Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Papildināts 23. decembrī.
Slimību profilakses un kontroles centrs iesaka, ja tomēr izvēlies tuviniekiem svētkos nodot paciņu vai dāvaniņu, uz īsu brīdi tiekaties ārpus telpām – pagalmā, pastaigas laikā u. tml., ievērojot 2 + 2 principu (divi cilvēki, divi metri). Tomēr ņem vērā, ka arī ārā šobrīd nedrīkst rīkot pasākumus un pulcēties draugu vai vairāku ģimeņu lokā. Tā vietā epidemiologi iesaka sazvanīties, ieplānot video zvanu kopā vairākām ģimenēm un draugiem.
FOTO: Zane Bitere, LETA
Uz trīs nedēļu periodu – no 21. decembra līdz 11. janvārim – visā valstī tiek noteikti pastiprināti drošības pasākumi, lai mazinātu cilvēku pulcēšanos un palīdzētu novērst veselības aprūpes sistēmas pārslodzi un ar to saistīto risku kādā brīdī vairs nespēt nodrošināt medicīnisko palīdzību visiem, kam tā būs nepieciešama. Sākot ar nedēļas nogali, ir tikusi būtiski ierobežota veikalu darbība: cilvēki klātienē var iegādāties vien pirmās nepieciešamības preces. No pirmdienas, 21. decembra, ir aizliegts sniegt skaistumkopšanas, tostarp friziera, pakalpojumus, durvis slēdz muzeji, bibliotēkas, izstāžu zāles un sporta klubi.
To paredz grozījumi Ministru kabineta rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kurus valdība apstiprināja 17. decembrī.
Latvijā ir izsludināts ne tikai īpašs tiesiskais režīms – ārkārtējā situācija, kuras laikā Ministru kabinets var likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Kopš 10. decembra ir izsludināta arī ārkārtas medicīniskā situācija, kas nozīmē, ka veselības aprūpes sistēmā nepietiek resursu, lai pilnvērtīgi nodrošinātu līdzšinējo pakalpojumu apjomu.
Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija un Latvijas Māsu asociācija atklātā vēstulē Latvijas cilvēkiem uzsver: “Nav nevienas citas labas iespējas, kā pārtraukt Covid-19 iekšējo transmisiju, kā kopīgi ievērot valdības noteiktos ierobežojumus un paciest neērtības. [..] Ārkārtas stāvoklis veselības aprūpē ir skaļš signāls par to, ka pieejamie resursi vairs nav pietiekami, lai nodrošinātu pieaugošās vajadzības pēc veselības aprūpes slimniekiem ar vidēju un smagu slimības gaitu. Ārkārtas stāvoklis nozīmē, ka Covid-19 pacientu veselības aprūpē tiks iesaistīti arī citu specialitāšu ārsti un māsas, kuru ikdiena iepriekš nav bijusi saistīta ar infekciju slimībām. Veselības aprūpē strādājošiem ārkārtas stāvoklis veselības aprūpē nozīmē papildu pienākumus, milzīgu papildu gan fizisku, gan emocionālu slodzi, papildu darbu brīvdienās, papildu negulētas naktis, atceltus atvaļinājumus, augstu risku paša un tuvinieku veselībai – veselības aprūpē strādājošo mūža ilgumu.”
Ja Covid-19 izplatība turpināsies ar pašreizējo intensitāti, tad līdz gada beigām Covid-19 pacientu skaits Latvijas slimnīcās pārsniegs rādītāju 1000. Lai mazinātu nepārvarama sloga risku, veselības aprūpes sistēmai ir jāpanāk straujāka situācijas stabilizācija un saslimstības rādītāju mazināšanās, teikts rīkojuma grozījumu anotācijā.
Apkopotā veidā sniedzam informāciju par līdzšinējiem un jaunajiem ierobežojumiem, kuri būs aktuāli mūsu ikdienā vismaz tuvākās trīs nedēļas.
Tāpat kā līdz šim, ārkārtējās situācijas laikā tiek atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē (valdības rīkojuma 5.1. punkts).
