Ārkārtas medicīniskā situācija un izrietošā rīcība

Kā norāda Veselības ministrija (VM), ārkārtas situācija NMPD izveidojusies, jo pieejamais mediķu brigāžu resurss Rīgas reģionālajā centrā šobrīd ir nepietiekams šā brīža izsaukumu apjomam. Šāds lēmums pieņemts ar mērķi dienesta resursus koncentrēt tā pamatfunkcijas veikšanai, proti, nodrošināt visu dzīvībai un veselībai kritisko izsaukumu izpildi ierobežotu personālresursu apstākļos. VM apstiprina, ka Latvijas neatkarības pastāvēšanas vēsturē ārkārtas situācija NMPD ir izsludināta pirmoreiz.

Katastrofu medicīna

Saskaņā ar informāciju NMPD mājaslapā katastrofu medicīna ir viena no ārstu medicīniskās specializācijas jomām, kam ir divi darbības virzieni:

• iedzīvotāju veselības aprūpes nodrošināšana ārkārtas situācijās;
• palīdzības sniegšana katastrofu novēršanas plānošanā un sagatavošanā, kā arī ārkārtas situāciju vadīšanā un koordinēšanā.

MK noteikumi Nr. 948 “Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi” paredz, ka katastrofu medicīnas sistēma ir civilās aizsardzības sistēmas un nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kuru aktivizē ārkārtas medicīniskajā situācijā un ārkārtas sabiedrības veselības situācijā.

Katastrofu medicīnas uzdevumi

Atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam valsts katastrofu medicīnas uzdevumi ir sekojoši:

• nodrošināt veselības aprūpes iestāžu un citu organizāciju sadarbību ārkārtas medicīniskā un ārkārtas sabiedrības veselības situācijā;
• organizēt un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību ārkārtas medicīniskā un ārkārtas sabiedrības veselības situācijā un katastrofās, kā arī gadījumā, ja nepieciešamais medicīniskās palīdzības apjoms pārsniedz ārstniecības iestādes resursu iespējas;
• apzināt, plānot, uzturēt un atjaunot nepieciešamos medicīniskos resursus, lai nodrošinātu ārkārtas medicīniskā un ārkārtas sabiedrības veselības situācijā pārvaldīšanu ārstniecības iestāžu un valsts līmenī;
• plānot un veikt sadarbību ar ārkārtas medicīniskās un ārkārtas sabiedrības veselības situācijas pārvaldīšanā iesaistītajām institūcijām;
• plānot un organizēt katastrofu medicīnas sistēmas mācības un apmācību;
• vadīt, koordinēt, organizēt un kontrolēt apmācību pirmās palīdzības sniegšanā;
• nodrošināt starptautisko sadarbību ārkārtas medicīniskās un ārkārtas sabiedrības veselības situācijas pārvaldīšanā;
• savlaicīgi informēt sabiedrību par pasākumiem, kas veicami ārkārtas medicīniskās un ārkārtas sabiedrības veselības situācijas gadījumā, lai nodrošinātu pirmās palīdzības sniegšanu un mazinātu iespējamo kaitējumu veselībai;
• veikt katastrofu medicīnas sistēmas darbības nodrošināšanai nepieciešamās informācijas uzskaiti.

Ārkārtas medicīniskā situācija

Minēto MK noteikumu 4. punktā teikts, ka ārkārtas medicīniskā situācija ārstniecības iestādē, pašvaldības administratīvajā teritorijā vai valstī ir tādā gadījumā, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst aktuālajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam. Atbilstoši noteikumiem gan ārkārtas medicīniskās situācijas, gan ārkārtas sabiedrības veselības situācijas iestāšanos izsludina:

• ārstniecības iestādē – ārstniecības iestādes vadītājs;
• pašvaldības administratīvajā teritorijā – pašvaldības civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs;
• Nacionālo bruņoto spēku (NBS) regulāro spēku vienībā vai Zemessardzē – NBS komandieris vai viņa pilnvarota persona;
• valstī – komisijas priekšsēdētājs.

