Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Tā kā ar Covid-19 inficiēto pacientu skaits Latvijas slimnīcās arvien pieaug, no šodienas Latvijā tiek izsludināta ārkārtas medicīniskā situācija.
Ārkārtas medicīniskā situācija ārstniecības iestādē, pašvaldības administratīvajā teritorijā vai valstī tiek izsludināta tad, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst aktuālajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam, teikts Ministru kabineta noteikumu Nr. 948 “Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi” 4. punktā.
Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām slimībām, skaidro Veselības ministrija.
Piemēram, ārkārtas situācija ļaus slimnieku uzņemšanā daudz operatīvāk iesaistīt otrā un trešā līmeņa slimnīcas, kas turpmāk varēs pārņemt pacientus no reģionālajām un universitātes slimnīcām, informē Veselības ministrijas valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskās komisijas priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.
Ārkārtas medicīniskā situācija arī nozīmē to, ka ārstniecības iestādēm būs plašākas iespējas rīkoties ar resursiem, piemēram, darbā ar Covid-19 pacientiem iesaistot citu specialitāšu ārstus. Tāpat būs iespējams citādi plānot darba un atvaļinājuma grafiku, lai nerodas situācija, ka krīzes apstākļos liela daļa personāla nav pieejama. Tas ir būtiski, ņemot vērā, ka tuvojas svētku laiks.
Šajā krīzes situācijā ir plānots veidot īpašas sadarbības teritorijas, lai reģionālās slimnīcas varētu operatīvi iegūt informāciju par ierobežojumiem pakalpojumu sniegšanā. Jau šobrīd jaunas pacientu gultasvietas tiks veidotas Ludzas, Dobeles, Aizkraukles un Balvu un Gulbenes slimnīcās.
Latvija tādā ziņā ir unikāla valsts, jo tai ir vienots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, akcentē tā vadītāja Liene Cipule. Tas ļauj pārraudzīt visu slimnīcu tīklu, jo neatliekamās brigādes nav piesaistītas vienai slimnīcai, un ļauj izvērtēt, kurā slimnīcā pacients saņemtu savai diagnozei atbilstošu pakalpojumu.
Ņemot vērā, ka ārkārtas medicīniskā situācija izriet no resursu nepietiekamības ārstniecības sistēmā, lai pilnvērtīgi nodrošinātu pašreizējo pakalpojumu apjomu, var tikt ierobežota vai izbeigta plānveidu pakalpojumu sniegšana, turpinot sniegt neatliekamos pakalpojumus.
Tāpat kā līdz šim slimnīcas pašas lems par noteiktu plānveida un citu veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu, ņemot vērā konkrēto situāciju. Primāri tiks sniegta neatliekamā palīdzība. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca jau šobrīd ierobežo atsevišķus plānveida pakalpojumus, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi. Ja pakalpojuma sniegšanu nevar atlikt, tad pakalpojums tiek sniegts.
Ja būs nepieciešams veselības aprūpes pakalpojumus ierobežot plašāk, tāpat kā iepriekš lēmumu apstiprinās valdība. Veselības aprūpes pakalpojumi stacionāros jau šobrīd ir ierobežoti līdz ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Par to plašāk – “No 3. decembra visās slimnīcās ierobežos plānveida stacionāros pakalpojumus”.
Jāuzsver, ka arī turpmāk tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tostarp izmeklējumi un konsultācijas, kas ir obligāti nepieciešamas. Tāpat iepriekšējā apjomā tiks sniegti ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi, arī speciālistu konsultācijas. Netiks atceltas onkoloģiskās, dzīvību glābjošās, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas dēļ var iestāties invaliditāte.
Kā akcentē VM, ierobežota stacionārā un ambulatorā palīdzība ir bijusi arī pavasarī, tomēr tam iemesls bijis cits – individuālo aizsardzības līdzekļu trūkums.
Šobrīd saslimšanas līmenis ir daudz augstāks nekā pavasarī un arī prognozes par infekcijas mazināšanos nav cerīgas, jo aptuveni 15%–20% no Covid-19 slimniekiem ir nepieciešama ārstēšanās slimnīcā. Pēdējo 7 dienu dati liecina, ka stacionēto pacientu skaits ir palielinājies par 44%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš (dienā vidēji ir 93 jauni pacienti).
Turklāt arī ārstēšanās notiek ilgāk – individuāli tās var būt divas nedēļas vai pat vairāk.
Tādējādi šobrīd tiek domāts par jaunu gultasvietu radīšanu slimīcās, pārprofilējot nodaļas. Vislielākās bažas ir par cilvēkresursiem. Ārstus un aprūpes personālu, kas ikdienā strādā ar plānveida pakalpojumiem, var iesaistīt Covid-19 inficiēto pacientu aprūpē, taču arī šim resursam ir limits.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis akcentē, ka ārkārtas situācija ļaus slimnīcu vadītājiem brīvi pieņemt lēmumus par ārstējošo personālu, piemēram, lūdzot pārtraukt atvaļinājumu vai arī strādāt brīvdienās.
Katra ārstniecības iestāde individuāli sazināsies ar pacientu, lai informētu par to, ka tiek atlikts kāds pakalpojums. Vienlaikus šie pacienti nezaudēs savu rindu, un, kad konkrēto pakalpojumu sniegšana tiks atsākta, tos saņems prioritāri. Ja cilvēks, piemēram, kopā ar ģimenes ārstu izlemj, ka viņam kāds pakalpojums šobrīd nav nepieciešams, svarīgi ir atcelt pierakstu ārstniecības iestādē.
Lai saņemtu precīzāku informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, aicinām sazināties ar Nacionālo veselības dienestu pa telefonu 80001234.
Ir svarīgi nošķirt ārkārtas medicīnisko situāciju no ārkārtējās situācijas, kuru atbilstoši likumam “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” valstī izsludina Ministru kabinets uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus, savukārt ārkārtas medicīnisko situāciju atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 948 “Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi” 11. punktam izsludina:
Piemēram, 2018. gada 9. novembrī ārkārtas medicīniskā situācija tika izsludināta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Rīgas reģionālajā centrā saistībā ar mediķu masveida aizplūšanu.
Tātad ārkārtas medicīnisko situāciju var ieviest neatkarīgi no tā, vai valstī ir izsludināta ārkārtas situācija. Ja tiek lemts par ārkārtas situācijas izsludināšanu visās Latvijas ārstniecības iestādēs, tad to izsludina Valsts operatīvā medicīniskā komisija – Ministru kabineta izveidota konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt saskaņotu veselības nozares institūciju darbību ārkārtas situācijas laikā.