Minētais aizliegums neattiecas uz ārtelpās organizētām sapulcēm, gājieniem un piketiem (atbilstoši likumam “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”), kuros piedalās ne vairāk kā 25 cilvēki.
Tāpat kā līdz šim, ikvienam ikdienas gaitās jāievēro 2 + 2 princips – divi metri, divi cilvēki. Tātad visur, kur vien iespējams, jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem.
Šāda prasība nav attiecināma uz:
Valdības rīkojuma 5.4. punkts aizliedz privātus pasākumus un privātu pulcēšanos, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros.
Vienlaikus rīkojumā tiek pieļauti apmeklējumi, ja nepieciešams nodrošināt personas aprūpi vai ja persona mājsaimniecībā dzīvo viena, bet ne vairāk kā divu mājsaimniecību ietvaros.
“Sniedzot palīdzību vecāka gadagājuma ļaudīm (piemēram, nogādājot pārtiku vai zāles) vai aprūpējot cilvēkus, kuri paši par sevi nevar parūpēties, obligāti jālieto sejas maska un, ja iespējams, jāievēro distance,” aicina Slimību profilakses un kontroles centrs.
“Ja izvēlies tuviniekiem svētkos nodot paciņu vai dāvaniņu, uz īsu brīdi tiekaties ārpus telpām – pagalmā, pastaigas laikā u. tml. –, ievērojot 2 + 2 principu (divi cilvēki, divi metri). Tomēr ņem vērā, ka arī ārā šobrīd nedrīkst rīkot pasākumus un pulcēties draugu vai vairāku ģimeņu lokā. Tā vietā iesakām sazvanīties, ieplānot videozvanu kopā vairākām ģimenēm un draugiem.”
Bērēs (tikai ārtelpās) un kristību ceremoniju noturēšanā neatliekamos gadījumos atļauts pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēkiem vienlaikus (neskaitot personas, kas tieši saistītas ar bēru vai kristību norises nodrošināšanu), bet vairāk nekā no divām mājsaimniecībām. Šādas pulcēšanās laikā tiek lietoti mutes un deguna aizsegi.
Tā kā ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi (izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros), nav atļauti arī kāzu svinību pasākumi, kuros plānots pulcēties vairākiem cilvēkiem vienkopus. Tomēr ir atļauta laulību reģistrācija dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā, klātesot tikai personām, kuras vēlas noslēgt laulību, un diviem pilngadīgiem lieciniekiem. Laulā dzimtsarakstu nodaļas amatpersona vai garīdznieks. Citu personu klātbūtne laulības reģistrācijas brīdī nav atļauta.
Laulības kā juridiska fakta reģistrācija dzimtsarakstu nodaļā un baznīcā ir iespējama tikai gadījumos, kad dzimtsarakstu nodaļa vai baznīca spēj nodrošināt personu savstarpējo divu metru distanci un ir iespējams ievērot citus noteiktos sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumus, uzsver Tieslietu ministrija. Personām ir obligāti jālieto mutes un deguna aizsegs.
Rīkojuma 5.35. punkts paredz darba devēja pienākumu:
Rīkojums ir papildināts ar 5.35.1 apakšpunktu, kurā noteikts, ka darbs jāorganizē tā, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā.
Veselības ministrija skaidro: “Ar grozījumiem rīkojumā īpaši uzsvērts, ka ikvienam, kuram darba specifika atļauj strādāt attālināti no mājām, tas ir jādara. Darba devēja pienākums ir to nodrošināt. Šie nosacījumi attiecas gan uz valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, gan privātiem uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka klātienē strādā, piemēram, pārdevēji, šoferi, krāvēji, policisti, ugunsdzēsēji, apsardzes darbinieki, radio un televīzijas raidījumu diktori un operatori, mediķi un citi, bet ne, piemēram, biroja darbinieki.”
Valdības rīkojuma 5.43. punktā ir noteikts, ka sabiedriskajā transportā un publiskās iekštelpās, tostarp darbavietās, ja telpā atrodas vairāk par vienu personu, jālieto mutes un deguna aizsegi.
