ar likumiem ir arī daudzu citu iestāžu kompetencē. Patērētāji uzskata, ka mums jābūt galvenajai iestādei un jāpasaka citām, kā rīkoties. Kā īpaši kuriozu varu minēt kādu patērētāja sūdzību par komunālajiem pakalpojumiem, kurā, ņemot vērā patērētāja ieskatā nepareizo regulējumu normatīvajos aktos, PTAC tika lūgts "tikt galā ar to bezatbildīgo Ministru kabinetu". Nereti patērētāji sūdzībās izmanto interesantus salīdzinājumus, piemēram, kāds patērētājs, sūdzoties par to, ka apaviem jau pāris mēnešu laikā audumā izdilis caurums, norādīja, ka "tik ātri man pat zeķes neizdilst".
Kurās jūsu uzraugošajās jomās ražotāji, pakalpojumu sniedzēji visvairāk grēko, izmanto cilvēku nezināšanu vai muļķību?
Visvairāk tiek izmantota patērētāju lētticība, pērkot preces tā saucamajā ārpus uzņēmuma telpu tirdzniecībā. Te, izmantojot dažādas, nereti agresīvas, pārdošanas metodes, cilvēki bieži vien tiek pārliecināti iegādāties preces, kuras viņiem nemaz nav vajadzīgas vai kuras citur var iegādāties daudz lētāk. Patērētājiem jāatceras, ka šādā gadījumā attiecībā uz lielāko daļu no precēm viņiem 14 dienu laikā ir tiesības no preces atteikties, nenorādot pat nekādu atteikuma iemeslu.
Ko patērētāju tiesību aizsardzībā vajadzētu steidzīgi pilnveidot, kādas nepilnības izmanto preču tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji?
Galvenā problēma, kuru diemžēl nevaram atrisināt, ir atsevišķu komersantu krāpnieciska darbība, piemēram, pārdodot interneta tirdzniecībā patērētājiem preces, iekasējot naudu, bet tās nepiegādājot. Ja uzņēmums pēc tam kļūs maksātnespējīgs, nav iespēju palīdzēt patērētājiem saņemt atpakaļ samaksāto naudas summu. Pat vēl sliktāk, nav arī iespēju efektīvi ierobežot nākamā uzņēmuma veidošanu tādu pašu darbību veikšanai. Un vēl – būtiski ir izglītot patērētājus par viņu tiesībām, to sākot jau skolā, jo, ja patērētāji būs zinoši un prasīgi, tad arī tirgus attiecīgi piedāvās labākus produktus un godīgākus nosacījumus.
Profesionālu pierādījumu man tam nav, tomēr kā patērētāja varu teikt, ka attiecībā uz vairākiem produktiem arī man bijusi tāda sajūta. Zināmā mērā gan patērētāji paši šo procesu ietekmē, izvēloties zemākas kvalitātes kategorijas preces, vēloties visu laiku preces mainīt, pērkot aizvien jaunākus modeļus. Tādā veidā, iespējams, paši, to nemaz neapzinoties, veicinām preču-viendienīšu ražošanu. Pieprasījums nosaka piedāvājumu!
Viens no PTAC ieteikumiem patērētājiem ir: Izlasi, pirms paraksti līgumu! Vai jums kādreiz pašai ir gadījies neievērot šo padomu?
Jā, arī es esmu tikai parasts cilvēks un ne vienmēr izlasu visu, ko parakstu. Tomēr apzinos, kurus līgumus ir nepieciešams lasīt, jo tur var būt uzlikti man būtiski pienākumi, piemēram, sniegt informāciju par dzīvesvietas izmaiņām. Savukārt citus atļaujos nelasīt, jo zinu, ka pat tad, ja parakstīšu, netaisnīgus līguma noteikumus man piemērot nedrīkst un tie nav spēkā neatkarīgi no tā, vai es izlasīju vai nē! Piemēram, ja izklaides parkā man liek parakstīt līgumu, kurā rakstīts, ka par savu drošību atbildu tikai es. Neatkarīgi no tā, kas līgumā rakstīts, – ja man tiks nodarīts kaitējums tādēļ, ka pakalpojuma sniedzējs nav izpildījis savus pienākumus, man ir tiesības uz atlīdzinājumu.
Ar kuru lēmumu, ko esat pieņēmusi, lepojaties?