Ja ārkārtas medicīniskā situācija izveidojas vienas iestādes ietvaros, tās iestāšanos nosaka iestādes vadītājs, skaidro VM. NMPD ir ārstniecības iestāde, līdz ar to izveidojusies ārkārtas situācija konkrētajā ārstniecības iestādē.

Ar ko NMPD ārkārtas medicīniskā situācija atšķiras no MK izsludinātas ārkārtējās situācijas

Kā norāda VM, izsludinot ārkārtas medicīnisko situāciju, NMPD atbilstoši Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumiem ir tiesīgs noteikt iekšēji īstenojamos pasākumus, kas ir atšķirīgi no ikdienas darba organizācijas. Savukārt krīzes pārvarēšanai dienests izmanto iestādes iekšēji iespējamos risinājumus.

Savukārt atbilstoši likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” noteiktajam ārkārtējo situāciju ir tiesīgs izsludināt MK uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem, pēc pašvaldības domes, nozares ministrijas vai Krīzes vadības padomes pieprasījuma, par to informējot Saeimu. Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā MK ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Ja radušos krīzi var pārvarēt spēkā esošo normatīvo aktu ietvarā, valsts un pašvaldības iestādēm ir deleģētas nepieciešamās funkcijas, proti, pieprasīt MK izsludināt ārkārtējo situāciju nav pamatoti, skaidro VM.

NMPD izveidota Ārkārtas vadības grupa

Nosakot ārkārtas medicīnisko situāciju, NMPD ir izveidota Ārkārtas vadības grupa, kura risina krīzes situāciju, pieņem lēmumus par iekšēji realizējamiem risinājumiem, iniciē priekšlikumus, ja situācijas atrisināšanai nepieciešami kādi ārējie pasākumi, piemēram, izmaiņas normatīvajos aktos u. tml., kā arī uzrauga situācijas attīstību, stāsta VM. Ārkārtas vadības grupa atbilstoši ārkārtas situācijai pārorganizē iekšējo iestādes darbu.

NMPD gadījumā ir noteikta:

• brigāžu pārdislokācija;
• personāla piesaiste no citiem reģioniem brigāžu darba nodrošināšanai Rīgā;
• gaidīšanas laika noteikšana zemas prioritātes izsaukumiem, kad nav dzīvības apdraudējuma;
• situācijas uzraudzība;
• no ikdienas atšķirīgu datu apkopošana, kontrole u. tml.

Rīcības plāns

Kā norāda Veselības ministrija, NMPD pastiprinātu uzmanību pievērš brigāžu darba plānošanai un izsaukumu šķirošanai. Lai risinātu situāciju, ārstniecības personu loks tiks paplašināts ar diplomētiem ārstiem, kuri var vadīt NMPD brigādes.

Kā vēl vienu risinājumu VM min arī atalgojuma palielināšanu. Šogad ārstniecības personu darba samaksu paaugstināja vidēji par 30%. Programma paredz, ka nākamajos trīs gados tā jāpaaugstina vēl par 20% katru gadu. Vienlaikus VM valdībai ir iesniegusi informatīvo ziņojumu “Par ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu pārējā personāla atlīdzības palielināšanu 2019.–2021. gadam”, bet par finansējuma piešķiršanu jālemj būs jaunajai valdībai.

Palīdzību sniegs neatliekamos gadījumos

Rīgas reģiona iedzīvotājiem NMPD sniegs palīdzību neatliekamos gadījumos. VM skaidro, ka NMPD darbu turpina, proti, tiešu apdraudējumu dzīvībai un veselībai gadījumos palīdzība noteikti tiks nodrošināta. Savukārt, ja cilvēka dzīvība nebūs apdraudēta, pastāv iespēja, ka NMPD izbraukumu atteiks un ieteiks vērsties pie sava ģimenes ārsta, dežūrārsta vai konsultēties, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.