Mutes un deguna aizsegus jālieto arī muzejos ārtelpās, dabas takās un pie vides un dabas objektiem intensīvas cilvēku plūsmas laikā (5.11.1 punkts).
Mutes un deguna aizsegus sabiedriskajā transportā un publiskās iekštelpās var nelietot:
Rīkojuma 5.43. punktā ir uzskaitīti izņēmuma gadījumi, kad mutes un deguna aizsegu publiskās iekštelpās drīkst nelietot:
|
Plašāk – Kādu sejas aizsegu var lietot. |
Rīkojuma 5.45. punkts paredz: saimnieciskā pakalpojuma sniedzējs vai ēkas īpašnieks nodrošina, ka persona, kura nelieto mutes un deguna aizsegu vai lieto to neatbilstošā veidā (neaizsedzot degunu un muti), netiek ielaista telpās.
Saimnieciskā pakalpojuma sniedzējs neapkalpo personu, kura neievēro epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp nelieto mutes un deguna aizsegu. Minētās prasības neattiecas uz šā rīkojuma 5.44. punktā minētajām personām (bērniem līdz 7 gadu vecumam un personām ar acīmredzamiem kustību traucējumiem vai psihiskās veselības traucējumiem).
Fiziskās personas var sodīt par mutes un deguna aizsega nelietošanu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos. To paredz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 50.1 pants.
Turpmākās trīs nedēļas līdz 11. janvārim ir aizliegti:
Minētais aizliegums neattiecas uz atpūtu dabas takās, ja tiek nodrošināta vienvirziena plūsma un divu metru distances ievērošana (rīkojuma 5.2. punkts).
Taču ir aizliegtas dzinējmedības (rīkojuma 5.2.1 punkts).
Virkne pakalpojumu tiek ierobežoti, vērtējot vairākus aspektus, skaidro Veselības ministrija. Piemēram, vai pakalpojumu sniedz ilgāk par 15 minūtēm (kopā ar laiku uzgaidāmajā telpā), vai ir tiešs cilvēku kontakts pakalpojumu sniegšanas laikā, vai ir iespējams lietot sejas masku (piemēram, pie kosmetologa un fotosesijās nelieto), lielāko uzsvaru liekot uz kritēriju, vai bez šī pakalpojuma cilvēks var iztikt 3 nedēļas. Mērķis ir samazināt cilvēku skaitu, ko ikdienā satiekam.
No 19. decembra līdz 11. janvārim katru dienu būs spēkā regulējums, kas līdz šim attiecās tikai uz brīvdienām un svētku dienām. Vienlaikus ir mazliet paplašināts preču klāsts, ko šajā laikā drīkst tirgot klātienē.
Rīkojuma 5.7. punkts paredz, ka turpmākajās trīs nedēļās drīkst darboties vien šādi veikali:
Turpina darboties tirdzniecības vietas, kurās tirgo šādas preču grupas:
Preču tirdzniecības ierobežojums šajā laika periodā attiecas arī uz ielu tirdzniecību un tirdzniecību slēgtā un atklātā tirgus teritorijā. Savukārt pilnībā aizliegta ir gadatirgu organizēšana (jeb ielu tirdzniecības organizēšana).
Darba dienās visi veikali un tirdzniecības centri neatkarīgi no kopējās tirdzniecības platības ir atvērti.
|
Plašāk par to, vai atļauts iegādāties pirotehniku svētku uguņošanai, kā arī to, kas ir pašu ražotā lauksaimniecības produkcija: Kādi veikali būs pieejami svētku nedēļās |
Rīkojuma 5.7.3 punktā ir noteikts, ka tirdzniecības vietā uz vienu apmeklētāju jāparedz ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās telpu platības. Mazākos veikalos var atrasties tikai viens apmeklētājs.
Tirdzniecības pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums nodrošināt, ka apmeklētāji tirdzniecības vietā, tostarp preču izsniegšanas vietā, tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot personas, kam nepieciešama asistenta palīdzība, un bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona.