Būs grūti nosaukt vienu lēmumu. Drīzāk varu teikt, ka lepojos ar visiem tiem lēmumiem, kurus man nevajag pieņemt. Kopš sāku darbu PTAC, esam būtiski mainījuši darbības veidu, ļaujot komersantiem pašiem novērst izdarītos pārkāpumus labprātīgi. Tādējādi uzreiz gūstam divas lietas – ietaupām savus (un droši vien arī komersanta) resursus, kas būtu jāiegulda nevajadzīgu birokrātisko darbību veikšanā, kā arī panākam, ka patērētāju tiesību pārkāpums tiek novērsts ātrāk. Ja 2006. gadā katrā lietā, konstatējot netaisnīgus līguma noteikumus, tika pieņemti saistoši lēmumi, kurus pēc tam vēl pārsūdzēja tiesā, tad šobrīd komersanti lielākoties veic līguma noteikumu izmaiņas pēc PTAC konstatējuma un aicinājuma veikt labojumus.
Valsts pārvaldē strādājat vairāk nekā 20 gadus. Kā vērtējat pārmetumus, ka tā ir uzblīdusi, birokratizējusies, ir vajadzīgs nopietns funkciju audits?
Strādājot valsts pārvaldē jau vairāk nekā 20 gadus, jāatzīst, ka tā ir būtiski mainījusies. Tomēr nevaru teikt, ka tieši birokratizējusies. Piekrītu, ka funkciju audits ir nepieciešams, galvenokārt tādēļ, ka ir noderīgi ik pa laikam procesus pārskatīt, atsakoties no nevajadzīgām darbībām un funkcijām, pievēršot nopietnāku uzmanību darbiem, kas tajā brīdī ir aktuāli un būtiski. Tā kā PTAC vienmēr darbojies ar ļoti ierobežotiem resursiem, regulāri vērtējam, kā lietas varētu darīt citādi, lai ar tiem pašiem resursiem varētu sasniegt labākus rezultātus, tas ir, darboties efektīvāk. Tāpat katru gadu nosakām savas darbības prioritātes, jo visām mums uzticētajām uzraudzības jomām diemžēl resursu nepietiek, īpaši ņemot vērā to, ka katru gadu kāda joma tiek pielikta klāt.
Tā īsti laikam neesmu iedvesmojusies no konkrētiem notikumiem vai personībām. Viens no notikumiem varētu būt darba gaitu sākšana Ekonomikas ministrijā, kur, sākot strādāt ar patērētāju aizsardzības jautājumiem, būtībā pilnībā mainīju savu darbības jomu (pamatizglītība man ir fizikālā ķīmija). Iespējams, tieši pateicoties manai pirmajai priekšniecei Lilijai Stelpei, šī joma man kļuvusi ne tikai par darbu, bet arī par sirdslietu.
Par ko bērnībā vēlējāties kļūt, par ko sapņojāt?
Jāatzīst, ka lielas skaidrības par to man nekad nav bijis. Atceros, ka esmu gribējusi kļūt par skolotāju, jo ļoti gribēju ar sarkano pildspalvu labot kļūdas kontroldarbos. Kādu laiku gribēju kļūt par aktrisi, jo darbojos dramatiskajā pulciņā, bet tas nebija ļoti nopietni.
Ja vajadzētu apgūt jaunu profesiju, kura tā būtu?
Man viena no skaistākajām šķiet ārsta profesija, kurā ļoti skaidri var sajust padarītā darba rezultātu.
Kam priekšroku dodat brīvajā laikā?
Regulāri nodarbojos ar dažādām fiziskām aktivitātēm – ziemā sporta klubā, vasarā arī skrienot gar jūru. Patīk pārgājieni un atpūta pie dabas. Vēl man patīk gatavot ēst un šūt pašai sev kleitas.
Kāds ir jūsu dzīves moto?
Darīt to, kas sagādā prieku, darīt jebko ar prieku un nekad neapstāties!
"Personība tuvplānā" – LV portālā katru piektdienu. Amatpersonu, valsts pārvaldē strādājošo un sabiedrībā pazīstamu cilvēku atbildes uz jautājumiem "aiz kadra" - par sevi un dzīvi Latvijā, kad darbavietas durvis ir aizvērušās.
Iesaki LV portālam savu personību sarunai "aiz kadra"! Sūti e-pastu uz adresi portals@lv.lv!