Noteikts, ka pircēju skaita kontrolei ieeja tirdzniecības vietās ir atļauta tikai ar iepirkumu groziņu, ratiem vai veikalā piedāvātu iepirkšanās somu. Atrasties veikalā bez iepirkumu groziņa, ratiem vai tirdzniecības pakalpojuma sniedzēja iepirkšanās somas būs aizliegts.
Arī tirgotājiem apkalpot klientus bez sejas maskas ir liegts.
Netiek ierobežota distances tirdzniecība un e-komercija – tiek atļauta jebkuru preču iegāde ar distances līgumu, piegāde uz mājām un pakomātiem, kā arī preču izsniegšana un saņemšana veikalos (rīkojuma 5.7.1 punkts).
Rīkojuma 5.6. un 5.8. punkts paredz, ka sabiedriskās ēdināšanas vietas drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, izņemot izglītības iestādēs un lidostā “Rīga” (šajās vietās attiecīgi jānodrošina katram apmeklētājam 3 m2 platības un 2 metri starp galdiņiem).
Kā izņēmums ir noteikti arī ražošanas uzņēmumi, kur tas nav iespējams, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā ēdināšanas vieta nav publiski pieejama un ir nodrošināts, ka personu grupu plūsmas, kurām nav ikdienas saskares, fiziski nepārklājas, ēdināšanas laikā pie viena galdiņa atrodas tikai viena persona un starp galdiņiem ir divu metru distance (5.6. punkts).
Rīkojuma 5.5.1 punkts paredz pārtraukt kultūrvietu un izstāžu norises vietu darbību, kā arī gadatirgu (arī Ziemassvētku tirdziņu) darbību. Durvis slēgs arī bibliotēkas.
Apmeklētājiem būs slēgtas muzeju iekštelpas, bet turpinās darboties muzeju brīvdabas teritorijas, kas uzsāk darbu ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 20.00.
Muzeju brīvdabas teritorijās ir jānodrošina cilvēku vienvirziena kustība, jānovērš cilvēku plūsmu sastapšanās un jānodrošina vismaz 2 metru distancēšanās. Ar šādiem nosacījumiem darboties varēs arī dabas takas.
Mēģinājumi. Kultūrvietās var notikt organizēti profesionālās mākslas mēģinājumi no plkst. 6.00 līdz plkst. 22.00.
Amatiermākslas kolektīviem (tai skaitā koriem, orķestriem, tautas mūzikas ansambļiem, deju kolektīviem un citiem tautas mākslas kolektīviem) mēģinājumi tiek īstenoti attālināti (5.14. punkts).
|
Kultūras ministrija: No 21. decembra kultūrvietas un kultūras pakalpojumi iedzīvotājiem pieejami tikai attālināti |
Reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 20.00, izņemot Ziemassvētku vakarā, 24. decembrī, un pareizticīgo Ziemassvētku vakarā, 6. janvārī, kad baznīcas var būt atvērtas apmeklētājiem līdz plkst. 23 (5.5. apakšpunkts).
Rīkojuma 5.10. un 5.11. punkts noteic, ka reliģiskās darbības vietās ir jāgādā, ka telpās atrodas ierobežots skaits cilvēku, ievērojot šādas prasības:
Iedzīvotāji tiek aicināti šajos svētkos dievkalpojumos piedalīties attālināti, izmantojot internetu, TV un radio starpniecību.
Tieslietu ministrija informē, ka šobrīd notiek sarunas starp reliģiskajām savienībām (baznīcām) un plašsaziņas raidītājiem, lai varētu aptvert Ziemassvētku dievkalpojumu translāciju visās tradicionālajās konfesijās.
| Ziemassvētku dievkalpojumu un citu svētku pasākumu translāciju saraksts arvien tiek papildināts – ar to ir iespējams iepazīties Tieslietu ministrijas mājaslapā. |
Sporta treniņi (tai skaitā amatieru) drīkst notikt tikai ārpus telpām (līdz 10 cilvēkiem, neizmantojot ģērbtuves).
Rīkojuma 5.17.2. apakšpunkts paredz, ka tiek pārtraukta sporta treniņu (nodarbību), tai skaitā individuālo apmeklējumu, norise iekštelpās (izņēmums ir Latvijas pieaugušo izlases, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, kā arī komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu pilngadīgu profesionālu sportistu treniņi).
Tas nozīmē, ka turpmākajās trīs nedēļās klientus iekštelpās neuzņems arī sporta klubos – nestrādās trenažieru zāles, nevarēs doties uz klubu trenēties individuāli, skaidro Veselības ministrija.
Ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegti un atcelti visi sporta pasākumi (piemēram, sacensības, paraugdemonstrējumi, priekšnesumi), izņemot starptautisko olimpisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības (tai skaitā pirms sacensībām paredzētos oficiālos treniņus) pieaugušo izlašu sportistiem, ja tās norisinās bez skatītājiem, kā arī komandu sporta spēļu starptautiskās un augstāko līgu sporta sacensības, kurās piedalās tikai pilngadīgi profesionāli sportisti (5.16. punkts).
10. decembrī tika izsludināta ārkārtas medicīniskā situācija.
No 23. decembra līdz 4. janvārim tiek pārtraukta plānveida dienas stacionāra un plānveida stacionāro pakalpojumu sniegšana.
Pakalpojumu klāsts, kurus turpina nodrošināt pacientiem stacionāros, ir uzskaitīts rīkojuma 5.47. punktā.
Veselības ministrija uzsver, ka daudzi veselības aprūpes pakalpojumi netiks pārtraukti. Arī turpmāk tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tostarp izmeklējumi un konsultācijas, kas nepieciešamas. Tāpat iepriekšējā apjomā tiks sniegti ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā speciālistu konsultācijas. Netiks atceltas arī onkoloģiskās, dzīvību glābjošās, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas dēļ var iestāties invaliditāte.
|
Plašāk: Slimnīcas pārtrauc sniegt plānveida stacionāros pakalpojumus. Kādi pakalpojumi ir pieejami? LV portāls: Izsludināta ārkārtas situācija medicīnā – ko tas nozīmē? |
Izglītības jomā tiek ieviestas šādas izmaiņas:
Klātienē sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumu (5.13.1. apakšpunkts), kā arī turpinās pirmsskolas izglītības programmas apguve bērnudārzos ar nosacījumu, ka ja izglītības iestādē nodarbinātie mācību procesa laikā un ārpus tā lieto mutes un deguna aizsegus (5.13.2.1. apakšpunkts).
Covid-19: tiesību akti, to aktuālās redakcijasĀrkārtējā situācijā oficiālais izdevums “Latvijas Vēstnesis” (pieejams vestnesis.lv) pēc nepieciešamības iznāk arī operatīvi papildu laidienos. Šo dokumentu oficiālo publikāciju “Latvijas Vēstnesis” nodrošina tūlīt pēc to saņemšanas no iesniedzējiem. Vietnē likumi.lv speciālisti tiesību aktus sistematizē, operatīvi nodrošinot sabiedrībai to aktuālo redakciju. Tie pieejami tematiskajā sadaļā “Covid-19”, kurā apkopoti visi ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldību un seku pārvarēšanu saistītie tiesību akti to aktuālajās redakcijās (ar iekļautiem grozījumiem).
Tāpat vietnē likumi.lv pieejams tematiskais atvērums “Covid-19 pašvaldībās”, kurā vienkopus apkopoti pašvaldību saistošie noteikumi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību un to paskaidrojuma raksti. Lai rūpētos par sabiedrības veselības drošību pašreizējā krīzes situācijā un veicinātu informācijas pieejamību ikvienam iedzīvotājam par valstī noteiktajiem ierobežojumiem, aizliegumiem un nepieciešamo rīcību, pieejami arī ar ārkārtējo situāciju saistīto tiesību aktu tulkojumi angļu un krievu valodā. Skaidrojumi un paziņojumi LV portālā un “Jurista Vārdā”:
|
